Nedaudz vēlāk no drošiem avotiem Diena noskaidroja, ka galvenais temats bijis saistīts ar šobrīd budžetā paredzētā 1,2 miljardu latu deficīta samazināšanu. Valdības amatpersonas SVF un EK pārstāvjiem apsolījušas, ka budžeta izdevumus samazinās vēl aptuveni par 400 miljoniem latu. Tas ir vairāk nekā izdevumi, par kuru apcirpšanu valdībai izdevās vienoties, gatavojot grozījumus. Sagaidāms, ka jaunie risinājumi būs nepopulāri un ministrijām nāksies pārkāpt pašu nospraustās sarkanās līnijas. SVF un EK dotu solījumu izdevumu cirpšanā Dienai apstiprināja arī premjera birojā.
Tik liela izdevumu griešana var prasīt stingrāku izdevumu kontroli. Nav izslēgts, ka valdība nāks klajā ar priekšlikumu par jaunu, vēl ap 10% lielu atalgojuma samazināšanu no valsts budžeta finansētajās iestādēs strādājošajiem. Tāpat nav izslēgts, ka valdība atgriezīsies pie idejas par ministriju skaita samazināšanu. Lai izdevumus negrieztu ļoti asi, valdība var piedāvāt arī risinājumus nodokļu ieņēmumu palielināšanai, likmju kāpums var skart akcīzes preces, piemēram, alkoholu. Konkrēti priekšlikumi budžeta izdevumu samazināšanai vēl būs atkarīgi no sarunām ar SVF un EK, kuras turpināsies nedēļas nogalē. Lielāku skaidrību premjers solā nākamās nedēļas sākumā.
Dienai arī zināms, ka piektdienas sarunās viskritiskāk SVF un EK pārstāvji vērtējuši Veselības, Zemkopības, Reģionālas attīstības un pašvaldību lietu ministriju padarīto.
Tikmēr ietekmīgais laikraksts Financial Time piektdien uzsvēra, ka Eiropa nedrīkst pieļaut Latvijas kritienu un ka lata devalvācijai būtu postoša ietekme uz privātā sektora finansiālo stāvokli. Savukārt SVF Eiropas departamenta direktors Mareks Belka, pēc aģentūras Blumberg ziņotā, pieļāva, ka Latvijai vajadzēs papildu finanšu palīdzība.