Ar to arī politiķi skaidro CVK priekšsēža spēju saglabāt šo amatu gandrīz 15 gadu kopš 1997. gada decembra. Uz vēlēšanu galveno organizatoru neattiecas pilnvaru termiņa ierobežojumi. Tiesa, arī A. Cimdara kolēģi citās valstīs esot ar ilgu gadu pieredzi. Kad Zatlera Reformu partijas līderis Valdis Zatlers bija Valsts prezidents, pirms un pēc katrām vēlēšanām un tautas nobalsošanām viņš tikās ar A. Cimdaru, un bijusi iespēja pārliecināties, ka viņš savu darbu prot un esot politiski neitrāls.
CVK nav pastnieks
Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, kurš pēc 10. Saeimas vēlēšanām bija iedomājies, ka arī CVK «beidzot ir vajadzīgas jaunas asinis», tagad atzīst, ka nav viegli atrast tik specifiskas jomas vadītāju ar tādu kompetenci. CVK priekšsēdim pārmest to, ka Saeimas vēlēšanās nav vēlētāju reģistra, arī nevarot. Lai reģistru un arī interneta balsošanu ieviestu, par to jāizšķiras Saeimai, šādu iespēju paredzot likumā. Pirms referenduma par pilsoņu rosinātajiem Satversmes grozījumiem, kas noteica krievu valodai otras valsts valodas statusu, Centrālajai vēlēšanu komisijai pārmeta, ka tā nav apturējusi pamatlikuma grozījumu tālāku virzību. «Centrālā vēlēšanu komisija nav nekāds pastnieks, tā var pieprasīt ekspertu atzinumu, ja redz, ka projekts ir pretrunā ar Satversmi vai starptautiskajām tiesībām,» nesen Juridiskās komisijas sēdē norādīja komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība). Atbildot A. Cimdars atsaucās uz CVK sastāvu, kurā ir partiju deleģētie pārstāvji, kas lēmumu pieņem balsojot. Pret nesen rosinātajiem Satversmes grozījumiem par valsts valodas statusu, kas referendumā tika noraidīti, neviens no komisijas nav ierosinājis šādu ekspertīzi.
Saeima ceturtdien lems par CVK priekšsēdētāja A. Cimdara un septiņu komisijas locekļu ievēlēšanu. Devīto pārstāvi CVK deleģē Augstākā tiesa, kas tāpat kā līdz šim izraudzījusies Pēteri Dzalbi. CVK jaunā Saeima ievēlē sešu mēnešu laikā pēc sanākšanas uz četriem gadiem. Ārkārtas vēlēšanas šajā kārtībā ieviesa korekcijas, un pirms gada ievēlētā Centrālā vēlēšanu komisija šonedēļ tiks nomainīta. No iepriekšējā sastāva tajā atkārtoti izvirzīts Kārlis Kamradzis (Vienotība), Ritvars Eglājs (VL-TB/LNNK), kā arī Dzintra Kusiņa, kura pārstāv opozīcijā esošo Zaļo un Zemnieku savienību un bez A. Cimdara būs vienīgā, kas CVK strādās ilgāk nekā otro pilnvaru termiņu. Pieredze šajā darbā ir arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvei Sniedzei Sproģei, kuru nominēja ZRP.
Referendums kāzu dienā
Kad 1997. gada nogalē pēc toreizējā CVK vadītāja Ata Kramiņa aiziešanas mūžībā Saeimai bija jāizraugās CVK vadītājs, A. Cimdars Centrālajā vēlēšanu komisijā bija nostrādājis nepilnu gadu. Viņš pārstāvēja toreiz valdošo Demokrātisko partiju Saimnieks, kura Lauksaimniecības Universitātes beidzējam A. Cimdaram ar būvinženiera diplomu līdz tam bija uzticējusi konsultanta darbu Saeimas Tautsaimniecības komisijā. Iepriekš viņš trīs gadus bija vadījis Jelgavas pilsētas padomes dzīvokļu un nekustamā īpašuma nodaļu. Pieredzi vēlēšanu organizēšanā A. Cimdars ieguva kā DP Saimnieks kampaņas koordinators Zemgalē.
«Arnis Cimdars nokrita kā no gaisa,» rakstīja Diena par jauno CVK priekšsēdi 1998. gada vasarā, jo toreiz viņu nepazina ne sabiedrība, ne citu partiju politiķi. A. Cimdaram bija interese par jauno izaicinājumu, apņēmība, prasme neapjukt, bet - ne zināšanu un pieredzes, kam tolaik netika piešķirta tāda vērība. Lai apslēptu šos trūkumus, A. Cimdars bija darbīgs, prata veikli savirpināt faktus, apvijot tos ar asprātībām tā, ka sarunas biedrs varēja aizmirst, par ko bijusi runa. Šo prasmi A. Cimdars nav zaudējis, bet to liek lietā jau ar citu mērķi - lai būtu interesanti pašam un klausītājiem. Joprojām viņš nereti nododas savam hobijam - dejošanai, lai gan vairākus gadus vairs to nedara regulāri. Pēdējo reizi ar Jelgavas tautas deju ansambli Ritums CVK priekšsēdis bija uzdejojis gada sākumā.
Pēc 7. Saeimas vēlēšanām 1999. gadā amatam A. Cimdaru izvirzīja Tautas partija, 2003. gadā viņu nominēja Jaunā laika koalīcija. Pēc četriem gadiem Jaunais laiks iebilda TP centieniem A. Cimdaram šo posteni uzticēt vēlreiz, taču TP viņam to nodrošināja. Pēc 10. Saeimas vēlēšanām toreiz koalīcijā pārstāvētā ZZS pirmā paziņoja par atbalstu A. Cimdaram, kad Vienotība vēl šaubījās, jo to bija skāris juceklis ar krustiņu un mīnusu skaitīšanu, kā rezultātā mainījās ievēlēto deputātu uzvārdi ziņās. Tiesa, tas notika, pirms CVK bija paziņojusi oficiālos vēlēšanu rezultātus un tika skaidrots ar programmas kļūdu. Iznākumā 2011. gada aprīlī par A. Cimdaru nobalsoja gandrīz visa Saeima - 89 deputāti.
Šaubas par A. Cimdaru izskanēja arī 2007. gada pavasarī, kad JL atgādināja par Valsts kontroles atzinumu, kurš bija nodots vērtēšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. VK 2005. gadā bija konstatējusi, ka CVK priekšsēdis vairākus gadus ir pats sev piešķīris prēmijas, kopā saņemot ap 26 000 latu. Togad A. Cimdars bija TP vadītās koalīcijas kandidāts. TP aizstāvēja viņu, jo uzskatīja, ka cilvēks jāvērtē pēc padarītā darba, nevis pēc tā, «vai viņš nav nedaudz vairāk saņēmis naudas». Togad arī runāja, ka pateicībā par to A. Cimdars izraudzījies Tautas partijai tīkamāko referenduma datumu par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apturētajiem drošības likuma grozījumiem, kurus bija sagatavojusi Aigara Kalvīša (TP) valdība. Tautas nobalsošana notika 2007. gada 7. jūlijā - dienā, kad beidzās V. Vīķes-Freibergas pilnvaras Valsts prezidentes amatā un kad Latvijā bija kāzu bums, jo daudzi jaunie pāri vēlējās precēties tik zīmīgā datumā.