Māra Kučinska valdības pirmajā sēdē 16. februārī tika nolemts atlikt Latvijas nacionālās pozīcijas par Eiropas Savienības (ES) Klimata un enerģētikas politikas satvara posmā 2020.-2030. gads skatīšanu. Jo, kā paziņoja premjers, ir jāmēģina novērst «lielu triecienu mūsu tautsaimniecībai», kas, Kučinskaprāt, jau esot cietusi no ES klimata politikas.
Vispirms jāuzsver, ka pasaules klimata politikā kļūdu tiešām netrūkst. Tāpat minēšu, ka neesmu apokaliptiski noskaņots «zaļais radikālis». Runa ir par to, ka šī argumentu konstrukcija «arvien stingrākas ekoloģiskās prasības grauj Latvijas ekonomiku» (liels šīs konstrukcijas aizstāvis ir Aivars Lembergs) iekapsulē Latvijas ekonomiku un apcērt patiesas konkurētspējas palielināšanu. Kas, ņemot vērā Kučinska gatavību ik pēc desmit teikumiem minēt nepieciešamību ekonomiku attīstīt, ir amizanti.
Tālāk es ļoti vulgarizēšu situācijas aprakstu, bet acīmredzot tas nepieciešams, ņemot vērā Latvijas politiskās elites izpratnes līmeni. Tātad ir pilnīgi iespējams, ka klimata izmaiņu interpretācijā ir gan pārspīlējumi, gan aplamu risinājumu piedāvājumi. Tomēr ir puslīdz skaidrs, ka izmaiņas notiek - neatkarīgi no tā, kurš tajās vairāk vainojams un cik straujas tās ir. Ja apzināmies, ka jau tuvākajās desmitgadēs mēs (jā, arī nosacītā «ziemeļu valsts» Latvija) dzīvosim jaunā situācijā, tad ieguvējs būs tas, kurš savlaicīgi būs izstrādājis tehnoloģijas, kas mums jaunajā situācijā palīdzēs dzīvot. Pat ja apgalvojumus, kas izskan dažādos ar klimatu saistītos tusiņos, uzskatām par pārāk neirotiskiem, tas neatceļ to, ka nākotnē nepelnīsim ar energoneefektīvām ražotnēm. Labi, kaut ko pelnīsim, tomēr, žargonā runājot, lielā nauda tiks tiem, kuri resursu trūkumā spēs piedāvāt jaunas tehnoloģijas - sākot ar jūras ūdens atsāļošanu, beidzot - enerģijas ieguvi fotosintēzes ceļā. Ja kādam nepatīk apzīmējums «zaļās tehnoloģijas», saucam tās savādāk, bet tas nemaina lietas būtību - nav runa par «vērtībām», runa ir par iespēju nopelnīt.
Labi, nekas briesmīgs nenotiks jautājuma skatīšanas atlikšanas rezultātā. Iespējams, ka dokuments tiešām ir slikts (ņemot vērā, ka to skatīt bija paredzēts sēdes slēgtajā daļā, valdības mājaslapā tas nav pieejams). Runa ir par kopējo attieksmi. Tur jau tā lieta, ka Rietumi šīs tehnoloģijas attīsta un tāpēc var liekulīgi kult tukšus salmus; viņi zina, ka tirgus būs, un viņiem būs, ko tam piedāvāt. Savukārt mēs būsim šo tehnoloģiju pircēji, paralēli netiekot ārā no resursietilpīgu ražotņu ķezām (resursu, piemēram, elektrība, cena, saražotās produkcijas tirgus svārstības utt.). Tas nav tālredzīgi.