Lai parādītu, kā tiek glabāts Kanādas kļavas grīdas segums, V. Koks aicina līdzi apskatīt topošo Gaismas pili no iekšpuses. Temperatūra visā ēkā ir 20 grādu virs Celsija, šis klimats esot perfekti piemērots Kanādas kļavai. «Jau tagad var redzēt, kā Kanādas kļava izskatās, līdz pašam septītajam stāvam pakāpieni veidoti no Kanādas kļavas masīvkoka, savukārt parkets tiks izveidots šī gada otrajā pusē,» apgalvo NBA būvdarbu vadītājs V. Koks.
Kanādas kļava ir pasaulslavenā latviešu izcelsmes arhitekta Gunāra Birkerta darbu rokraksts. Tas ir likumsakarīgi tāpēc, ka 88 gadus vecais arhitekts dzīvo ASV. Gaismas pilī tieši pēc G. Birkerta ieceres paredzēts ieklāt 6000 kvadrātmetru kļavas grīdas seguma. (Tāmē norādīts, ka viens kvadrātmetrs Kanādas kļavas grīdas seguma izmaksā apmēram 100 latu.)
Jāatceras, kaut gan G. Birkerts projektējis daudz izcilu būvju visā pasaulē, Gaismas pils ir viņa pirmais vērienīgais projekts Latvijā, par ko viņš šogad nominēts Amerikas Arhitektu institūta Zelta medaļai.
Kokrūpnieki sašutuši
Turpretī Latvijas kokrūpnieki un kustības Nepērc svešu! aktīvisti par Kanādas kļavas izvēli neslēpj sašutumu un pauž pārliecību, ka Latvijas ozols vai osis ir krietni lētāki, turklāt būtu tikai godīgi, ja Nacionālās bibliotēkas celtniecībā pēc iespējas vairāk tiktu izmantoti Latvijas resursi.
Grīdas dēļu ražotājuzņēmuma Amber Wood līdzīpašnieks Ivars Akerfelds neslēpj dusmas un saka, ka par šādu rīcību ir aizvainots. «Mani tracina, ka kāds atļaujas noniecināt mūsu ozolu, sakot, ka tas ir sliktāks par Kanādas kļavu. Ja nepatīk ozols, var ielikt osi.» I. Akerfelds tāpat pauž sarūgtinājumu par arhitekta pārstāvja, autoruzraudzības grupas vadītāja Mārča Mežuļa izteikumiem saistībā ar to, ka Latvijā nemaz neaugot tik lielas ozolu birzis, kas atbilstu Gaismas pils parametriem: «Tā ir necieņa pret Latvijas ozolu, Latvijas mežiem, Latvijas tautsaimniecību. Kā var teikt, ka ozolu ir par maz, ja mēs ražojam 10 000 kvadrātmetru mēnesī?»
Ieceri izvēlēties vietējos resursus bija izteikusi arī Saeima, Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā iestrādājot punktu: «Projekta īstenošanas mērķis ir veicināt Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un sekmēt Latvijas resursu izmantošanu.» Likums ir spēkā vēl šodien, taču, kā Dienai apstiprina Kultūras ministrijas pārstāvji, 92% Gaismas pils veidota no ārvalstīs ražota materiāla.
Kustības Nepērc svešu! koordinators Didzis Šmits atgādina par 2003. gadā izsludināto likumu par Gaismas pils būvniecību, sakot: «Gunārs Birkerts saņēma arhitektūras uzdevumu Saeimas likumu izpausmē būvēt bibliotēku no nacionālajiem resursiem, tā bija viņa klientu - Latvijas tautas - vēlme. Manā zināšanu lokā tas ir augstākā līmeņa uzdevums, un viņam ar šo uzdevumu ir jātiek galā.»
Viņaprāt, notiekošais aizskar Latvijas kokrūpniecības nozari.
Arhitektu nedrīkst mācīt
Autoruzraudzības grupas vadītājs un G. Birkerta pārstāvis Mārcis Mežulis savukārt uzskata, ka nav korekti mācīt arhitektam, kādu materiālu izmantot.
«Interjers un arhitektūra ir mākslas nozare, katram māksliniekiem savā specialitātē ir doti savi izteiksmes līdzekļi. Arhitekta profesijā izteiksmes līdzekļi ir arī apdares materiāli, un tagad kāds arhitektam mēģina mācīt, kādi izteiksmes līdzekļi un mākslinieciskās metodes viņam ir jāizmanto. Iedomājieties, ka gleznotājam kāds tagad sāktu mācīt, ka labāk savos darbos ir izvēlēties zaļo krāsu, jo, piemēram, Latvijā ražo daudz zaļās krāsas. Tas būtu absurds,» uzskata M. Mežulis. Viņš arī neslēpj emocijas, uzsverot: «Man ļoti nepatīk, ka zem šāda nacionālistiska, patriotiska saukļa Nepērc svešu! patiesībā slēpjas vietējo uzņēmēju savtīgas intereses.»
Valsts ir bezspēcīga
Sabiedrības par atklātību Delna vadītājs Kristaps Petermanis norāda, ka Latvijā ir saistoši Eiropas Savienības (ES) Publiskā iepirkuma un konkurences normatīvi. «Pat ja mums LNB celtniecības likumi nosaka ko vienu, tad ES aktiem ir lielāks spēks nekā nacionālajiem likumiem,» teic K. Petermanis un piebilst, ka Delna jau 2009. gadā konstatēja, ka būvniecības tāmē iepirktais dažās pozīcijās pat piecas reizes pārsniedz tirgus cenu. «Kanādas kļavai, kas tiek ieklāta Gaismas pilī, ir augsta cena, bet noslēgtais līgums paredz, ka bez būvnieku piekrišanas nav iespējams ieklāt citu materiālu. Ja būvnieks pats neizrāda savu labo gribu, valsts ir bezspēcīga.»
To, ka valstij īsti nav tiesību ko izlemt, apliecina arī valdības īpaši izveidotās Uzraudzības padomes pārstāvis Sergejs Timofejevs. «Mēs apspriežam tikai stratēģiskas lietas, par tādām detaļām kā grīdas segums netiek runāts. Jautājumos, kas saistīti ar būvniecību, mēs vienkārši klausījāmies viedokļus un mēģinājām savērpt tos kopā.»
S. Timofejevs saka, vienīgais arguments, kāpēc izvēlēties importa materiālu, ir garantija, ka tas kalpos ilgāk nekā vietējie, taču, vai tā būs, to var parādīt vienīgi laiks.