Pārsvarā šprotes
A/s Brīvais vilnis komercdirektors Kristaps Koškins atzina, ka vizīte ir sasniegusi savu mērķi jau pirms biznesa foruma sākuma. «Februārī Maskavā piedalījāmies izstādē, uzsākām pārrunas ar vienu tadžiku firmu un, atbraukuši uz šejieni, parakstījām līgumu. Pēc pusotra mēneša, kad pāries lielais karstums, uzsāksim piegādes,» gandarījumu neslēpj K. Koškins. Plānots, ka uz Tadžikistānu sūtīs gan šprotes un brētliņas, gan visu pārējo zivju konservu sortimentu. Šprotes gan būšot pārsvarā. Brīvajam vilnim ir pieredze šajā reģionā, bet tieši Tadžikistānā līdz šim biznesa partneru nav bijis. Vaicāts, vai samērā lielā Latvijas zivju pārstrādātāju interese nenozīmē savstarpēju konkurenci, K. Koškins izteicās, ka tirgus ir liels un vietas pietiks visiem.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) Dienai norādīja, ka no Latvijas uz Tadžikistānu lielākoties iespējams vest tieši konservus, ko vieglāk pārvadāt, un saldētu produkciju. Ministrs arī atzina, ka zināms potenciāls varētu būt Latvijā ražotajam sausajam pienam. Tiesa, forumā gan izskatījās, ka piena pārstrādes jomā Tadžikistānā ir ļoti liela konkurence. Par to liecināja arī vairāku uzņēmumu izvietotie stendi. Vienam no tiem - uzņēmumam Kombinati širi Dušanbe - reklāmas sauklis skanēja «Tievējiet saprātīgi», piedāvājot reizi nedēļā vai desmit dienās pievērsties kefīra diētai, dienā patērējot pusotra litra šī produkta.
300 pamperu minūtē
Foruma izstādē bez pārtikas ražotājiem daudz bija amatniecības izstrādājumu, arī paklāju, kurus nereti piedāvā pēc pasūtījuma izgatavot, piemēram, ar jubilāra portretu. Dienas uzmanību piesaistīja divu tadžiku uzņēmumu stendi. Vienā no tiem ar zīmolu Ni-Ni plašā sortimentā tika piedāvātas tadžiku ražojuma autiņbiksītes jeb pamperi. Rūpnīca ir pavisam jauna, tā darbu sākusi tikai šā gada februārī, taču jauda ir visai iespaidīga - 300 pamperu minūtē, stāsta uzņēmuma Germest Džurat pārstāve Nargiza Džurajeva. Iekšējo tirgu ar šīm autiņbiksītēm varot nosegt pilnībā un domāt arī tālāk par eksportu uz Afganistānu un Kirgizstānu, kur jau atrasti sadarbības partneri un noslēgti līgumi.
Turpat blakus izvietojies vēl viens stends ar produkciju, kādu var aplūkot ne visos biznesa forumos - te piedāvā tualetes papīru, virtuves dvieļus un salvetes. Paradoksālā kārtā visnotaļ smalkajā viesnīcā Dušanbe Plaza, kurā norisinājās biznesa forums, burtiski desmit soļu no šī stenda tualetēs ar papīru bija visai lielas problēmas un tās, cik varēja noprast, tiek risinātas ar mūsu platuma grādos jau sen aizmirsto avīžu plēšanas metodi. 2006. gadā dibinātā uzņēmuma Pak-Trading direktors Kamolidins Kamrudinovs Dienai stāsta, ka uzņēmums strādā gan vietējā tirgū, gan līdzīgi kā pamperu ražotāji eksportē arī uz Afganistānu un Kirgizstānu. «Mūsu produkcija atbilst Eiropas standartiem, un mēs būtu ļoti ieinteresēti sadarboties arī ar Latviju,» viņš cerīgi saka.
Tilts uz Somiju
Valsts prezidents Andris Bērziņš savās uzrunās gan Tadžikistānas prezidenta pilī, gan biznesa foruma atklāšanā iezīmēja virzienus, kuros varētu veidoties sadarbība. Piemēram, izglītības jomā, jo Latvijā patlaban mācās 24 tadžiku studenti. Taču viņš uzsvēra, ka ekonomiskā sadarbība pēdējos desmit gados ir attīstījusies ļoti lēni un potenciāls ir milzīgs. «Tadžikistānā, kā viņu prezidents jokoja, ir ne tikai visa Mendeļejeva tabula, bet arī vēl neatklātie elementi,» izteicās A. Bērziņš. Viņš arī norādīja, ka tadžiku kolēģi varētu mācīties no Latvijas ne vienmēr veiksmīgās pieredzes atjaunojamās enerģijas jomā. Sadarbības iespējas starp abām valstīm prezidents tāpat saskata farmācijas nozarē un saredz iespēju no Latvijas uz Tadžikistānu eksportēt ne tikai koksni, bet arī stādu materiālus. «Mēs nekonkurēsim, bet papildināsim viens otru,» viņš uzsvēra.
Līdz ar Tadžikistānas apmeklējumu Latvija noslēdz iepazīšanās procesu ar Centrālāzijas valstīm, un sadarbība ar šo reģionu iecerēta kā viena no Latvijas kā Eiropas Savienības prezidējošās valsts prioritātēm nākamgad. A. Bērziņš pieļāva iespēju, ka Latvija varētu būt saistošais elements attiecību veidošanā starp Tadžikistānu un Somiju, iespējams, arī Poliju. Tāpat A. Bērziņš atzina milzīgo potenciālu sadarbībai Afganistānas virzienā. Afganistānas tuvums bija sadzirdams arī Tadžikijas amatpersonu runās. Par stāvokli Ukrainā gan Tadžikistānas prezidents Emomali Rahmons neteica ne vārda, savukārt A. Bērziņš norādīja, ka situācija Ukrainā tikusi apspriesta.