Ginta Teivāne
Ja pirmos trīs dzīves gadus bērniņš ir ļoti labi aprūpēts un mīlēts un vēl, vecākiem aizbraucot, viņš tiek tam pienācīgi sagatavots un atstāts drošās rokās, piemēram, pie gados vēl spēcīgas mīlošas vecmāmiņas, tad rezultāts varētu būt pietiekami labs. No pieredzes gan varu teikt, ka lielākoties vecāki tik ļoti ir tendēti uz materiālo apstākļu uzlabošanu, ka neiedomājas par savu emocionālo rūpju iztrūkuma lielo negatīvo un tālejošo ietekmi uz bērniem, tāpēc dažkārt pieņem nepārdomātus lēmumus. Piemēram, atstājot bērnus vienus vai svešu cilvēku uzraudzībā, vai ļoti vecu vecvecāku aizgādnībā. Un, ja nav šo cilvēku, kas pietiekami labi izprot bērniņa vajadzības, spēj uz tām atbilstoši reaģēt, tad iespēja veidoties personībai ar dažādām problēmām vēlākajā dzīvē ir liela. Zema pašvērtējuma un nedrošības dēļ grūtības veidot draudzīgas attiecības, ģimeni, uzņemties rūpes par kādu, jo tādas nav saņēmis un mācījies pats.