Konkrētos grozījumus iesniedza Finanšu ministrija, kas likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā šo iniciatīvu pamatoja ar to, ka Direktīva 2006/112/EK neparedz dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojuma neaplikšanu ar PVN un tādējādi veidojas neatbilstība starp Latvijas likumdošanu un Eiropas Savienības (ES) normatīvajiem aktiem. Šādas neatbilstības dēļ pret Latviju var tikt vērstas finanšu sankcijas par ES tiesību aktu neatbilstošu piemērošanu. Nedomāju, ka pie šī punkta ir tik stingri jāpieturas, jo šajās direktīvās izklāstīti punkti, kas ļauj, piemēram, nodokļus pielāgot atbilstoši konkrētās valsts standartiem vai pat nepārņemt nemaz.
Atgādināšu, ka 2013. gadā EK brīdināja Latviju par to, ka Latvija pārkāpj direktīvu, taču izcēla būtisku faktu - Latvijai vai nu jāmaina likme, vai arī jāpamato, kādēļ apsaimniekošanai nodokli nepiemērot. Diemžēl 12 gados neviens no Latvijas ierēdņiem nav uzrakstījis vēstuli EK ar elementāru pamatojumu, ka mājokļu un pašvaldību ēku joma Latvijā nav bizness, bet vairāk sociāls atbalsts iedzīvotājiem. Uz šāda pamata, sliktākajā gadījumā, būtu iespējams veidot dialogu par pazeminātas PVN likmes ieviešanu. Neskatoties uz ekonomisko situāciju, kad liela daļa iedzīvotāju turpina skaitīt katru centu jeb dzīvo no rokas mutē, izvēlēts vienkāršākais ceļš, apņemoties izsvītrot no likuma izņēmumu, kas ļāva neaplikt dzīvojamo namu apsaimniekošanu ar nodokli.
Pat tad, ja šis pakalpojums obligāti būtu jāapliek ar PVN, iespējams piemērot samazinātu - 12% - likmi. Tam piekrīt arī namu apsaimniekošanas eksperti, piemēram, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis paudis viedokli, ka, ieviešot samazinātu PVN likmi - 12% -, gala patērētājam (dzīvokļa īpašniekam), kas izmanto nama pārvaldnieka pakalpojumus, sadārdzinājums būtu mazāks. Asociācijas aplēses liecina, ka namu pārvaldīšanas uzņēmums šādu sadārdzinājumu varētu kompensēt ar citiem PVN maksājumiem, šo samērā nelielo papildu summu izlīdzinot. Taču, ja ir 21% likme, tad neko izlīdzināt nevarēs un dzīvokļa īpašniekam par pakalpojumu nāksies maksāt vairāk.
Pieņemtais grozījums skar ne tikai iedzīvotājus, bet arī apsaimniekotājus, jo nodokļa administrēšanas process nav skaidrs. Zināms, ka tas jānomaksā brīdī, kad pārvaldnieks izraksta rēķinu. Iedomāsimies situāciju: daļa šos rēķinus neatmaksā, piemēram, naudas trūkuma dēļ. Kas tādā gadījumā notiek ar PVN? Vai pārvaldniekam jāmaksā nodoklis par neiegūtiem ieņēmumiem un neatgūstamiem parādiem? Vai kaimiņiem būs jāmaksā arī par to kaimiņu, kurš nekad nenokārtos savus parādus?
*Jelgavas domes deputāts