Jānis Bordāns,
Vara galvaspilsētā starp partijām šķietami jau sadalīta. Kā izcīnīsiet savu vietu?
Es neskatos uz Rīgu kā atsevišķu pilsētu - šīs nav pašvaldību vēlēšanas. Rīga ir visas Latvijas ekonomikas pārvaldītājs, tiesiski administratīvais centrs. Es esmu pietiekami spēcīgs politiķis, lai kopā ar tiem cilvēkiem, ar ko kopā startējam, varētu pārliecināt vēlētājus. Mūsu spēks salīdzinājumā ar citām politiskajām partijām ir tas, ka mēs esam jauns spēks, neesam saistīti ar kādiem ekonomiskiem grupējumiem, neesam no tiem atkarīgi. Un vienlaikus mūsu deputātu kandidāti ir tipiski Latvijas vidusslāņa pārstāvji, kuri prot strādāt, sevi pierādījuši kā patstāvīgi, profesionāli cilvēki.
Tiekaties ar vēlētājiem?
Personiski man, kā visa saraksta līderim un partijas priekšsēdētājam, ir tikšanās gan Rīgā, gan arī ārpus Rīgas. Tās ir profesionālas tikšanās, piemēram, ar tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, aktīvi izmantojam arī saziņu informatīvajā telpā.
Zināt, ko vēlētāji no jums sagaida? Kāds ir viņu politiskais pasūtījums, ja tā var teikt?
Varbūt citiem uzdod citus jautājumus, bet man kā bijušajam tieslietu ministram vēlētāji visbiežāk izsaka vēlmi, lai politika būtu taisnīga. Par tiesiskajiem jautājumiem vispār sanāk ļoti daudz runāt, cilvēki izjūt neuzticību tiesām un pieprasa sakārtot šo jomu. Runājot par politiku, bieži dzirdu, ka nepieciešams kas radikāli jauns.
Katra jauna partija, piesakot sevi politikā, apmēram to pašu jau piedāvājusi - Repšem bija ideja par cīņu pret korupciju, zatlerieši iestājās par tiesiskumu...
Es domāju, ka tie cilvēki no visas sirds to gribēja, un, tā kā viņi tika ievēlēti, arī vēlētājiem šie jautājumi bija būtiski. Taču nekas nav atrisināts. Nosaukums «tiesiskuma koalīcija», manuprāt, bija formāls, tikai uz beigām tas sāka piepildīties ar saturu. Es domāju, ka tieši tāpēc iepriekšējā valdība arī tika gāzta. Redzam, ka ne visi politiķi ir izpildījuši savu solīto, vēlētājiem tagad ir iespēja to novērtēt. Bet, ja salīdzina mūsu Jauno konservatīvo partiju ar, piemēram, Jauno laiku, man šķiet, ka mēs esam konstruktīvāki. Tas, ko es redzēju tajā laikā, - daudzas lietas tika veiktas nevis ar pārliecinoši tiesiskām metodēm, bet ar pieeju: arestēt, lietu izbeigt, līgumus lauzt, iesūdzēt un tamlīdzīgi. Un tas daudzos gadījumos noveda pie pretējā efekta.