M. Zemans solījis vienot tautu un apkarot korupciju. «Kā tautas tieši vēlēts prezidents es apsolu censties pārstāvēt it visus pilsoņus,» jaunievēlēto prezidentu citēja ziņu aģentūra Reuters. Viņš uzsvēra, ka ar to domā gan savus, gan konkurenta Karela Švarcenbergera atbalstītājus, taču piebilda, ka nevēlas būt prezidents «mafijai, kas rīkojas kā parazīti šajā sabiedrībā».
M. Zemans vēlēšanu otrajā kārtā sestdien sīvā cīņā pārspēja ārlietu ministru K. Švarcenbergeru, iegūstot 55% balsu. Par 75 gadus veco K. Švarcenbergeru nobalsoja 45% vēlētāju. K. Švarcenbergers vēlēšanu kampaņas laikā kritizēja konkurentu kā «čehu politikas smagsvaru, kura politiskie uzskati sakņojas pagātnē», atsaucoties uz M. Zemana politiskās karjeras sākumposmu, kad viņš bija Čehoslovākijas Komunistiskās partijas biedrs. Turpretim M. Zemans pozicionēja K. Švarcenbergeru kā pašreizējās valdības pārstāvi, kurš vainojams pie tautā nepopulārajiem taupības pasākumiem.
Pirmo reizi Čehijā prezidents ievēlēts tiešās vēlēšanās. Līdz šim valsts galvu izraudzīja parlaments. Prezidenta vēlēšanu kārtības maiņu izraisīja sabiedrības neapmierinātība ar V. Klausa pārvēlēšanu prezidenta amatā 2008. gadā, kad čehi deputātiem pārmeta valsts interešu ignorēšanu. Čehijas prezidenta amats ir lielākoties ceremoniāls, lai gan viņam ir veto tiesības likumdošanas procesā, kā arī viņš izvēl Konstitucionālās tiesas un Centrālās bankas vadītāju.
Analītiķi norādījuši, ka M. Zemana prezidentūras laikā daudz pārsteigumu var sagādāt viņa asā valoda, vēstīja aģentūra AP. M. Zemans no 1998. gada līdz 2002. gadam bija Čehijas premjers un šajā laikā izpelnījās pastiprinātu ārvalstu mediju uzmanību, pateicoties saviem skandalozajiem izteikumiem. Viņš bijušo palestīniešu līderi Jasīru Arafātu pielīdzināja Ādolfam Hitleram, izsaucot ES un Arābu līgas nosodījumu. Tāpat M. Zemans nodēvēja par «idiotiem» austriešus, kuri iebilda pret atomelektrostacijas celtniecību Čehijā.