Nobela komiteja uzsvēra, ka zinātnieku atklājums zinātnē izraisījis revolūciju, vēstīja raidsabiedrība BBC. Zinātnieku veikums vieš cerības uz vērienīgu pagriezienu medicīnā, kas ļautu aizstāt bojātos audus, sākot no dažādām muguras smadzeņu traumām līdz pat Pārkinsona slimības ārstēšanai.
Zinātnieki apgāzuši iepriekš valdošo uzskatu, ka nobriedušās šūnas nav iespējams pārvērst cilmes šūnās. Dž. Gērdonam tas izdevās 1962. gadā, kad viņš pierādīja, ka no vardes zarnas šūnas iegūta ģenētiskā informācija satur visu informāciju, kas nepieciešama, lai radītu jaunu vardi, paverot ceļu klonēšanai. Pēc 40 gadiem Š. Jamanaks, pētot peles, atklāja, ka nobriedušas šūnas, pievienojot tām dažus gēnus, iespējams pārvērst to agrākajā cilmes šūnas formā.
Prēmijas ieguvējiem savstarpēji jāsadala astoņu miljonu zviedru kronu (652 tūkstoši latu) lielā naudas prēmija. Agrāk laureāti saņēma desmit miljonus kronu, taču ekonomiskās krīzes dēļ naudas balva samazināta. Nobela prēmijas tiks pasniegtas svinīgā ceremonijā 10. decembrī Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā.