CVK A. Cimdars strādā kopš 1997. gada janvāra, tā paša gada nogalē viņš kļuva par komisijas priekšsēdētāju. Toreiz darbam komisijā viņu deleģēja Demokrātiskā partija Saimnieks, kurā darbību A. Cimdars vēlāk pārtrauca. Pirms ievēlēšanas CVK A. Cimdars strādāja Saeimas Tautsaimniecības komisijā un viņam bija tikai toreizējā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā iegūtā izglītība būvinženiera specialitātē. Pa šo laiku CVK priekšsēdētājs Latvijas Universitātē ir saņēmis vēl vienu - sociālo zinātņu maģistra - diplomu politikas zinātnēs.
Ar tikpat pārliecinošu - vairāk nekā 80 deputātu atbalstu - Saeima ievēlēja arī pārējos CVK komisijas locekļus, kurus pa vienam izvirzīja katra frakcija. Vienotība atkārtoti nominēja Kārli Kamradzi, kurš būs komisijas priekšsēdētāja vietnieks, Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK - Ritvaru Eglāju, kurš ievēlēts par komisijas sekretāru. No Saskaņas komisijā darbu turpinās Aleksandrs Maļcevs, no Zaļo un Zemnieku savienības - Dzintra Kusiņa. CVK būs arī divi jauni pārstāvji - zvērināta advokāte Inna Laizāne (NSL) un bijusī Saeimas deputāte, Latvijas Reģionu apvienības frakcijas konsultante Inga Vanaga. No Latvijas Pašvaldību savienības komisijā arī turpmāk būs Sniedze Sproģe, kuru izvirza deputāti; Augstākā tiesa atkārtoti deleģējusi Pēteri Dzalbi, kurš komisijā strādā kopš 2009. gada jūlija.
Vairāki CVK locekļi tajā darbojas jau ilgāku laiku, tāpēc var rasties jautājums, kāpēc tās vadībā nenotiek pārmaiņas, jo ir iespējams nodrošināt pēctecību. «Mainīt komisijas vadību mainīšanas pēc nav pamata, ja nav pārliecinoša cita kandidāta,» žurnālistiem sacīja Vienotības līdere Solvita Āboltiņa, kura atsaucās uz savu kolēģi K. Kamradzi - viņš sadarbību ar A. Cimdaru vērtējot kā ļoti labu. Nacionālās apvienības frakcijas vadītājs Gaidis Bērziņš tik ļoti neslavēja CVK vadītāju, ar kuru frakcija ir tikusies un arī norādījusi uz nepilnībām komisijas darbā. «Taču nekad jau viss nav ideāli, un Arņa Cimdara amats nav politisks postenis,» piebilda G. Bērziņš. «Arnis Cimdars nestāv uz vietas, viņš paaugstina kvalifikāciju ārzemēs, nāk ar savām idejām. Cits jautājums, vai politiķi ir gatavi tās atbalstīt,» sacīja S. Āboltiņa.
Lai novērstu nepilnības vēlēšanu procesā, ir nepieciešams veikt grozījumus likumos, par ko var lemt tikai Saeima. Tiekoties ar Saeimas frakcijām, A. Cimdars ir izteicis gatavību izstrādāt koncepciju, uz kuras pamata varētu novērst tās problēmas, kuras uzrādīja arī pēdējās Saeimas vēlēšanas. Vairāk nekā 20 000 pilsoņu nebija iespējas piedalīties vēlēšanās, jo viņiem bija tikai personas identifikācijas karte, bet Saeimas vēlēšanās var balsot jebkurā vietā un netiek izmantots vēlētāju reģistrs. Tas nozīmē, ka ir nepieciešama pase, kurā iespiest zīmogu. Kā vienreizēju risinājumu Saeima piedāvāja vēlētāju apliecību izsniegšanu, bet nākamajās vēlēšanās šo rezerves variantu nebūtu vēlams atkārtot.
A. Cimdars atkārtoti piedāvās arī Saeimas vēlēšanās izmantot vēlētāju reģistru, kāds jau ir pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Taču, viņaprāt, vēlētājiem ir jādod iespēja brīvi izvēlēties vēlēšanu iecirkni, par to informējot, piemēram, nedēļu pirms vēlēšanām. Pēc laika varētu rast iespēju mainīt vēlēšanu iecirkni arī dienu pirms vēlēšanām, sarunā ar žurnālistiem pieļāva A. Cimdars. Viņš uzsvēra, ka Latvijā centralizētais vēlētāju reģistrs ir ļoti kvalitatīvs. Ja vēlēšanu priekšvakarā CVK konstatēs, ka kāds vēlēšanu iecirknis ir ļoti populārs, tad, pārdalot resursus, būs iespējams nodrošināt raitāku tā darbu. Tagad Saeimas vēlēšanās grūti paredzēt, vai pie kāda nomaļa vēlēšanu iecirkņa nepiebrauc pāris ekskursantu autobusu, un tādam negaidītam vēlētāju pieplūdumam komisija nav gatava.
CVK priekšsēdētājs pēc apstiprināšanas amatā atzina, ka Saeimas frakcijās ir saklausījis atbalstu gan šiem ierosinājumiem, gan tam, ka diskusija par grozījumiem likumos jāsāk tuvākajā laikā, lai Saeima laikus varētu noteikt jauno kārtību. Jāatceras, ka uz vēlēšanu iecirkņiem pilsoņi dodas arī tad, ja vēlas izteikt savu viedokli referendumos, kuru ierosināšanu nevar iepriekš prognozēt.