Kāds medus ir pats labākais? Vai patērētājiem būtu jāsatraucas, ka medus satur ķimikālijas, kas tiek lietotas, piemēram, graudu un citu kultūru audzēšanā?
Maizes darbs
L. Rudzīte norāda - lai arī medu saražot ir viegli, grūtāk ir to pārdot, jo konkurence vietējā tirgū esot liela. Vislielākās problēmas radot no ārzemēm ievestais medus, ar kuru grūti konkurēt, jo tas ir lētāks. «Pircējiem trūkst zināšanu, kas ļautu saprast, ka vietējam, Latvijas, medum ir lielāka uzturvērtība. Pareizi ir tā, ka tās valsts, kur dzīvo, medus arī jāēd. Ja ņemam vērtību skalas ziņā, Latvijas augi izdala vērtīgas vielas. Medus vērtības skaitlis, ko sauc par diastāzes skaitli, Latvijā var sasniegt 40-60, kas konstatēts pērn, savukārt Eiropā tas ir tikai 8,» stāsta biškope un atgādina, ka cilvēkam dienā nevajadzētu apēst vairāk par ēdamkaroti medus, kas esot apmēram 20 gramu, citādi «var rasties cukura problēmas».
L. Rudzītei biškopība ir maizes darbs, un viņas saimniecībā ražoto medu, ziedputekšņus, propolisu, vasku un vaska sveces var nopirkt tirgū Ogrē, Lielvārdē un citviet. Ar bitēm viņa nodarbojas kopš 18 gadu vecuma, kad pabeidza Vecbebru tehnikumu. Saimniecei patlaban ir 160 bišu saimju, bet senāk, kad vīrs bijis dzīvs un bērni mazi, tad bijušas pat 400 saimju. «Ja grib bites turēt kā maizes darbu, iztikšanai uz vienu cilvēku jārēķina, ka vajag 70-80 bišu saimju, bet, ja ģimenē ir četri cilvēki, lai no bišu biznesa pārtiktu, vajadzīgas pat 300 saimju,» stāsta biškope.
Biškope savu saimniecību attīstījusi pēc Eiropas standartiem un aprīkojusi ar jaunākajām tehnoloģijām, piemēram, medus fasēšanas darbs tiek veikts mehanizēti. «Modernizācija nepieciešama darba ražīgumam un arī tam, lai viss atbilstu Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) noteikumiem, jo pārbaudes ir striktas,» stāsta saimniece. Jautāta, vai saimniecības attīstībai ņemti kredīti, L. Rudzīte noteic, ka esot pārāk bailīga un kredītus nav ņēmusi, jo tam bieži nepieciešama ķīla, piemēram, īpašums. Tas, viņasprāt, ir pārāk liels risks, jo ar bitēm tik tiešām neko nevarot paredzēt - «medus ražība ir mainīga no gada uz gadu un visu nosaka laikapstākļi». L. Rudzīte stāsta, ka «punus var dabūt tikpat labi kā iesācējs, tā arī pieredzējis biškopis».
Jautāta par to, kāds ir slikts medus, biškope teic, ka tas ir nenogatavināts medus: «Ja biškopis par ātru atņem medu bitēm, tas var sākt rūgt.»
Vai trūkst bišu
Nesenais britu pētījums liecina, ka vairāk nekā pusē Eiropas valstu nav pietiekami lielas bišu populācijas kultūraugu sējumu apputeksnēšanai. Redingas Universitātes zinātnieki, kas veica pētījumu, apgalvo, ka vissliktākā situācija esot Moldovā, Lielbritānijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā, kur medus bišu saimju pietiek tikai aptuveni ceturtdaļas sējumu apputeksnēšanai. Pētījumā teikts, ka medus bišu daudzums samazinājies pesticīdu un slimību dēļ.
Latvijas Biškopības biedrība (LBB) apšauba pētījuma rezultātus, norādot, ka Latvijā, gluži otrādi, bišu saimju skaits pēdējos gados ir ievērojami audzis. Pēc Lauksaimniecības datu centra informācijas, patlaban Latvijā reģistrētas 84 009 bišu saimes, un, analizējot situāciju pa gadiem, redzams, ka bišu saimju skaits tik tiešām turpina augt.
To, ka bišu Latvijā kļūst vairāk, uzsver arī biškope Lolita Rudzīte, norādot uz bitenieku sīvo konkurenci medus realizācijā. Tāpat viņa stāsta, ka LBB organizē kursus, kuros apmāca jaunos biteniekus, un par biškopību interesi izrādot gan pensionāri, gan jauni cilvēki, kuri grib sestdienas un svētdienas pavadīt pie dabas. Uz to, ka bitenieku kļūst vairāk, norāda arī LBB pētniece Ineta Eglīte.
Par augu aizsardzības līdzekļu (AAL) izvērtēšanu un reģistrēšanu Latvijā ir atbildīgs Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD). VAAD Augu aizsardzības departamenta direktore Dace Būmane skaidro, ka pirms katra jaunā AAL reģistrācijas VAAD sagatavo novērtējumu un secinājumu par to, vai AAL drīkst reģistrēt. Paralēli notiek starptautiskas speciālistu diskusijas par dažādu pētījumu rezultātiem un riska aprēķiniem. Konsultācijas ar citām ES dalībvalstīm attiecīgajā augu veselības, vides un klimatiskajiem apstākļiem atbilstošajā zonā ir obligātas. «Patlaban varam teikt, ka Latvijā reģistrētie AAL, ja tos lieto atbildīgi, ievērojot marķējumu, individuālos aizsardzības pasākumus un labu lauksaimniecības praksi, ir droši gan lietotājam, gan apkārtējai videi. Par pareizu AAL lietošanu ir atbildīgs pats lietotājs. Savukārt to, kā lietotājs rīkojas uz lauka, kontrolē VAAD inspektori,» izklāsta D. Būmane. Pērn, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, sarucis no biteniekiem saņemto sūdzību skaits. Tas skaidrojams ar to, ka izveidojusies laba sadarbība ar biškopības biedrību, un VAAD inspektori visā Latvijas teritorijā veikuši intensīvu skaidrojošo darbu par AAL lietošanas noteikumu ievērošanu.
Tīrs medus
PVD departamenta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Adrija Sietiņsone stāsta, ka pēdējos gados daudz tiek diskutēts par augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu lauksaimniecībā un to ietekmi uz bitēm un biškopības produkciju. Tāpēc pērn, lai īstenotu neonikotinoīdu grupas darbīgo vielu ietekmes monitoringu, tika veiktas šīs grupas darbīgo vielu atlieku pārbaudes gan kultūraugiem (rapsim), gan biškopības produktiem. Tā Latvijas reģionos dažādās bišu novietnēs PVD inspektori noņēma 24 biškopības produktu (medus, ziedputekšņu, tā dēvētās bišu maizes) paraugus, lai veiktu izmeklējumus. Visos monitoringā ņemtajos medus, bišu maizes un ziedputekšņu paraugos atliekvielu saturs netika konstatēts. Tomēr PVD pircējiem iesaka biškopības produktus iegādāties legālās tirdzniecības vietās vai arī no pazīstamiem biteniekiem.
Arī biteniece L. Rudzīte atklāj, ka LBB izlases veidā no bišu ganāmpulkiem ņem paraugus un sūta uz Vāciju. «Latvijā nevaram sūdzēties par medus kvalitāti, jo joprojām esam zaļa un tīra valsts,» viņa norāda. Arī pētniece I. Eglīte apstiprina, ka medus Latvijā ir tīrs un cilvēkiem nevajadzētu būt satraukumam par tā izcelsmi.