No kažokzvēru audzēšanas vajadzētu atteikties ētisko, dzīvnieku labturības un vides apsvērumu dēļ, Dienai savu pārliecību pauda Dzīvnieku brīvības pārstāvis Aivars Andersons. Viņš norāda, ka šaurajos drāšu sprostos dzīvniekiem nav iespējams nodrošināt šīm savvaļas dzīvnieku sugām nepieciešamos apstākļus un tas rada kažokzvēru ciešanas. Savvaļā, piemēram, ūdeles daudz laika pavada ūdenī, savukārt lapsas rok alas, bet audzētavās šo dabisko instinktu īstenošana tām ir liegta. Tādēļ dzīvnieku aizstāvji uzsver - to audzēšana sprostos ir nepieņemama. Pretrunas parādās arī normatīvajos aktos - valstī noteiktās labturības prasības nenodrošina Dzīvnieku aizsardzības likumā minēto principu ievērošanu, uzskata Dzīvnieku brīvības pārstāvis. Turklāt organizācijas rīcībā esošais pētījums, kurā izvērtēta kažokzvēru audzēšanas nozares ietekme uz vidi no 17 dažādiem aspektiem, arī parādot, ka tā ir «neekoloģiska un piesārņojoša».
Tāpēc A. Andersons cer, ka, nozarei dodot saprātīgu pārejas periodu, lai varētu pārorientēties uz citiem uzņēmējdarbības veidiem, Latvijā varētu pilnībā aizliegt kažokzvēru audzēšanu, kā tas jau noticis Austrijā, Lielbritānijā, Bulgārijā un citur.
Vēlas celt jaunas fermas
Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas pārstāvis Andris Upenieks savukārt uzsver ekonomiskos ieguvumus un pauž cerību, ka deputāti neatbalstīs šādas pelnošas un darbvietas dodošas nozares likvidēšanu. «Mēs turam dzīvniekus pēc Eiropas zinātnieku ieteikumiem, kažokzvēru audzētavās notiek regulāra kontrole,» piebilda asociācijas pārstāvis. Organizācija apvieno astoņas audzētavas.
Pasaulē kažokādu pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, un, ja valstī tās neražos, to darīs kaimiņi, min A. Upenieks un norāda, ka Polijā, Lietuvā, Dānijā neplāno šīs jomas aizliegšanu. Arī Latvijā fakti rāda, ka nozare tikai turpina attīstīties. Pašlaik ir iecere būvēt jaunas kažokzvēru audzētavas Vecumnieku un Priekules novados.
Vecumniekos Skaistkalnes pagastā plānots veidot fermu ap 500 ūdelēm. Turklāt sabiedriskajā apspriešanā lielākā daļa iedzīvotāju šo ieceri atbalstījuši - pret bija tikai tuvāko māju īpašnieki, Dienai pastāstīja novada domes priekšsēdētājs Rihards Melgailis (Reģionu alianse). Rīt pašvaldības deputātiem būs jāpieņem galīgais lēmums šajā jautājumā. Otru kažokzvēru fermu 3000 ūdeļu mātītēm plānots būvēt Priekules novada Gramzdas pagastā. Tur deputāti 31. oktobrī lems par šo jautājumu. Sabiedriskajā apspriešanā 113 iedzīvotāji ieceri atbalstījuši, tikai 17 bijuši pret. Vēl gan iesniegta arī vēstule ar 116 parakstiem pret fermas būvniecību, jo iedzīvotājus uztrauc smakas, dabas piesārņojums un dzīvnieku iespējamā izbēgšana.
Diskusiju sabiedrībā par kažokzvēru audzēšanas apstākļiem izraisīja šā gada februārī atklātībā nonācis anonīms video, kurā tika rādīti slimi, nobeigušies, sliktos apstākļos turēti zvēraudzētavas dzīvnieki. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) veica pārbaudes kažokzvēru fermās, taču labturības prasību pārkāpumus neatklāja. Citās pārbaudēs šogad PVD vienā gadījumā konstatēja neatbilstības saistībā ar dzīvnieku sprostu aprīkojumu, taču tās tika novērstas, informē PVD Veterinārās uzraudzības departamenta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Rudīte Vārna. Tieši uz labturības prasību ievērošanu uzsvaru liek arī Zemkopības ministrija (ZM). ZM pārstāvis Kaspars Funts Dienai norādīja, ka valstij svarīgas ir visas tautsaimniecības nozares, kas «veicina lauku teritoriju apdzīvotību, labklājību un ekonomisko izaugsmi», tai skaitā kažokzvēru audzēšana. Tādēļ, ja dzīvniekus tur saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, ZM «neuzskata par lietderīgu pārskatīt valsts politiku attiecībā uz kažokzvēru audzēšanas nozari».
Izskatīs apakškomisijā
Taču par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu būs jālemj Saeimai, jo kolektīvie iesniegumi ar vismaz 10 000 pilsoņu parakstiem tiek virzīti izskatīšanai parlamentā. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš (Reformu partija) apliecināja - tā kā jautājums rūp iedzīvotājiem, ko parāda parakstu skaits, tas, visticamāk, tiks padziļināti vērtēts kādā no apakškomisijām, uzklausot visu iesaistīto grupu intereses.
Līdz šim Saeimā iesniegti četri kolektīvie iesniegumi - aicinājums paredzēt atbildību par Saeimas deputāta zvēresta laušanu, ierosinājums palielināt valsts kompensācijas C hepatīta ārstēšanai, priekšlikums ar fotoradaru palīdzību fiksēt tikai ātruma pārkāpumus, kas par vairāk nekā 15 km/h pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu, un aicinājums saglabāt latu kā nacionālo valūtu. Parlaments ir noraidījis tikai pēdējo.