Dokumentā ir atsauce uz Latvijas Bankas finanšu stabilitātes ziņojumu, kurš liecina, ka «pirmajā ceturksnī banku saistības pret ārvalstu monetārajām un finanšu institūcijām samazinājušās par 832 miljoniem latu». EK dokumentā norādīts, ka saistību samazinājums galvenokārt noticis, jo sarukušas saistības pret mātesbankām, kā arī atmaksāti sindicētie aizdevumi.
Bloomberg norāda, ka nepieciešams, lai zviedru bankas kāpinātu kreditēšanas apmērus Latvijā. EK ziņojuma autori uzsver - ja zviedru bankas izvirzīs savām meitasbankām Latvijā prasību atmaksāt kredītus, tās rīkosies pretēji agrākajiem solījumiem turpināt Latvijā strādājošo struktūrvienību kreditēšanu.
Zviedrijas SEB pārstāvis Ods Eikens paudis uzskatu, ka EK dokumentā ietvertie secinājumi «šķiet tīrās spekulācijas». Zviedrijas Swedbank preses sekretāre Anna Sundblada sacīja, ka viņas pārstāvētā banka komentārus varētu sniegt vēlāk, bet Nordea komunikāciju partneris Andress Edlunds apliecināja, ka šī zviedru banka turpinās finansēt savu biznesu Latvijā. Latvijas SEB bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Gribuste BNS sacījusi, ka maija beigās kopējais finansējuma apmērs no SEB grupas Stokholmā bija pat palielinājies salīdzinājumā ar to, kāds tas bija pirms pusgada. «Ņemot vērā, ka finansējuma piesaiste ir veikta pakāpeniski un uz dažādiem termiņiem, SEB banka Latvijā regulāri veic iekšējos norēķinus ar mātesbanku par saviem aizņēmumiem, kuriem beidzas termiņš. Nepieciešamības gadījumā SEB grupa Latvijā šo finansējumu var atjaunot, tajā pašā laikā patlaban šo atjaunošanu lielā mērā nosaka uzņēmēju iespējas iesniegt dzīvotspējīgus projektus. Pašlaik jauna finansējuma izsniegšanai papildus izmantojam savus resursus - saņemtos kredītmaksājumus un saņemtos noguldījumus,» teikusi A.Gribuste.