Likumprojekta anotācijā teikts - lai nodrošinātu sabiedrības tiesības iepazīties ar likumam pakārtoto normatīvo aktu regulējumu un noteiktu pārejas periodu, kas ļautu pašvaldībām, kuras ir attiecīgo tiesību normu piemērotāji, sagatavoties jaunajam procesam, nepieciešams noteikt, ka likums stājas spēkā 1. maijā, nevis 1. februārī. Būvniecības likums Saeimā tika pieņemts pērn 9. jūlijā. Šis likums deleģēja Ministru kabinetam izdot dažādus normatīvos aktus, lai nodrošinātu likuma izpildi.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvo ziņojumu ir izstrādāti visi būtiskākie normatīvie akti, kas nodrošinātu Būvniecības likuma izpildi. Tomēr atsevišķu speciālo būvniecības noteikumu izstrāde vēl nav pabeigta, jo atbildīgās ministrijas nav iesniegušas visu norādīto informāciju, proti, noteikumu projektā iekļaujamās saturiskās prasības specifiskiem būvniecības procesiem. Bez šīs informācijas nav iespējams kvalitatīvi sagatavot attiecīgos noteikumu projektus.
Kā ziņots, iepriekš Latvijas Arhitektu savienība, Latvijas Būvinženieru savienība un Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija aicināja atlikt likuma spēkā stāšanos 2014. gada 1. februārī. EM iepriekš uzsvēra, ka nav pamata atlikt spēkā stāšanās datumu. Latvijas Pašvaldību savienība atzina, ka tad, ja 2013. gada 19. decembrī izsludina deviņus jaunus normatīvos aktus, tai skaitā Vispārīgos būvnoteikumus, to izvērtēšanai ir četras darbadienas, kas ir pārāk īss laiks. Latvijas Darba devēju konfederācija atbalstīja jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanos no 1. februāra, bet piekrita LPS uzskatam, ka Vispārīgajiem būvnoteikumiem nepieciešams ilgāks izvērtēšanas laiks.