Par agru spriest
Aptaujātie Latvijas ekonomikas eksperti uzskata, ka par Brexit ietekmi mūsu uzņēmumu eksportā uz Lielbritāniju pagaidām spriest ir pāragri. «Visticamāk, ietekmes vismaz tuvākajā nākotnē nebūs, ņemot vērā, ka pamatā mēs eksportējam koku un koka izstrādājumus. Nav ne mazākā pamata domāt, ka Apvienotā Karaliste meklēs kādus citus piegādātājus,» spriež Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Viņa piebilst, ka pērn eksports uz Apvienoto Karalisti sasniedza 539 miljonus eiro, kas ir trešā daļa no eksporta uz Lietuvu. Nordea bankas ekonomists Gints Belēvičs piebilst, ka tieši koks un tā produkcija pērn veidojuši 70% no kopējā eksporta apjoma uz Lielbritāniju.
Runājot par eksportu uz šo valsti kopumā, viņš teic, ka neformālas sarunas ar ražotājiem, kas savu produkciju realizē Lielbritānijā, norāda uz pretrunīgu ainu - daži apgalvo, ka izdevies saglabāt iepriekšējos apjomus un vienoties par Lielbritānijas mārciņas vērtības krituma rezultātā radušos zaudējumu dalīšanu starp pircēju un pārdevēju, savukārt citi apgalvo, ka lielās nākotnes neskaidrības dēļ un nelabvēlīgā valūtas kursa rezultātā tirdzniecība ar Lielbritāniju pat faktiski apstājusies. Tas nozīmē, ka, visticamāk, ilgtermiņā Latvijas ražotājs jutīs negatīvu ietekmi, ko izraisījis Lielbritānijas lēmums izstāties no ES, uzskata G. Belēvičs.
Vairāku uzņēmumu pārstāvji pauda bažas, ka Lielbritānijas referenduma sekas pagaidām vēl īpaši neizjūt. Pārtikas ražotāja SIA Orkla Confectionery & Snacks Latvija sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Lineta Mikša stāsta, ka Lielbritānijas procesi patlaban nekādā veidā neatspoguļojas uz kompānijas eksportu.
Samērā optimistisks skatījums dzirdams arī kokapstrādes uzņēmumā Latvijas finieris, kurš uz Lielbritāniju eksportē apmēram 10% no saražotā. «Lai gan īstermiņā Lielbritānijas mārciņas kurss radījis grāmatvediskus zaudējumus, tas būtiski neietekmēs ilgtermiņa attiecības ar klientiem un mūsu kopējo konkurētspēju attiecīgajā tirgū. Veidojot savu pārdošanas un cenu politiku, fokusējamies uz nozarēm, kas savus lēmumus balsta uz ilgtermiņa faktoriem - tādiem kā produkcijas kvalitāte, precīzs piegādes laiks, jaunu produktu attīstība sadarbībā ar klientiem un citi līdzīgi faktori,» skaidro uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.
Ietekmē cenas
«Ņemot vērā, ka ārējās tirdzniecības statistikas dati tiek izteikti faktiskajās cenās, lielu lomu preču tirdzniecības dinamikā spēlē attiecīgās preces vai izejvielas cena. Šis gads joprojām aizrit ražotāju cenu deflācijas zīmē, līdz ar to viens faktors, kas palēnina eksporta kāpumu, ir preču cenas,» konjunktūru raksturo G. Belēvičs. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumu ražotāju cenas eksporta produkcijai gada laikā kritušās par 2,6%, turklāt apakšnozaru, kuru produkcija kļūst lētāka, ir ievērojami vairāk nekā to, kurās vērojams cenu pieaugums.
Būtisks faktors, kas, pēc G. Belēviča domām, šogad ietekmēs kopējo eksporta skaitļu galarezultātu, ir zemais pieprasījums Latvijas galvenajos ārējās tirdzniecības tirgos ES. Eksperts stāsta, ka pirmā pusgada dati liecina, ka eksports faktiskajās cenās samazinājies par teju 2,8%. «Tendence joprojām nav labvēlīga, tāpēc būs jānotiek brīnumam, lai preču eksportā šogad būtu vērojama pozitīva izaugsme. Visticamāk, preču eksporta apjoms faktiskajās cenās 2016. gadā būs samazinājies par 2-3%. Jāsaka gan, ka Latvijā radīto preču eksports šogad pieaudzis, jo lauvas tiesu eksporta kritumā rada reeksports, kas ir ievērojami mazāks nekā pērn. Visvairāk ārējās tirdzniecības apjoma kritumu izjūt elektroierīču un iekārtu un naftas produktu nozares, kur statistikas datos ir ļoti liels reeksporta īpatsvars,» vērtē G. Belēvičs.
