Projekts izveidots, taču reāli būvniecības darbi nav sākti, jo Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) iepirkums apstrīdēts. Skaidrība par tālāko virzību, iespējams, būs novembra vidū, taču MSĢ direktors Ēvalds Goba pieļauj, ka iepirkums atkal tiks apstrīdēts. Ģimnāzija nebija gatavojusies tādiem birokrātiskiem šķēršliem, tāpēc aicina valdību neiztērēto summu pārlikt uz kādu no nākamajiem gadiem, kad ēku rekonstrukcija būs reāli sākusies.
Starp būkošām sienām
Par to, ka ģimnāzijai akūti nepieciešama nauda, nešaubās neviens, kurš ieiet skolas telpās. Kad direktors Ē. Goba Dienai izrāda, kādā stāvoklī patlaban atrodas ģimnāzijas ēkas, viņa teiktais atbalsojas gaiteņos. Tie normālu remontu nav piedzīvojuši sen, tāpēc lieliski jūtama astoņdesmito gadu elpa. Kaut gan gaisa temperatūra ārpusē ir virs nulles, telpās ir vēss un virsjaku nav vēlmes novilkt arī tur. Skolēniem ir rudens brīvdienas, taču sporta zālē notiek rokasbumbas treniņš. «Pirms diviem gadiem te vispār bija ārprāts. Zālē bija plus seši grādi, un lodes metējam pie rokas pierāva lodi. Kad ārā ir mīnus 30, mēs šo ēku nespējam piesildīt,» stāsta Ē. Goba, vedot mūs tālāk uz volejbola zāli. Ceļā uz to redzam ar dvieļiem aizbāztus logus. «Volejbola zāle brūk kopā,» uz plaisām sienā norāda Ē. Goba un bilst: «Šeit trenējās arī olimpietis Šmēdiņš.»
10 miljoni renovācijai
Vidējā termiņa budžeta ietvarā nākamajiem trim gadiem MSĢ plāno piešķirt apmēram deviņus miljonus eiro. Izstrādātajā plānā paveras iespaidīgs komplekss, tā attēls piesprausts pie sienas skolas vestibilā un izskatās kā motivācija paciest pašreizējos apstākļus. Kopā ar filiālēm Jūrmalā un Siguldā ģimnāzijā mācās 320 bērnu. Jaunais kamaniņu braucējs Kristens Putins Murjāņos mācās četrus gadus. Viņš norāda, ka pēdējā laikā apstākļi kļuvuši labāki. «Mūs labāk ēdina, beidzot ir arī tāds sīkums kā, piemēram, tualetes papīrs, tomēr gribas labākas telpas, vēlētos dzīvot izremontētā istabiņā, tagad gar logu pūš vējš,» stāsta skolēns. Viņam piebalso arī citi biedri. Kārlis Krišs Matuzels norāda, ka svarīgākais būtu uzlabot manēžu: «Izskatās, ka tur viss tūlīt sabruks. Ieej ziemā ar jaku un vēl aizvien ir auksti.» Piekrītoši ar galvu māj arī Kendija Aparjode un Alise Mitkuss, piebilstot, ka pēdējā laikā telpas vairs nesmirdot pēc vecām lupatām.
Kaut gan ir pamatotas cerības par jaunu kompleksu, valsts naudu aprīkojumam pagaidām nedod. Aprīkojums neesot mainīts jau septiņus gadus. Direktora vietniece sporta darbā Ieva Zunda stāsta, ka skolai nav ne pienācīgu volejbola bumbu, ne normālas laivas airētājiem, nepieciešams arī kārtslēkšanas inventārs, neesot līdzekļu arī sportistu nometnēm. «Situācija ir katastrofāla, mūsu inventārs ir briesmīgā stāvoklī,» stāsta I. Zunda. Ģimnāzija pieprasījusi naudu inventāram, bet valdība uz to pagaidām nav reaģējusi. Ar valsts piešķirto naudu pietiek tikai, lai samaksātu skolotājiem algas un segtu komunālos maksājumus, norāda I. Zunda.
Latvijas Riteņbraukšanas federācijas prezidents Igo Japiņš Dienai norāda, ka ģimnāzijai būtu jāsakārto struktūra, kā sporta veidiem tiek dalīts finansējums: «Ir jāsaprot, kuri sporta veidi sniedz lielāko labumu, un to ir viegli noteikt pēc sasniegumiem. Daudzi sporta veidi ģimnāzijā tiek uzturēti jau neskaitāmus gadus, kāpēc neviens neprasa, kur ir sasniegumi šajos sporta veidos, kur ir atdeve?» neizpratnē ir I. Japiņš. Uz I. Japiņa aizrādījumu skolas vadība atbild īsi - ģimnāzijai vispār nav naudas, ko ieguldīt sporta veidu attīstībā. Līdzīga situācija valda arī skolotāju un treneru motivēšanā.
Pabaro entuziasms
Direktora vietniece izglītības jomā Marija Iecelniece skaidro, ka skolai piesaistīt profesionālus pedagogus ir lielas problēmas, jo likme par 21 darba stundu ir 280 latu uz papīra. «Pagājušajā gadā organizējām konkursu uz matemātikas skolotāja amatu, pieteicās daudzi skolotāji, tiklīdz sākām runāt par algu, sadarbības iespējas pajuka,» stāsta M. Iecelniece. MSĢ maksā mazāk nekā kaimiņu skolās, kur pedagogu algām atbalstu sniedz pašvaldības finansējums.
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Ulrika Auniņa-Naumova Dienai atzīst, ka kopš Padomju Savienības laikiem MSĢ loma ir strauji kritusies. «Tas, kāpēc skola ir uz iznīcības robežas, ir pēdējo gadu neizlēmības sekas, jo mēs nevaram gaidīt, ka infrastruktūra, kas ir jau 40 gadu veca, kalpos mūsdienu prasībām,» stāsta U. Auniņa-Naumova.
Viņa norāda, ka ministrija gatavo informatīvo ziņojumu. «Par sporta inventāru kā tādu ir jādomā atsevišķi, jo katram sporta veidam prasības atšķiras. Protams, mazo inventāru vajadzēs papildus iegādāties. Informatīvā ziņojuma mērķis būs papildu finansējuma pieprasījums vai galējā variantā izvērtēsim valsts kapitālsabiedrību ziedojumu iespēju,» stāsta ministrijas pārstāve. Ģimnāzija ir pierasījusi 300 000 latu, bet pieprasījums esot «veidots no sirds un diezgan maksimāli», tāpēc, veidojot informatīvo ziņojumu, tas tiks revidēts. Algu jautājumu ministrija negrasās risināt. Tā lūgs palīdzību sporta federācijām, kuru sportisti tur trenējas.