maijā pirmo reizi rīko akciju Strādā no jebkuras vietas!, kāda daudzās Eiropas valstīs jau ir tradīcija. Darba devējus tajā mudinās dot iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, savukārt darba ņēmējus rosinās aizdomāties par savu resursu lietderīgu izmantošanu un līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi.
Jāsāk ar tehnoloģijām
31. maijā ikviens darba devējs aicināts motivēt savus darbiniekus šajā dienā strādāt no jebkuras sev ērtas vietas ārpus biroja, atzīmējot dalību akcijā sociālajos medijos, piemēram, Facebook fotokonkursā No kuras vietas Tu strādā?. Iniciatīvas ietvaros notiks arī diskusija un debates par šāda darba stila priekšrocībām un izaicinājumiem, tāpat tiks izstrādātas vadlīnijas organizācijām, kuras apsver iespēju ieviest elastīgu darba stilu nākotnē.
Vispirms gan uzņēmumam jābūt gatavam investēt tehnoloģijās, kas palīdz strādāt attālināti. Kā rāda TNS Latvia 2011. gadā veikta aptauja, 54% Latvijas uzņēmumu īpašnieku, vadītāju un speciālistu atzīst, ka darbs kļūtu efektīvāks, ja darba informāciju, dokumentus un e-pastus būtu iespējams lietot arī ārpus biroja. Par darba produktivitātei nozīmīgu respondenti atzinuši arī iespēju veidot datu rezerves kopijas (38%), uzņēmuma interneta lapas izveidošanu (36%) un dokumentu koplietošanas iespējas (32%). Ieviest uzņēmumos efektīvu programmnodrošinājumu pamatā kavē līdzekļu trūkums (48%), 19% respondentu trūkst informācijas, kā efektivizēt savu programmnodrošinājumu, bet 28% aptaujāto teic, ka viņu uzņēmumā šāda programatūra jau ir.
Strādā, kur gribi
Akciju Strādā no jebkuras vietas! Eiropā inspirē Microsoft, kas arī savās pārstāvniecībās dažādās valstīs pakāpeniski ievieš elastīgu darba stilu, stāsta Microsoft Latvia vadītājs Ēriks Eglītis. Rīgā, pērn ievācoties jaunajā birojā, uzņēmums sāka strādāt pēc jauna koncepta - darbiniekiem nav fiksētu darba vietu, viņi paši var izvēlēties, pie kura galda un kurā telpā kuru dienu strādāt. Katrā «nepersonalizētajā» darba vietā ir monitors un klaviatūra, kurai darbinieks pieslēdzas ar savu laptopu. Birojā ir bezvadu internets, kas ļauj strādāt arī no balkona, virtuves, koridora vai bērnu istabas. Privātās mantas tiek glabātas slēdzamos skapīšos, katram darbiniekam ir arī sava pastkastīte, turklāt iekšējā Microsoft politika paredz iespēju pusi darba nedēļas laika strādāt ārpus biroja. Ē. Eglītis stāsta, ka esošās darba vietas nekad nav simtprocentīgi piepildītas, to arī ir par piecām mazāk nekā pašu darbinieku. «Jūtam, ka uzlabojusies darbinieku apmierinātība, samazinājušās izmaksas par papīru un kancelejas precēm, birojā ir vairāk brīvu telpu apmeklētājiem un pasākumiem.»
Arī If Apdrošināšana darbiniekiem ļauts strādāt attālināti un darbinieki pamazām tiek nodrošināti ar klēpjdatoriem, ar ko to darīt, stāsta uzņēmuma IT atbalsta nodaļas vadītājs Mārtiņš Jonass. «Mums ir arī divi darbinieki Rēzeknē, lai gan If Apdrošināšanai tur nav biroja - viņi strādā, pieslēdzoties attālināti.» Viņaprāt, attālināta piekļuve uzņēmuma sistēmām un darba dokumentācijai mūsdienās jau ir pašsaprotama. «No uzņēmuma tas prasa tehnoloģijas, bet no darbiniekiem - izpratni par šīm iespējām un atbildību par sava darba rezultātiem.» Iespēja būt elastīgiem ir lielākajai daļai personāla, izņemot kontaktu centra un atlīdzību servisa darbiniekus, biroja administratores, asistentus, tomēr strādājošie nereti izvēloties strādāt birojā, to pamatojot ar ērtāku piekļuvi biroja tehnikai, nepieciešamību strādāt komandā. M. Jonass arī uzsver, ka If Apdrošināšana elastīgu darba stilu uzskata par iespēju uzlabot efektivitāti, taču kolektīva atrašanās vienuviet, salīdzinot ar iespēju visiem un vienmēr strādāt attālināti, tomēr ir lielāks ieguvums - apmācību, sapulču un savstarpējo konsultāciju dēļ.
Kontrolēt vai uzticēties?
To, ka elastīgs darba režīms ar katru gadu kļūst populārāks, sevišķi mazos un vidējos uzņēmumos, apliecina arī Arta Biruma, SIA Eiropersonāls vecākā konsultante. «Bet pārmaiņas šajā jomā nav tik ātras kā attiecīgo tehnoloģiju attīstība, jo elastīgs darba stils nozīmē kardināli savādāku vadības sistēmu domāšanas ziņā,» viņa saka. Pirmkārt, attālināta strādāšana apgrūtina darbinieku kontroli, tāpēc vadītājiem jāprot deleģēt darbus un pēc tam kontrolēt to izpildi, nevis darbā pavadīto stundu skaitu. Tas prasa augstāku abpusējo uzticēšanos un iesaistīšanos, līdz kam Latvijā vēl ir kur augt. Otrkārt, parādās bažas, ka darbinieks nav pietiekami noslogots, tāpēc vadītājam jāiemanās labāk paredzēt, cik laika aizņem katrs uzdevums. Tāpat kļūst grūti darbiniekam ko uzdot pēdējā brīdī, un vadītājam jāmāk labi plānot gan savu, gan citu laiku. «Lielāka nozīme šādā darba režīmā ir arī komunikācijai - lai visas puses, arī pārējā komanda, ir gana informētas, ko darbinieks mājās dara, kad un kāds rezultāts gaidāms,» A. Biruma norāda. Viņa gan piebilst, ka ir jomas, kur darbs no mājām nav iespējams, piemēram, klientu apkalpošanā. Interesanti arī, ka paradums atprasīties no darba «nosacītā» darba laikā strādājošajiem saglabājoties, pat nonākot elastīga darba apstākļos.