Šis stāsts, ko jums stāstīšu, nav pārāk jauns, jo visiem ir zināms, cik modelis ļauns. Domājam to pašu Latvijas pedagogu jauno darba samaksas modeli. Konsultants to aplūkoja pirms mēneša. Kas mainījies?
1. septembrī reizē ar asteru pušķiem un mūžīgajiem vēlējumiem būt pacietīgiem skolu ļaudis dzird arī premjerministres apņemšanos vadīt darba grupu algu modeļa sakārtošanai. Mēneša laikā būšot kārtībā. Skolotāji saņem arī finanšu ministra Reira stingru solījumu, ka «modelis tiks apstiprināts tuvākajā laikā». Tas vīrs tukšu nerunās. Netiek atšifrēts vienīgi - kas būtu jāsaprot ar «tuvāko laiku». Sekosim nu knaši līdzi.
Pienāk 30. septembris. Uzzinām, ka apzinātas trešās daļas pašvaldību domas. Pārējie stāv rindā. Labi, nepiesiesimies, pāris dienu virs termiņa, nebūsim tik formāli…
Jāsaprot, ka 9. oktobrī darba grupa ir savas lietas paveikusi. Dīvainā kārtā izdevies izprašņāt atlikušās divas trešdaļas pašvaldību. Kopsavilkums apmēram šāds - modeli koriģēs un vienlaicīgi virzīs tālāk. Vecais jaunais jālabo, jaunu jauno nevajag… tiešām, premjerministra cienīgs gala secinājums. Sanāk, ka tās korekcijas, modeļa ratiem līdzi skrienot, ierēdņi mēģinās iespraust attiecīgās vietās. Modeļa vietās. Ja viss tā raiti kleperēs uz priekšu, tad modelis panāks arī nākamā gada budžetu otrajā lasījumā, ierāpsies klusu savā krēslā un mierīgi gaidīs izšķirošo balsojumu.
Tiktāl nu būtu. Tomēr ir cilvēki, kuriem nepielec. Pēc dažām dienām izglītības ministre Seile klāsta, ka, modeli koriģējot, neizbēgami palielināsies naudas vajadzība. Interesantākais tas, ka ministre nevar nosaukt divas lietas: pirmo - cik naudas vajadzēs; otro - cik naudas iedos. Tādi sīkumi, vai ne? Lai sīkumi nebūtu tik sīki, tad ministre Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas sēdē nāk klajā ar tādu nepieklājību, ka viņa no valdības vadītājas nav sadzirdējusi, ko tad ieviešam, ko ne un galu galā «diskusija nav pavirzījusies uz priekšu». Labs! Ko nu par «veco/jauno» modeli runāt, ja pat diskusija par to uz priekšu nav virzījusies.
Ja tas ir tā, tad interesē - ko īsti darba grupa premjerministres vadībā ir darījusi? Tak strādāja, lai parādītu ne tikai PAREIZO VIEDOKLI, bet arī PAREIZO RĪCĪBU. Ja galvenais secinājums par mistisko modeli ir «koriģēt un virzīt tālāk», tad tā arī ir un ministrei to kā mantru vajadzēja skaitīt visās konferencēs, pieņemšanās un, piedodiet, atlaišanās. Diemžēl neveiklie izteikumi rāda, ka premjerministres varenās darba grupas rezultāts ir tukša grābstīšanās. Savukārt abas dāmas atrodas katra savā Vienotības bataljonā.
Tomēr nav jau tā, ka nav nekāda risinājuma, ieslīgstam grūtsirdīgā apātijā un gaidām pie varas populistus. Vajadzīgs tikai konsultanta viedais padoms.
Rau! Bez īpašām darba grupām un skaļām klaigām virknē ministriju (ja tik ne visās) budžetu papildu pieprasījumos parādījusies t. s. jaunās politikas iniciatīva «mēneša darba algas izlīdzināšana», kas faktiski ir algas palielināšana. Tak mūsu lolotā modeļa uzdevums arī ir izlīdzināt skolotāju atalgojumus! Lūk, risinājums - bez īpašas steigas apstaigāt ministrijas, sarakstīt pareizos papīrus un uz Kabineta sēdi. Avots - no līdzekļiem neparedzētajiem un nenoteiktajiem izdevumiem. Kurš tad varēja paredzēt, ka līdz šitam aizdomāsies?
*ļoti neatkarīgs konsultants