Nekā laba tur tajās augšās nav. Vēl pagājušās nedēļas nogalē pamanījām ziņu, ka Čehijas premjers mazliet izgāzies, nievīgi izsakoties par braukšanu uz Āfrikas ikonas Nelsona Mandelas bērēm. Padomājiet paši - pie jebkura lauku veikaliņa stāvošie ikonogrāfiskie vīri un sievas Latvijas olimpiskajos tērpos mierīgi var jautājumu iztirzāt, apvaicājoties: «Kas tā Mandela tāda ir?» un ne to vien. Bet te - viens cilvēks pateicis, ko domā, nevis kā vajag, un izceļas liela brēka pa puspasauli.
Tomēr šķiet, ne ar ko pārāk sliktu Rusnoka kungam nebūtu jārēķinās. Čehi ir jautra tauta. No pieveikala vīriem līdz augstajām personām. Palūkojiet vien kaut vai pēdējā gada notikumus. Čehu prezidents kameru priekšā nosper smalku pildspalvu, premjerministrs konferencē iemizo veselības ministru, nedienas ar mīļumiņu biroja vadītāju, prezidents ritīgā štīmē apmeklē kādu reliģisku ceremoniju, finanšu ministrs par to labvēlīgi rezumē - jauki, ka relikvijas nav tikušas apvemtas, piedodiet. Pat lielais disidents un brīvdomātājs Vāclavs Havels esot pīpojis kā skurstenis un nekautrējies no alus kausu kompānijas… nieka sliktais vārds par atvadu braucienu uz tā fona šķiet tikai tāds kluss purkšķis. Bez īpaša entuziasma, tik ievērojot līdzsvara principu, konsultants palūkoja Rumānijas, Spānijas un Igaunijas premjeru gaitas pēdējā gada laikā. Garlaicīgi, dāmas!
Ja neskaita čehu premjera Nečāsa iepiņķerēšanos ar sirdsāķīti - biroja vadītāju (kur nāca gaismā kāds spiegu nesmukums), tad kopumā augstie kungi tikuši cauri…iespējams, pat bez vieglām izbailēm.
Jo čehi ir jautra tauta. Redzam to kaut vai no viņu eposa par kareivi Šveiku.
Latviešiem nav Šveika. Latviešiem ir Lāčplēsis. Nopietns vīrs bez kādiem jokiem. Un tā vārīgākā vieta ir ausis, proti - viņš nedrīkst dzirdēt neko tādu, kas norādītu uz jelkādu smieklīgumu vai nekārtību. Visbriesmīgākais būtu - Tev bikšu priekša vaļā. Melnais bruņinieks tik smalkās štellēs nebija izglītots, taču viņam pietika ar tradicionālo - Tev laikam bail, ne?
Otra mūsu eposa nolasāmā lieta - tās ir problēmas ar daiļo dzimumu. Lāčplēsis, kā zināms, īsti nespēj nodefinēt prioritātes attiecībās ar dāmām.
Pārnesot uz mūsdienu Latviju - patiesi, šai jautājumā likstas gadās gan reformistiem, gan nacionāļiem, gan internacionāļiem un konservatoriem. Bet ko es te runāju, tās jau nav nekādas likstas, bet nepārprotama īstas vīrietības pazīme. Pie mums. Savukārt čehu Šveiks pats atzinis, ka dāmu lietās ir galīgs profāns, ja neskaita iejūtīgas palīdzības sniegšanu sava virsleitnanta draudzenei garlaicības brīdī.
Cita lieta - Die`s pasargā nonākt smieklīgā situācijā. Tas nu nekādā veidā nav pieņemams.
Konsultants mēģināja tikai uz mirkli iztēloties, kas notiktu, ja iepriekš pieminētās pildspalvu nosperšanas, tenterēšanas starp smalkām relikvijām vai publiskas villas izmešanas iegadītos mūsu VIP personām. Trešdaļa ļaužu aizbrauktu, ģeometriski pieaugtu balderjāna pilienu un kabatlakatiņu pieprasījums un tiktu iezīmēts kāds ducis sēru dienu. Ak jā, vēl iespēja kādai lietussargu, zeķu vai sveču «revolūcijai». Un pārvērsti nopietnā sejā nolasītam specrīkojumam.
Var jau ieteikt lietas neuztvert pārāk nopietni, iedrošināties par sevi pasmaidīt, stiprināt humora izjūtu… maz cerību uz dzirdīgām ausīm politikas orbītās. Vēl jo vairāk, ka ausis tak visvārīgākā vieta.
Iespējams, čehi vienkārši labāk ievēro tā saucamo MMM principu - mazāk muldēt un melot.
Tagad gan nav laika par to domāt.
Ar nopietniem vaibstiem jāveido valdība.