Pirms tam viņš vēlas runāt ar Briseli par nepieciešamību ierobežot imigrāciju no ES.
Vēlas liegt pabalstus
D. Kemerons jau 2013. gada sākumā Lielbritānijas iedzīvotājiem apsolīja, ka 2017. gadā sarīkos balsojumu, kurā briti varēs lemt par valsts palikšanu ES sastāvā, ja Konservatīvā partija paliks pie varas arī pēc 2015. gada parlamenta vēlēšanām.
Pirmdien viņš paziņoja, ka referendums varētu notikt arī agrāk, piemēram, 2016. gadā, ja Londonai pēc sarunām ar Briseli izdosies atgūt daļu no pilnvarām, kuras Lielbritānija ir deleģējusi ES. D. Kemerons arī vēlas grozījumus ES likumos, lai samazinātu iebraucēju skaitu no citām bloka dalībvalstīm.
Sākotnēji britu premjers gribēja ieviest kvotas zemu kvalificētiem iebraucējiem no pārējām ES dalībvalstīm, bet bija spiests atteikties no šīs idejas pēc Vācijas kancleres Angelas Merkeles asajiem iebildumiem. ES lielākās ekonomikas vadītāja paziņoja, ka nepieļaus centienus iedragāt vienu no bloka fundamentālajām vērtībām - personu un darbaspēka pārvietošanās brīvību.
Tomēr D. Kemerons nav atteicies no nodoma darīt visu iespējamo, lai padarītu Lielbritāniju par mazāk pievilcīgu galamērķi imigrantiem no ES. Viņš to vēlas panākt, ierobežojot iebraucēju piekļuvi Lielbritānijas labklājības sistēmai. Viens solis jau ir sperts, jo viņa vadītā konservatīvo un liberāldemokrātu koalīcija vienojusies atļaut ieceļotājiem no citām ES dalībvalstīm pretendēt uz bezdarbnieku pabalstu vienīgi pēc trim mēnešiem kopš ierašanās Lielbritānijā.
Konservatīvie arī vēlas panākt, lai iebraucējus, kuri pusgada laikā kopš ierašanās Britu salās nespēj atrast darbu, var deportēt no valsts, vēsta BBC. Viņi ierosina, ka šajos sešos mēnešos imigrantiem būtu liegta pieeja jebkādiem pabalstiem. D. Kemerons neslēpj, ka šo plānu mērķis ir panākt, lai Lielbritānijā ierastos tikai tādi imigranti no ES, kuriem ir reāli darba piedāvājumi.
Izdevums The Guardian šajā nedēļā rakstīja, ka Eiropas Komisija tuvākajā laikā noraidīs Londonas ierosinājumus, jo Brisele uzskata, ka tie ir pretrunā ar ES pilsoņu tiesībām brīvi ceļot un apmesties uz dzīvi jebkurā bloka dalībvalstī. Ļoti iespējams, ka to vakar D. Kemeronam jau būs pateikusi A. Merkele, kura viesojās Londonā.
Faradžs sola atbalstu
Pret imigrantiem vērsto konservatīvo retoriku veicinājuši kādreiz marginālās UKIP pērnie panākumi, kad tā saņēma lielāko balsu skaitu Eiroparlamenta vēlēšanās un pirmoreiz ieguva mandātus Lielbritānijas parlamentā.
Eiroskeptiskā partija vēlas, lai Lielbritānijā neto migrācija (iebraukušo un aizbraukušo starpība) samazinātos no pašreizējiem aptuveni 240 tūkstošiem līdz 50 tūkstošiem. UKIP vadītājs Naidžels Faradžs aicina aizliegt imigrantiem pretendēt uz jebkādiem pabalstiem, kamēr tie Lielbritānijā nav nodzīvojuši piecus gadus.
Viņš uzstāj, ka referendumam par Lielbritānijas turpmāko dalību ES ir jānotiek agrāk nekā 2017. gadā, jo netic, ka D. Kemeronam izdosies vienoties ar ES par nosacījumu maiņu. N. Faradžs izteicis gatavību pēc vēlēšanām atbalstīt konservatīvo mazākuma valdību, ja balsojumu par palikšanu ES sarīkos agrāk.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka šīs būs neprognozējamākās Lielbritānijas vispārējās vēlēšanas pēckara periodā. Divas tradicionāli lielākās partijas - konservatīvie un leiboristi - katra varētu saņemt tikai ap 30% vēlētāju atbalsta, tas nozīmē, ka būs problemātiski izveidot vairākuma valdību. Izskan prognozes, ka tas var novest pie drīzām ārkārtas vēlēšanām.