Dzimstības līmenis Eiropā sarucis līdz vidēji 1,5 bērniem uz vienu sievieti, lai gan iedzīvotāju skaita saglabāšanai nepieciešamais līmenis ir vismaz 2,1 bērnu uz vienu sievieti. Ja šādas tendences saglabāsies arī nākotnē, Eiropu gaida strauja iedzīvotāju skaita samazināšanās. Tiesa gan, jāņem vērā, ka Eiropas valstu vidū ir lielas atšķirības dzimstības līmeņa ziņā. Pozitīvie piemēri ir Īrija, Īslande un Francija, kur dzimstības līmenis ir ap 2,1 bērns vienai sievietei. Arī ziemeļvalstīs šis rādītājs ir ap 1,9. Negatīvā ziņā izceļas Austrumeiropas valstis un Eiropas dienvidu zemes, kur dzimstības līmenis ir ne lielāks par 1,3-1,4 bērniem uz sievieti.
Lielās atšķirības tiek skaidrotas ar dažādo valsts, sabiedrības un ģimenes atbalstu sievietēm, kas nolēmušas laist pasaulē mazuli. Samērā augstā dzimstība ziemeļvalstīs tiek skaidrota ar aktīvo vīriešu līdzdalību bērnu kopšanā un audzināšanā, jo sievietes daudz labprātāk izvēlas laist pasaulē bērnu, zinot, ka jaunais tēvs palīdzēs mainīt autiņus, aprūpēt mazuli un nodrošināt finansiālu atbalstu. Francijā vīrieši nav tik apzinīgi, toties valsts ir parūpējusies par dāsnu atbalsta sistēmu, kas sievietēm piedāvā iespēju ilgāk palikt mājās ar mazuli, bez problēmām iekārtot savu atvasi bērnudārzā vai noalgot auklīti.
Īrijā augsto dzimstības līmeni veicināja vairāki faktori: stabilais ekonomikas stāvoklis, gados jauno viesstrādnieku pieplūdums, kā arī katoļu baznīcas noraidošā attieksme pret kontracepciju un abortiem. Tiesa gan, katoļticības ietekme nevarētu būt galvenais faktors, jo Rietumeiropā zemākā dzimstība ir tieši katoļu valstīs Itālijā, Spānijā un Portugālē. Tam ir savi iemesli, piemēram, Itālijā ir liels jauniešu bezdarbs un daudzi līdz pat 30 gadu vecumam dzīvo kopā ar vecākiem. Itālijas dienvidos kādas pilsētiņas mērs savulaik pat piedāvāja vecākiem 10 000 eiro par katru jaundzimušo, tomēr šis «kukulis» neguva lielu atsaucību. Starptautiski pētījumi rāda, ka bērnu pabalstu palielināšana par 25% ļoti minimāli ietekmē dzimstības līmeni (mazāk kā par 1%).