No 1374 Latvijā strādājošajiem ģimenes ārstiem ceturtā daļa jau tagad pārkāpuši pensijas vecuma slieksni, bet 561 viņu kolēģis šobrīd ir vecumā starp 50 un 60 gadiem. Laukos iedzīvotāju skaits rūk ātrāk nekā lielajās pilsētās. Taču jaunu risinājumu, kā atvilināt ārstus uz laukiem, VM pagaidām nav - noskaidroja Diena. Problemātiska aina paveras, arī lūkojoties ģimenes ārsta acīm. Viņam jārēķinās, ka laukos, kur ir mazs iedzīvotāju blīvums, būs daudz grūtāk savākt pacientu skaitu, darba pienākumu būs vairāk, vairāk ielaistu slimību un sociālo problēmu, zemāka iedzīvotāju maksātspēja par mājas vizītēm. Sievai vai vīram pagastā var neatrasties darbs, bērniem - bērnudārzs. Uz jautājumu, kāpēc uz laukiem ģimenes ārsti nevēlas pārcelties, veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) gan atbild: «Domāju, tā nav tikai nauda. Lielākā problēma - daudzi negrib dzīvot laukos, jo izauguši pilsētā, tur viņiem, iespējams, ir savs dzīvoklis, ģimene.» Šīs problēmas VM nevarot atrisināt, tāpēc liela nozīme ārstu piesaistīšanā esot pašvaldībām. «Mēs jau nevaram ārsta dzīvesbiedrei meklēt darbu,» saka I. Circene.
«Pirmais: jābūt finansiālam stimulam - piemaksām no valsts, lai ārsts brauktu strādāt uz perifēriju, tā ir visas pasaules pieredze,» saka Dana Misiņa, kura 2011. gada vasarā absolvēja rezidentūru Rīgas Stradiņa universitātē un tagad kā ģimenes ārste strādā Rīgā. Otrajā vietā, viņasprāt, ir katra cilvēka motivācija vispār mainīt dzīvesvietu. Daudzi viņas kursabiedri skatījušies vienīgi Rīgas virzienā, taču bijuši arī daži, kuri būtu gatavi pārcelties uz lielajām pilsētām, piemēram, uz Daugavpili, taču tieši tobrīd tur nebijis brīvu prakses vietu. Ģimenes ārstiem arī esot svarīgi, cik tālu būs pieejami izmeklējumi un speciālistu konsultācijas.
Viens no iemesliem, kādēļ jaunie ģimenes ārsti nealkst strādāt laukos, ir bažas, ka, nonākot jaunā vietā, viņi nespēs savākt pietiekami lielu pacientu loku, līdz ar to tikpat kā neko nenopelnīs, uzskata Līga Kozlovska, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja. Ģimenes ārsta ienākumi ir tieši atkarīgi no pacientu skaita. L. Kozlovska norāda - svarīgi būtu likumdošanas izmaiņu ceļā nodrošināt to, ka jaunais ģimenes ārsts brīvajā prakses vietā reģionā varētu uzreiz automātiski reģistrēt iepriekšējā ģimenes ārsta pacientus, lai jaunienācējam pašam nav viņi jāmeklē pa visu novadu. Minimālais prakses pacientu skaits ir 600 pacientu, un, ja izdodas tikai tādu savākt, ienākumi būs mazi. «Ir jādod jaunajam ģimenes ārstam iespējas sevi pierādīt, sākt strādāt. Ja iedzīvotājus neapmierinās viņa darbs, viņi var pierakstīties pie cita ģimenes ārsta,» saka L. Kozlovska un piebilst - gandrīz viena trešdaļa ģimenes ārstu pacientu ir tā sauktie pasīvie pacienti, kuri pie ārsta iet labi ja reizi gadā un nereti pat nezina, ka mainījies ģimenes ārsts. Tāpat arī, pēc L. Kozlovskas domām, vajadzētu celt lauku ģimenes ārstu atbalsta koeficientu, kas šobrīd ir līdz 80 latiem mēnesī praksei. Igaunijā šīs piemaksas apmērs ir 300 latu.
Ministre I. Circene saka - pacientiem ir brīva izvēle pierakstīties, pie kāda ārsta vēlas, neņemot vērā ģeogrāfiskās robežas. VM esot darījusi samērā daudz, lai atbalstītu ģimenes ārstus, piemēram, viņi var piestrādāt steidzamās palīdzības punktos ārstniecības iestādēs. Taču nemaz daudz nepiesakoties. Iespējams labi piepelnīties, izpildot kritērijus ģimenes ārstu kvalitātes brīvprātīgā novērtējuma programmā, taču arī tur maz ārstu piesakoties. Par šiem kritērijiem asociācijas gan izteikušās, ka tie grūti izpildāmi.
Gaidīšanas sarakstā uz jaunām ģimenes ārstu prakses vietām šobrīd ir 78 ģimenes ārsti. VM primārās veselības aprūpes nodaļas vadītāja Marika Petroviča uzreiz saka - «saraksts noteikti neparāda to, ka šie ārsti būtu bez darba vai nebūtu sistēmā». Vairākums jau strādājot ģimenes ārstu praksēs, daudziem ir savas prakses, taču, iespējams, mainījušies ģimenes apstākļi, tāpēc viņi izvēlējušies citu vietu. Priekšroka gaidīšanas sarakstā ir rezidentūras absolventiem. VM veselības aprūpes departamenta direktors Ēriks Miķītis saka - ik gadu kāda daļa ģimenes ārstu sistēmu pamet: vai nu aiziet no biznesa, aizejot pensijā, vai aiziet mūžībā, un viņu vietā ik gadu ienāk aptuveni 20 jaunu cilvēku. Atbalstu naudas veidā ģimenes ārstiem, kas būtu gatavi strādāt laukos, VM nesola, izriet no Ē. Miķīša teiktā.