Starp prestižajiem pētījumiem ir arī aģentūras Bloomberg ikgadējais pasaules inovatīvāko valstu reitings (Most Innovative in the World 2014: Countries), kurā Latvija ar 57,80 punktiem no simts iespējamiem ieņem 41. vietu. Bloomberg reitingā pirmā vieta atvēlēta Dienvidkorejai, kurai seko Zviedrija un ASV. Visai ierasti Latvija atpaliek no Igaunijas, taču apsteidz Lietuvu. Jāpiebilst, ka Bloomberg sniegtais Latvijas novērtējums īpaši neatšķiras no Globālā inovāciju indeksa (Global Innovation Index, GII).
Galvenais šādu pētījumu mērķis gan ir nevis statistikas salīdzināšana, bet valstu priekšrocību un trūkumu apzināšana, jo pārskati attiecas uz daudzām jomām, kas saistītas ar inovācijām. Piemēram, Eiropas Komisijas pētījums Innovation Union Scoreboard (IUS) 2013, kurā pēc 24 parametriem salīdzinātas 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, liecina, ka Latvijā situācija pētniecības jomā ir vienkārši katastrofāla - šajā ziņā Latvijas rādītājs - 0,083 punkti - ir zemākais ne tikai starp ES un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm, bet zemāks arī par visām ES kandidātvalstīm, ieskaitot bijušās Dienvidslāvijas republiku Maķedoniju. Tāpat Latvija ar Bulgāriju dala pēdējo vietu sadaļā Uzņēmumu investīcijas inovācijās.
Tikmēr Bloomberg reitingā mūsu valsti uz leju velk niecīgā ražošanas jauda - tikai 77. vieta pasaulē, kaut gan taisnīguma labad jāpiebilst, ka nevienā no apskatītajiem parametriem Latvijas vieta nav augstāka par 36. vietu. Savukārt GII pētījumā, vērtējot cilvēkkapitālu, kā Latvijas priekšrocība izcelta attiecība starp skolotāju un skolnieku skaitu vidusskolās - šajā ziņā mūsu valsts atrodas 10. vietā pasaulē. Savukārt kā trūkumi norādīti zemais augstskolu inženierzinātņu absolventu skaits un arī tas, ka Latvija atrodas starp valstīm, kuru trīs vadošo augstskolu nozīme QS (Quacquarelli Symonds) starptautiskajā universitāšu reitingā praktiski līdzinās nullei.
Izvērtējot pētījumus, Latvijai atliek tikai rīkoties, lai pastiprinātu priekšrocības un mazinātu trūkumus.