Uz elektrības stabiem līmē brīdinājumus «Nekāp, nositīs!». Biedinājumi gan pārsvarā tiek attiecināti tikai uz negatīvajām sekām, ko saskarsme ar elektrību var nodarīt dzīva organisma fiziskajai, nevis morālajai veselībai. To apdraud milzīgā nauda, kas «grozās» ap visu, kas saistīts ar elektroenerģijas ražošanu un novadīšanu līdz gala patērētājiem. Fakts, ka Jutas Strīķes vadītā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvās izstrādes daļa vakar veikusi pamatīgu kratīšanu valsts a/s Latvenergo valdes priekšsēdētāja Kārļa Miķelsona un Aigara Meļko darbavietās, vedina domāt, ka Latvenergo vadība, iespējams, nav spējusi noturēties pretī naudas kārdinājumam. Jo KNAB kompetencē, kā zināms, ir tieši ar naudas kārdinājumiem saistītas lietas. Un kārdinājumu noteikti nav trūcis - 368 miljonus eiro vērtais TEC 2 rekonstrukcijas projekts, tā dēvētais Kurzemes loka projekts, vēl citi vērienīgi investīciju plāni. Par to, kurš vai kuri no šiem projektiem ir klupšanas akmens, vēl nedaudz pāragri spriest. Taču vienu KNAB veiktās kratīšanas Latvenergo gan liecina - ka pār vērienīgiem projektiem vēl arvien gulst tikpat vērienīgas korupcijas ēnas.
Bīstamā elektrība
Prasme izmantot elektroenerģiju ir viens no diženākajiem cilvēces progresa dzinuļiem. Tiesa, nedz senlaiku prātnieki, kas priekšstatu par elektrību guva, vērojot norises dabā, nedz Alesandro Volta, kura atklājumi pavēra cilvēcei iespējas izmantot elektroenerģiju sadzīvē, visticamāk, nenojauta, cik atkarīgi mūsdienu cilvēki kļūs no elektrības.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.