gada bilances, ļauj secināt ekspertu prognozes. Atšķirībā no daudzām citām pilsētām elektroenerģijas izstrādes apjoma izmaiņas Rīgas termoelektrostacijās neietekmēs siltuma cenas rīdziniekiem, jo tajās saražotā siltumenerģija netiek subsidēta ar ieņēmumiem no pārdotās elektrības.
Ja dabasgāzes cenas būs zemākas, bet elektroenerģijas cenas Baltijas valstu tirgū būs augstas, ražošanas apjomi Latvijas lielajās elektrostacijās atsāks kāpumu, sagaida eksperti. Pēc viņu domām, nākotnē Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus arī būs labāk pasargāts no tādām krasām svārstībām kā šī gada jūnijā - tad īslaicīgi elektroenerģijas cena biržā sasniedza pat 200 eiro par megavatstundu.
Ražošana daudz nesaruks
Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce norāda, ka to lielo termoelektrostaciju atbalstam, kurām ir liela nozīme valsts energoapgādes stabilitātes nodrošināšanā, nākotnē netiks maksāti līdzekļi par saražoto elektrību, bet gan tikai par uzstādītajām jaudām. Tomēr vienlaikus tām ir izvirzīts arī nosacījums nostrādāt vismaz 1200 stundu jeb 50 dienu gadā. Tas, pēc J. Pūces prognozēm, kopumā lielajām termoelektrostacijām, no kurām lauvas tiesu veido a/s Latvenergo termoelektrostacijas, ļaus saražot gandrīz tādu pašu apjomu kā iepriekšējā gadā.
A/s Latvenergo pārstāve Ivita Bidere Dienai apstiprināja, ka, stājoties spēkā jaunajai atbalsta sistēmai, kopumā uzņēmuma Rīgas termoelektrostacijās, ievērojot noteikto minimālo ražošanas stundu skaitu gadā, nākotnē tiks saražots aptuveni 1,17 teravatstundu gadā. Vēl papildu apjomi tiks saražoti tad, ja to atļaus komerciālie apsvērumi - kurināmā cenas un elektroenerģijas cenas Baltijas tirgū. Rīgas termoelektrostacijas šādā komerciālā režīmā, visticamāk, strādās vasaras periodā, kad Daugavas hidroelektrostacijās ir zema ūdens pietece un tradicionāli ir mazākas elektroenerģijas importa iespējas, norāda Latvenergo.
Salīdzinājumam jāmin, ka 2012. gadā Rīgas termoelektrostacijās tika saražotas 1,4 teravatstundas elektroenerģijas jeb attiecīgi par 0,23 teravatstundām vairāk nekā prognozējamais apjoms 2014. gadā. Galvenokārt šo atšķirību nosaka fakts, ka atbalsta shēma ļāva termoelektrostacijām strādāt ievērojami lielāku stundu skaitu - 3000. Daļēji šo kraso subsidēto darba stundu samazinājumu gan kompensēs fakts, ka drīzumā pēc Rīgas TEC-2 2. energobloka nodošanas ekspluatācijā jaudas būtiski augs un sasniegs 977 megavatus. Tiesa, energokompānijas pārstāvji norāda, ka gāzes cenu izmaiņu dēļ elektrības ražošana termoelektrostacijās jau pērn un šogad tika samazināta nolūkā ierobežot saņemamo atbalsta maksājumu apjomu un novērst straujāku elektrības cenu kāpumu patērētājiem.
Prognozē stabilāku tirgu
Raksturojot iespējamo OIK ierobežošanas pasākumu ietekmi uz Baltijas valstu tirgu, elektroenerģijas iepirkumu konsultāciju uzņēmuma Prudentia Energy Markets vadītājs Roberts Samtiņš norādīja, ka atbalsta maksājumu samazinājums lielajām elektrostacijām pats par sevi neatstās tiešu iespaidu uz cenām biržā un daudz nozīmīgāku lomu spēlēs fakts, ka šīs ražošanas jaudas būs pieejamas tirgū. «Jūnijā vērojamie straujie cenu lēcieni un pašreizējā situācija skaidri parāda, kāda nozīme ir Rīgas termoelektrostaciju klātbūtnei tirgū. Jūnija beigās, kad cenas uz brīdi sasniedza 200 eiro par megavatstundu, TEC-2 jaudas tirgum nebija pieejamas, savukārt pašlaik, kad testa režīmā tiek izmantots TEC-2 jaunais energobloks, cenas ir krietni zemākas,» saka R. Samtiņš un skaidro, ka patlaban citu valstu ražotāji lielākoties ir spiesti Latvijai piegādāt elektroenerģiju par cenām, kas ir zemākas nekā Rīgas termoelektrostacijās ražotās elektrības cena.
Nākotnē, kad ekspluatācijā tiks nodoti abi Rīgas TEC-2 energobloki, to ietekme uz tirgus cenām pieaugs. Pašreiz straujas cenu svārstības ir vērojamas pirmā TEC-2 energobloka apkopju un remontu laikā, nākotnē tirgum gandrīz vienmēr būs pieejams vismaz viens no blokiem, un citu valstu piegādātājiem attiecīgi nāksies rēķināties ar tā noteiktajiem cenas griestiem, prognozē Latvenergo pārstāvji.