Sestdienas slēgtā sēde bija veltīta nākamā gada budžeta izstrādāšanai, un, kā liecina pēc sēdes publiskotā informācija, budžeta pamati ir likti. Budžets tiek plānots, pamatojoties uz prognozi, ka nākamajā gadā valsts iekšzemes kopprodukts (IK) būs par 4% mazāks nekā šogad, patēriņa cenas samazināsies par 3,5%, bet vidējā darba samaksa (bruto) - par 8%. Gaidāms arī bezdarba pieaugums - par nepilniem 3%. Budžeta deficīts plānots 8,5% apmērā no IK.
Tā ir prognoze, taču labi zināms, ka pro-gnozes mēdz piepildīties pilnībā, daļēji vai nemaz. Kā uzskatāmu piemēru varam minēt 2004.gada pavasara beigas, kad pasaulē naftas cena par vienu barelu pārsniedza psiholoģiski nozīmīgo 40 dolāru robežu. Toreiz daudzi eksperti uzskatīja, ka tas ir apogejs un būšot vajadzīgs aptuveni gads, lai barela cena atgrieztos pie ierastajiem aptuveni 30 dolāriem. Patiesībā notika pretējais, naftas cenas neapturami kāpa aptuveni četrus gadus.
Valdībai, protams, jābalstās uz pašas akceptēto Latvijas ekonomikas attīstības prognozi, taču nevajadzētu skatīties uz to kā uz aksiomu, valdībai jābūt gatavai reaģēt, ja prognozētais īsti neatbildīs realitātei. Var, protams, cerēt, ka stāvoklis būs labāks, bet valdībai ir jārēķinās arī ar iespēju, ka tas var būt smagāks par cerēto.
Līdz brīdim, kad budžets jāiesniedz apstiprināšanai Saeimā, atlicis vairāk nekā mēnesis, ja vien termiņš netiks mainīts. Tas nav daudz tik smagos apstākļos. Piedevām politiķi dzīvo pēc gada paredzēto Saeimas vēlēšanu ēnā.
Valdība ir iezīmējusi četras jomas, kuras izdevumu samazināšana skaršot vismazāk: sociālos izdevumus, veselības aizsardzību, izglītību, sabiedrisko kārtību un drošību. Jāteic, ka šīs sfēras par prioritārām tiek atzītas jau tradicionāli, vienīgi pirmo reizi tiek runāts nevis par finansējuma kaut nelielu palielināšanu, bet samazināšanu. Iespējami minimālu.
Nevar teikt, ka valdības sēde ritējusi pavisam gludi. Zināms, ka valdība nolēmusi nākamā gada budžeta izdevumus samazināt par 275 miljoniem latu. Taču atšķirīgs viedoklis, kā izrādījās, ir finanšu ministram Einaram Repšem, kas uzskata, ka budžeta izdevumi jāsamazina daudz pamatīgāk - par 450 miljoniem latu. Naudas lietās valdības lēmumi parasti nāk vieglāk, ja premjers un finanšu ministrs ir no vienas partijas. Šī, šķiet, ir pirmā reize, kad tik skaidri «uz āru» nākušas Valda Dombrovska un Einara Repšes (abi ir Jaunā laika biedri) domstarpības būtiskā jautājumā. Jājautā, cik lielā mērā Dombrovski ietekmē koalīcijas partneru nostāja?
Jācer, ka, apstiprinot mazāku izdevumu samazinājumu, valdība nenodarbojas ar pašapmānu vai vēlmju domāšanu. Nav patīkami par to runāt, taču Latvijas nākamā gada budžets ir atkarīgs arī no tā, vai spēsim arī turpmāk saņemt starptautiskos aizdevumus. Oktobrī paredzēta SVF pārstāvju ierašanās Latvijā, un tad drīz vien kļūs skaidrs, vai sestdien pieņemtais valdības lēmums ir adekvāts. Atšķirīgs valdības un finanšu ministra skatījums uz nozīmīgu jautājumu nav labs sākumpunkts sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Budžetam priekšā arī citi pārbaudījumi - oktobra beigās tam jānonāk Saeimā. Radies pamats bažām, ka brīžos, kad jāpieņem smagi un nepopulāri lēmumi, parlamentā pār sabiedrības un valsts interesēm tā pamatīgi varētu sākt prevalēt deputātu personiskās intereses - saistībā ar darba turpināšanu Jēkaba ielas namā pēc 10.Saeimas vēlēšanām.
Pagājušajā nedēļā jau izskanēja bīstams signāls. Koalīcijā bija saskaņots lēmums nodot izskatīšanai parlamentā grozījumus likumā par nekustamā īpašuma nodokli, kas paredzēja visu mājokļu aplikšanu ar nelielu nodokli. Taču pagājušajā ceturtdienā Saeima to izšūpoja cauri - ar pārliecinošu balsu vairākumu. Tas bija galvenokārt Tautas partijas (TP) «nopelns». Dabiski, nevienam caurmēra nodokļu maksātājam nevar patikt nodokļu sloga pieaugums. Tomēr, ja reiz koalīcijā nolemts, ka no tā neizvairīties, nepatīkamais lēmums tomēr jāpieņem.
Budžeta projekts, salīdzinot ar noraidītajiem likuma grozījumiem, būs vēlētājiem daudz sāpīgāks, un tā pieņemšanai būs nepieciešama politiska drosme. Atšķirībā no «treknajiem gadiem», kad pietika ar prasmi vienoties.