Pirms vairāk nekā piecpadsmit gadiem Daina ar četriem maziem bērniem, no kuriem jaunākais bija tikko piedzimis, pēc šķiršanās no vīra atgriezās dzimtajā pusē, lai sāktu jaunu dzīvi.
Tagad vecākais dēls studē Stradiņa universitātē, meita Diāna strādā Īrijā par viesmīli, jaunākās meitas Sanita un Sintija ir vidusskolnieces.
Nelielā pagasta pārvaldes apkopējas alga un valsts maksātie uzturlīdzekļi par jaunākajiem bērniem ir viss ģimenes budžets, bet laiks tiek atrasts arī dvēseles darbam - Daina apkopj vietējo luterāņu baznīcu.
«Aizprecējos uz Līvāniem, bet, kad izšķīros, pārcēlos atpakaļ uz dzimto pusi. Toreiz tas nebija viegls solis, bet es nevarēju citādi, jo vīram tuvāks bija alkohols. Es rokas nenolaižu, esmu priecīga, ka bērni ir paklausīgi, strādīgi, no skolas par viņiem ir tikai labas atsauksmes. Ir jau savas nebūšanas, bet tomēr esam priecīgi un paļaujamies uz Dievu, priecājamies un pateicamies par katru ziedu, par katru dienu,» stāsta Daina.