Sola samaksāt
Salīdzinot ar situāciju citur Latvijā, Rīgā ir samērā daudz iespēju nodot bīstamos atkritumus, tomēr savākto apjomu ziņā mēs vēl krietni atpaliekam, atzīst vienīgā bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma a/s BAO padomes priekšsēdētājs Jānis Vilgerts. Vienīgi bateriju nodošana ir sakārtota, jo īpašās kastītes pie sevis labprāt izvieto ne vien veikali, kuros tirgo baterijas, bet arī daudzi biroji un skolas visā valstī. Sākumā bijusi neizpratne, kam tas vajadzīgs, toties tagad daudzi uz kastīšu izvietošanu piesakās paši. Sakārtota arī rūpniecisko bīstamo atkritumu savākšanas sistēma, bet ar iedzīvotāju saražoto atkritumu dalītās vākšanas apjomiem lepoties nevaram, jo no kopējā atkritumu apjoma tiek savākta niecīga daļa. «Rīgā no iedzīvotājiem dalīti savācam 70-100 tonnas bīstamo atkritumu gadā. Būtu labi, ja savāktu 450 tonnas, tad tas būtu 0,15% no kopējās atkritumu masas. Taču arī tas būtu krietni mazāk nekā Stokholmā, kur šādā veidā atšķiro 2,5% no kopējās masas, vai Vīnē un Minhenē, kur atšķiro 0,8%. Taču Rīgas dome šogad mums nemaksā par konteineru uzturēšanu, un var gadīties, ka arī esošos konteinerus nāksies slēgt ciet,» uzsver J. Vilgerts. Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš skaidro, ka nauda reāli ir, tikai nav pieņemts lēmums par tās piešķiršanu: «Naudu līdz šim piešķīra no Rīgas Vides fonda, kam 30. martā apstiprināja jauno valdi. Ļoti ceram, ka maijā izdosies gūt politisku atbalstu līdzekļu piešķiršanai. Līdz tam atliek cerēt, ka BAO turpinās konteinerus uzturēt par saviem līdzekļiem. Tomēr šī nav sistēma, bet ielāpi, ātrās palīdzības variants. Ja izveidotu pieņemšanas punktu tīklu, tā jau būtu sistēma.» Šobrīd ar interneta starpniecību ikviens iedzīvotājs var pārliecināties, kur tādus vai citus bīstamos atkritumus pieņem viņam vistuvāk. Rīgā šādu vietu ir vairāk, bet reģionos bieži vien ir problēmas atrast, kur nodot saplīsušu termometru.
Eiropai jāklausa
Šā gada decembrī stāsies spēkā ES atkritumu apsaimniekošanas direktīva, kas nosaka, ka jābūt izveidotai infrastruktūrai, kura nodrošinās dalītu bīstamo atkritumu vākšanu visā valsts teritorijā. Pagaidām valstī šāda sistēma pilnībā nedarbojas. Piemēram, Dobelē vietējais komunālo pakalpojumu uzņēmums izveidojis divas vietas, kur var nodot bīstamos atkritumus bez maksas, bet pārējā novada teritorijā tādu nav. «Iet visādi - dienasgaismas spuldzes izmet arī parastajos konteineros, un puikām patīk tās saplēst,» stāsta Dobeles novada domes Komunālās nodaļas vadītājs Dainis Sirsonis.
Savukārt SIA Aizkraukles KUK valdes loceklis Ivars Sekacis atzina, ka šis uzņēmums dalīti vāc tikai dienasgaismas spuldzes, bet kāda cita firma pieņem akumulatorus. Taču, ja saplīst termometrs, vajagot doties uz slimnīcu, jo «viņi kaut kur tos liek». Izvērst bīstamo atkritumu pieņemšanas sistēmu neatmaksājas, jo novads ir pārāk mazs. Tā nu lielākā daļa bīstamo atkritumu nonāk tieši poligonā, kur arī nenotiek šķirošana.
«Sistēma nav tik laba, kā varētu vēlēties,» atzīst Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktora vietniece Rudīte Vesere. Tā gan turpināt nevarēs, jo topošais atkritumu likums pieprasa nodrošināt atkritumu apstrādi pirms noglabāšanas poligonā. SIA Getliņi Eko valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns uzskata - ja poligons organizē bīstamo atkritumu atšķirošanu, jābūt tiesībām maksu par to iekļaut tarifā. Ministrija pret šo ideju pagaidām izturas atturīgi.