Reāla pamata, lai atkāptos, jau nav. Arī tagad neredzu iemeslu demisijai. Es godprātīgi pildīju valdības deklarācijā ierakstītos punktus, es joprojām esmu partijā Vienotība, kurā es biju arī iepriekšējās valdības laikā. Nav sākti nekādi jauni strīdīgi darbi. Valdības deklarāciju ir parakstījusi arī Laimdota Straujuma. Tā kā līdz vēlēšanām ir palikuši vien daži mēneši, tad nav sagaidāms, ka tiktu sākti kādi jauni darbi vai reformas. Informāciju par budžetu mēs iesniedzām jau gada sākumā. Mums šogad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir budžeta deficīts par 10 miljoniem eiro, kurš gada beigās varētu sasniegt 30 miljonus eiro. 1. aprīlī esam valdībā iesnieguši savas prioritātes.
Tad kāpēc jūs iesniedzāt demisijas rakstu?
Jo premjeres uzstādījums bija: ja es nebūtu slima, tad tiktu prasīta mana atkāpšanās. Šādā situācijā, kur nav ne uzticēšanās, ne komandas gara, es vairs nevēlos palikt un turpināt strādāt. Ja tas, ko es daru, nav pieņemams, turklāt es savā darbībā neesmu neko mainījusi salīdzinājumā ar Valda Dombrovska valdību, tad es atkāpjos. Jāteic, ka iepriekšējā valdībā manai darbībai bija atbalsts. Dombrovska valdības laikā divos gados veselības aprūpes nozare no valsts budžeta ieguva papildus vairāk nekā 80 miljonus latu. Šogad, kad mēs gājām Saeimā uz Demogrāfijas apakškomisiju ar lūgumu pēc papildu finansējuma bērnu veselības aprūpei, tas tika atteikts. Saņēmām arī atteikumu saistībā ar pacientu iemaksu mazināšanu.
Vai Straujuma paskaidroja, kādēļ jebkurā gadījumā prasītu jūsu demisiju?
Viņa nepaskaidroja.
Vai jums ir sava versija par to?
Viņas redzējums bija, ka nozare mani neatbalsta un līdz ar to es nevaru turpināt strādāt. Taču ar šo nozari mēs iepriekšējos divus gadus kopā strādājām, un vienīgā nesaprašanās bija ar ģimenes ārstiem.
Kāda bija Solvitas Āboltiņas loma jūsu lēmuma pieņemšanā, vai jūs pirms tam ar viņu tikāties?
Nē, mēs netikāmies. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ šādā komandā es strādāt nevēlos.
Kādas bija jūsu izjūtas, kad partijas vadība un Valsts prezidents paziņoja, ka nepieciešams cits veselības ministrs?
Arī tas bija viens no iemesliem manai demisijai.
Intervijā Dienai Straujuma paziņoja, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās jūs vairs nebūsiet Vienotības veselības ministra amata kandidāte. Vai jūtaties nodota?
Tas ir viens no iemesliem, kādēļ pieņēmu lēmumu Saeimas vēlēšanās nekandidēt.
Viens no iemesliem jūsu nesaskaņām ar nozari ir jūsu virzītais likumprojekts par veselības apdrošināšanu, kas veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu sasaista ar nodokļu nomaksu. To neatbalstīja Finanšu ministrija arī Valda Dombrovska valdības laikā. Finanšu ministrs Andris Vilks paziņoja, ka nekāds speciālais budžets veselības aprūpei veidots netiks.
Finanšu ministra uzdevums ir sargāt valsts budžetu. Tā ka viņa nostāja ir pilnībā saprotama. Taču mēs redzam, ka līdzīgi tiek iezīmēti arī citi budžeti.
Latvijā vienīgais speciālais budžets ir sociālās apdrošināšanas budžets.
Nu un? Tas ir iezīmēts budžets, kāds varētu būt arī veselības aprūpei. Ir pieņemts arī finansēšanas likums par valsts aizsardzību.
Jūs pieminējāt darbu komandā. Kā tas nākas, ka par tik svarīgu jautājumu kā veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts nav panākta vienošanās starp veselības un finanšu ministru, kas abi turklāt nāk no vienas partijas?
Neliksim akcentu uz to, kas bija pirms gada. Likumprojekts jau ir apstiprināts Saeimā pirmajā lasījumā.
