Bērns šobrīd turpina ārstēties slimnīcas Intensīvās terapijas nodaļā, pagaidām par konkrētiem uzlabojumiem runāt vēl ir pāragri, saka mediķi. Diagnozi - dilatācijas kardiomiopātija - ik gadu Latvijā konstatē vidēji četriem bērniem, līdz šim ārstēšanas iespējas bija tikai medikamentoza terapija, lai bērna veselības stāvokli stabilizētu un nedaudz uzlabotu. Diemžēl statistika ir skarba - ar līdzīgu diagnozi 80 procenti pacientu iet bojā, nesasniedzot 20 gadu vecumu. Taču jaunā metode paver iespējas smagās sirdskaites ārstēšanai, mediķi uzskata, ka to varētu izmantot arī citu pacientu glābšanā.
Cilmes šūnu implantācijai BKUS ārsti gatavojās jau, pirms slimnīcā nonāca mazā meitene. Viņu stacionēja ar sirds mazspēju, mediķi viņas stāvokli raksturoja kā grūtu. «Šīs slimības būtība ir tāda, ka sirds muskulis kļūst plāns, sirds kambara sieniņas plānas, spēja pumpēt asinis paliek arvien vājāka un vājāka,» skaidro Inta Bergmane, BKUS bērnu kardioloģe. Dilatācijas kardiomiopātijai raksturīga pakāpeniska sirds mazspējas attīstība, ko pavada ēstgribas samazināšanās, klepus, dažkārt sāpes vēderā, izteikts ādas bālums. Vairākumā gadījumu šī slimība ir ģenētiski noteikta, tā var atklāties gan zīdaiņiem, gan bērniem augot, gan arī pieaugušajiem. 20. maijā, punktējot bērna iegurni, tika paņemts kaula smadzeņu materiāls cilmes šūnu iegūšanai, un 21.maijā cilmes šūnas pēc nepieciešamās apstrādes tika implantētas bojātajā sirds muskulī.
«Cilmes šūnām, kas ir zemi diferencētas, mazattīstītas šūnas, piemīt īpašība, ka tās spēj bezgalīgi daudz vairoties, var pārveidoties par konkrētām organisma šūnām. Ir pētījumi, kur pierādīts, ka šīs kaula smadzeņu cilmes šūnas spēj pārveidoties par sirds muskuļu šūnām,» skaidro I. Bergmane. Svarīgi arī tas, ka cilmes šūnas izdala bioloģiski aktīvas vielas, kuras stimulē sirdī esošās šūnas, tās atjaunojot. «Ir cerība, ka šūnas, kas tika injicētas, sāks dalīties, vairoties, atjaunot sirds muskuli, uzlabot tā funkciju, un bērna stāvoklis varētu uzlaboties,» saka I.Bergmane.
Profesors A.Lācis saka: «Uzlabošanās efekts nav mērāms ne ar vienām analīzēm, vienīgais pierādījums varētu būt, novērojot, kā šai sirds daļai uzlabojas funkcija.» Gatavojoties cilmes šūnu implantācijai, A.Lācis sadarbojies ar P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra vadītāju asociēto profesoru Andreju Ērgli, kurš pērn rudenī veica pirmo autologo cilmes šūnu transplantāciju sirds muskulī diviem pieaugušajiem pēc nesen notikuša miokarda infarkta. A.Lācis iepazinies arī ar ārvalstīs veiktiem pētījumiem, tiesa, atzīst, ka nav atradis nevienu pētījumu, kur būtu veikta identiska manipulācija bērnam. «Protams, pateikt, ka mēs noteikti esam pirmie, ir bīstami, varbūt ir kāds nepublicēts pētījums,» viņš piebilst.