Kaitinošā muita
«Viss sākās, kad man bija kādi 15 vai 16 gadi. Ar vecākiem aizbraucām uz Spāniju, un tur bija velosipēdu noma. Bez klasiskajiem divriteņiem tur iznomāja arī elektriskos velosipēdus, un tas tolaik bija baigais jaunums,» stāsta Romāns. Izbraucot ar elektrisko divriteni, viņam radusies doma, ka kaut kas tāds jātirgo arī Latvijā. «Nebija tā, ka nebija piedāvājuma. Tolaik arī Rīgā varēja iegādāties elektriskos divriteņus, tomēr tie bija ļoti dārgi, maksāja ap Ls 1000, turklāt tā tipa divriteņiem elektromotors vienkārši palīdzēja mīties, bet manējie brauc paši.»
Pirmie divi elektroriteņi pasūtīti Ķīnā. «Sazinājos ar ražotājiem internetā, izstāstīju, ko man vajag. Man ilgi nācās viņiem skaidrot, ka nepieciešami tikai divi velosipēdi paraugam, ka pārējos simts es nopirkšu pēc tam,» smejas Romāns. Velosipēdi tiek transportēti uz Latviju ar kuģi, konteineros kā piešķirotā krava. Lai nomātu visu konteineru, apjoms pagaidām esot par mazu. «Es joprojām esmu neizpratnē par to neiedomājamo birokrātiju, kas valda muitā. Pirmajā reizē vispār nācās braukt uz turieni trīs dienas pēc kārtas. Es saprotu, ka Maskavā tā ir norma attiecībā uz jebkuru saskarsmi ar valsts iestādēm, bet Latvijā citās jomās esam pieraduši pie ātriem un vienkāršiem risinājumiem. Muitā viss notiek lēnām un sarežģīti.» Romāns parasti izmantojot muitas brokeru pakalpojumus - viņi par Ls 10-15 tiek galā ar visām formalitātēm.
Videoklips par Ls 50
Visu pārējo gan Romāns dara pats. Pašlaik no dažādiem ražotājiem tiek pasūtītas elektrisko velosipēdu komponentes, bet kopā tie tiek salikti Rīgā. «Pats arī tos skrūvēju. Laika gaitā esmu sapratis, kur labāk pasūtīt akumulatorus, kur mehāniku. Tā ir vieglāk arī ar garantijas remonta nodrošināšanu. Divriteņus pārzinu kā savus piecus pirkstus, līdz ar to daudzas problēmas varu atrisināt arī pa telefonu,» atklāj Romāns. Arī uzņēmuma mājaslapa eritenis.lv ir puiša veikums. Sākotnēji viņš izmantojis gatavu bezmaksas platformu, tomēr pēc tam pārtaisījis visu no nulles. Romāns stāsta, ka tas neesot nekas sarežģītāks par teksta noformēšanu vordā, galvenais atrast piemērotu programmu un serveri, kur mājaslapu izvietot. Lapas uzturēšana mēnesī izmaksā pāris latu.
Pirms nedēļas Jūrmalā uzfilmēts arī divriteņu reklāmas video. «Varbūt neierasti, bet operatoru un aktieri atradu ss.lv sludinājumu serverī. Tā kā montāžu datorā veicu pats, divu klipu - latviešu un krievu valodā - filmēšana man izmaksāja Ls 50. Ja es gribētu visu gatavu, šāda pakalpojuma cena būtu vismaz Ls 200.»
Grib būvēt Latvijā
Jautāts, kas uzņēmējdarbībā ir pats grūtākais, Romāns ilgi domā. «Patiesībā man šobrīd ļoti trūkst darbaroku. Taču, ja kādu pieņemšu darbā, man nāksies celt divriteņiem cenu un tas ietekmēs biznesu, jo cilvēkiem pirktspēja ir tāda, kāda ir. Es pozicionēju savus e-riteņus kā demokrātisku un lētu pārvietošanās veidu, un, ja prasīšu «kosmosu», neviens tos nepirks.»
Romānam biznesā lielu atbalstu sniedz ģimene un draugi. «Kad bija izstādes Ķīpsalā un Skonto hallē, talkā nāca klasesbiedri. Man ļoti palīdz tēvs, kamēr esmu Maskavā, divriteņu tirdzniecība ir viņa pārziņā. Kopā strādājam pie dažādiem jauniem projektiem, jūs jau redzējāt mūsu velorikšas, ko ražojam tepat uz vietas. Pirmā rikša tapa, kad mūs uzrunāja cilvēki no Krievijas. Viņi bija uzgājuši manu mājaslapu, kuras noformējumā izmantota elektrorikšas fotogrāfija. Tā kā tāda tobrīd nebija pieejama, nācās būvēt pašiem. Tagad būvējam rikšas gan ar elektromotora, gan pedāļu piedziņu. Vēlos Latvijā uzbūvēt arī elektrisko divriteni, gatavu pasūtot tikai dzinēju, elektronisko vadību un akumulatoru. Pagaidām par to vairāk neko nestāstīšu. Komercnoslēpums,» smaida Romāns.
* Šonedēļ Diena.lv visvairāk portāla lasītāju balsu nominācijā Perspektīvākais starts