Tomēr samērā cerīgus rezultātus, pēc ekonomista domām, var sagaidīt farmācijas nozare. «Lai gan pusgada laikā pieaugums nav vērojams, otrais ceturksnis uzrāda ļoti labu dinamiku, viešot cerības uz pozitīviem rezultātiem gada griezumā. Vēl var atzīmēt arī nemetālisko minerālu izstrādājumu ražotājus, kur eksporta pieaugums ir 5%. Pārējās lielajās eksporta nozarēs pieaugums ir niecīgs vai pat negatīvs,» teic Nordea eksperts.
Plaša ģeogrāfija
Lai arī Latvijas eksports ir jūtīgs pret dažādiem politiskajiem un ekonomiskajiem satricinājumiem atsevišķos lielajos tirgos, kā to rāda nesenā pieredze ar Krieviju un citām NVS valstīm, kopumā mūsu uzņēmēju preču noieta tirgu ģeogrāfija ir ļoti plaša, tādējādi krietni vien amortizējot varbūtējos riskus tautsaimniecības attīstībai. L. Meņģelsone zina teikt, ka gada sākumā Latvijas uzņēmumi eksportēja preces uz 179 pasaules valstīm. Kā pozitīvus piemērus konkrētu uzņēmumu vidū viņa min a/s Latvijas finieris (eksports uz aptuveni 60 pasaules valstīm, un tiek meklēti vēl jauni noieta tirgi), a/s SAF tehnika (eksports uz aptuveni 130 pasaules valstīm, un tiek meklēti vēl jauni noieta tirgi), a/s Grindeks (2014. gadā eksportēja uz 59 pasaules valstīm), kā arī a/s Latvijas balzams, kurš savu produkciju pašreiz eksportē uz aptuveni 25 pasaules valstīm.
«Ir valstis, uz kurām eksporta apjomi naudas izteiksmē 2015. gadā būtiski samazinājās (piemēram, Alžīrija, Saūda Arābija, Turcija), bet būtisku eksporta pieaugumu kādā konkrētā valstī nodrošināt ir pietiekami sarežģīti, jo eksportējamais produkts ir jāpielāgo jaunajam tirgum, jāatrod preču pircēji un jāiekaro viņu uzticība. Tas nozīmē, ka liela nozīme ir tam, vai uzņēmums spēj nodrošināt pastāvīgu klātbūtni konkrētajā valstī, uz kuru preces tiks eksportētas,» secina uzņēmēju pārstāve.
G. Belēvičs stāsta, ka pēdējā laikā būtiskus apjoma kāpumus var novērot eksportā uz dažām Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīm. Par samērā lielu eksporta noieta tirgu Latvijai kļuvuši Apvienotie Arābu Emirāti, kur pārstāvētas daudzas nozares, piemēram, mašīnbūve. Savukārt, pateicoties labām graudu ražām un Latvijas lauksaimnieku kooperatīvu aktīvai darbībai, šogad izdevies iekarot līdz šim neapgūtos Āfrikas valstu tirgus, piemēram, Etiopijā, Kenijā, Ugandā un Senegālā graudi tika realizēti vairāku desmitu miljonu eiro vērtībā.
To, ka plašai ģeogrāfijai var būt kompensējošs raksturs, ja kaut kur tirdzniecība nevedas, liecina arī Latvijas finiera piemērs. «Analizējot esošo situāciju pasaules tirgos, sagaidām mērenu no 3% līdz 5% eksporta apjoma pieaugumu. Mums interesanti ir visi tirgi, kuros esam, jo darbības princips ir nemainīgs - veidot ilgtermiņa attiecības ar sadarbības partneriem, tāpēc arī pāris procentu pieaugums ir pozitīva ziņa. Centrāleiropa, Āzija, Ziemeļamerika un Āfrika - ikviens šis tirgus reģions ir savdabīgi pievilcīgs, atšķirīgs, tāpēc svarīgs. Lai arī eksporta procenti katrā no tiem nedaudz mainās, summa no tā nemainās - apjomu kāpums ir,» optimismu pauž U. Biķis.
Iepriecinošas prognozes dzirdamas arī no Orkla Confectionery & Snacks Latvija. «Mēs plānojam 30% pieaugumu eksporta apjomam, un lielākais pieaugums ir plānots ASV un Vācijas tirgum. Joprojām koncentrējamies uz mērķiem, kas tika izvirzīti pirms diviem gadiem, proti, Austrumu un Āzijas galamērķiem. Neesam aizmirsuši par eksportu uz tām valstīm, kurās redzam iespējas un varam nodrošināt papildu resursus, piemēram, Apvienotajā Karalistē, Īrijā un citās valstīs,» stāsta L. Mikša.
Kopumā secināms, ka Latvijas eksportētāji labi apguvuši prasmi orientēties uz dažādiem tirgiem.