Saskaņas centra, Vienotības un Zaļo un Zemnieku savienības deputātu iesniegtajā likumprojektā minēti četri punkti, kuros vēlamas izmaiņas, - kopējās ES lauksaimniecības politikas ietvaros izveidot taisnīgus un godīgus konkurences nosacījumus, tiešos maksājumus veidot tā, lai nebūtu būtisku atšķirību starp augstāko un zemāko līmeni, noteikt pēc jaunās metodikas aprēķinātos tiešos maksājumus pilnā apjomā jau no 2014. gada 1. janvāra, kā arī paredzēt adekvātu finansējumu ne tikai tiešajiem maksājumiem, bet arī kopējai lauku attīstības politikai. Šo punktu izpilde veicinātu ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku attīstību visā ES.
Latvijas priekšlikums un mērķis ir panākt diferencētu atbalstu pa valstīm, nosakot 75-125% no vidējā ES atbalsta lieluma. Tas nozīmē maksājumus par hektāru vismaz no 200 eiro jeb 140 latiem līdz 336 eiro jeb 237 latiem par hektāru. Patlaban dažas valstis platību maksājumos saņem pat ap 594 eiro jeb 420 latiem par hektāru. Latvijā šis skaitlis ir nesalīdzināmi mazāks - šogad tiešie maksājumi varētu būt ap 73 eiro jeb 52 latiem par hektāru, bet līdz 2013. gadam tie pieaugs līdz 95 eiro jeb 67 latiem.
Lai izlīdzinātu tiešos maksājumus, EK piedāvā veikt minimālu finansējuma pārdali no tām ES dalībvalstīm, kuras tagad saņem virs vidējā ES tiešo maksājumu līmeņa, uz tām dalībvalstīm, kuras saņem zem ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa. Latviju šāds risinājums neapmierina, jo vidējie tiešie maksājumi ES valstu lauksaimniekiem ir ap 269 eiro jeb 190 latiem par hektāru, bet, pēc Zemkopības ministrijas provizoriskajiem aprēķiniem, no 2014. gada pašreizējiem tiešajiem maksājumiem Latvijas lauksaimnieki klāt varēs saņemt tikai aptuveni 50 eiro jeb 35 latus. Tādējādi turpmāk tiešie maksājumi varētu būt ap 145 eiro jeb aptuveni 103 latiem, kas joprojām būtu zemākie starp ES valstīm. «Mēs uzskatām, ka tas ir maz, un turpināsim darbu, lai vismaz 200 mēs dabūtu,» trešdien Latvijas Radio teica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
«Fakts ir tāds, ka Eiropa un līdz ar to lauksaimnieki darbojas vienotā tirgū, kurā ir brīva preču kustība un vienoti tirgus noteikumi. Tādēļ, saņemot nevienlīdzīgus maksājumus, valstīs ar zemākiem maksājumiem lauksaimnieki nespēj konkurēt kopējā Eiropas tirgū,» skaidro Lauku atbalsta dienesta direktores vietnieks Indulis Āboliņš. «Reizēm pat nesaprotam, kā mēs spējam konkurēt ar Vācijas, Francijas un Somijas zemniekiem, kuriem šie maksājumi ir nesamērojami lielāki. Arguments starpībai esot mūsu zemākās algas un zemes cena, bet, ja jau zeme ir nopirkta un notiek aktīva lauksaimnieciskā darbība, mums jāpērk tā pati tehnika, ķīmijas un izejvielas, kas visur citur Eiropā. Lielie zemnieki jau spēj konkurēt, bet mazajiem tiešie platību maksājumi veido ievērojamu ienākumu daļu un tiek pat izmantoti kā garants bankā. Līdz šim mums kā burkānu deguna galā karināja 2014. gadu, kad jānotiek maksājumu apjomu līdzsvarošanai starp ES valstīm, bet tā starpība, kas tagad paredzēta, joprojām ir pārāk liela,» uzskata Latvijā un Baltijā lielākā lauksaimniecības kooperatīva Latraps izpilddirektora vietnieks Juris Cinītis.
Šodien Saeimā apspriestajam lēmumprojektam vairāk ir simboliska nozīme, norādot EK skaidru Latvijas attieksmi pret negodīgu lauksaimniecības politikas veidošanu. Reālu labumu gan varētu dot Polijas prezidentūras laiks, jo arī tā līdz ar Baltijas un citām Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm izjūt netaisnību no Rietumeiropas valstu puses un asi kritizē EK priekšlikumu. J. Dūklavs norādījis, ka skaidrība par tiešajiem maksājumiem varētu būt 2012. gada beigās.