Jūsu demisiju vēl ilgi pirms jūsu slimības prasīja ģimenes ārsti, tad tiem pievienojās arī veselības aprūpes darbinieku arodbiedrībā. Kas ir par iemeslu jūsu konfliktam ar nozari?
Es neteiktu, ka man ir konflikts ar nozari, jo arodbiedrība prasa tieši to pašu, ko es - lielāku finansējumu veselības aprūpes nozarei. Un viņu viedoklis ir, ka es nespēju to panākt. Ja kāds prasīja manu demisiju Valda Dombrovska valdības laikā, viņa atbilde bija, ka valdība strādā kā komanda un nekādas izmaiņas nebūs.
Kā ir ar ģimenes ārstiem?
Ģimenes ārstiem var nepatikt viena vai otra likumprojekta virzība. Mums ir ievērojami slimāka un neārstētāka sabiedrība nekā citās valstīs. Ja mēs savlaicīgi konstatējam riska faktorus un strādājam ar profilaksi, tad atkrīt visas garās gaidīšanas rindās un dārgie izmeklējumi. Un tā ir ģimenes ārstu kompetence. Lai to izdarītu, viņiem ir vairāk un kvalitatīvāk jāstrādā, un, protams, tas ir papildu darbs. Lai atvieglotu darbu, valsts ģimenes ārstiem apmaksā otru māsu.
Ģimenes ārstu asociācija gan apgalvo, ka īstais iemesls jūsu demisijas pieprasīšanai ir virzītais likumprojekts par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas sasaisti ar nodokļu nomaksu.
Kā viņi to pamato?
Ar to, ka tad daļai iedzīvotāju būs apgrūtināta veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana, piemēram, mājsaimniecei, kura audzina bērnu, kas ir vecāks par pirmsskolas vecumu.
Viņai ir visas iespējas veikt apdrošināšanas iemaksas. Ja viņai ir hroniska slimība, tad jebkurā gadījumā šos pakalpojumus apmaksās valsts. Turklāt jebkurš cilvēks, kurš nestrādā, trīs mēnešu laikā var reģistrēties kā bezdarbnieks, un par viņu maksās valsts.
Tad kāpēc ģimenes ārsti protestē pret šo likumprojektu?
Jo viņi saņem kapitācijas naudu jeb tā saukto galvas naudu par katru reģistrēto pacientu. Daudzi no šiem pacientiem strādā ārzemēs, tur maksā nodokļus, bet veselības aprūpes pakalpojumus saņem šeit, Latvijā. Saskaņā ar jauno likumprojektu viņiem par šiem pakalpojumiem būs jāmaksā. Šāda kārtība ir arī Lietuvā un Igaunijā. Jo pašlaik tie cilvēki, kuri maksā nodokļus, ir sliktākā situācijā nekā tie, kuri nodokļus nemaksā.
Taču šo likumprojektu neatbalsta arī sabiedrības veselības eksperti, Latvijas Veselības ekonomikas asociācija un arodbiedrības. Kas ir jūsu atbalstītāji?
Pagājušā gada decembrī veiktajā aptaujā to atbalstīja 67% Latvijas iedzīvotāju un tieši tādēļ, ka viņi ir nodokļu maksātāji.
Bet ja runājam par nozari?
Es nevaru saprast viņu pretargumentāciju.
Nozare uztraucas, ka likumprojektā paredzētajam iezīmētajam finansējuma pieaugumam budžetā nebūs naudas. Turklāt to neatbalsta Finanšu ministrija, kas jau pateikusi, ka šāds iezīmēts budžets nebūs. Līdz ar to zūd jēga nodokļu sasaistei ar veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu.
Vai jūs gribat pateikt, lai cilvēki nemaksā nodokļus? Likumprojekts ir apstiprināts pirmajā lasījumā.
Jā, bet priekšā ir vēl divi lasījumi. Un tas būtu precedents arī citām nozarēm virzīt līdzīgus finansēšanas likumprojektus un veidot šādus speciālos budžetus.
Kas ir svarīgāk - koncertzāle, bedre asfaltā vai cilvēka dzīvība un veselība? Tas ir mūsu rokās, kā mēs tērējam valsts budžetu. Ja visam nepietiek, tad cilvēka veselība ir prioritāte.