Nedaudz apmulsusi no lielās mediju uzmanības, komandas līdere Elīna Babkina neslēpa prieku par izcīnīto panākumu: «Krievietes jau bijām uzvarējušas pārbaudes spēlē, tāpēc cīņas gaitā nepameta sajūta, ka varam uzvarēt. Izlikām visus spēkus, nebija vairs ko taupīt. Lūzumu panācām ar ātrumu, jo krievietes bija palēnas. Tomēr, ja Līga (Šurkusa) nebūtu iemetusi, nezinu, kā būtu pagarinājumā, jo es jutos iztukšota. Pēc uzvaras (78:75) pat nebija spēka priecāties.»
Ainārs Čukste pauda gandarījumu par meiteņu paveikto: «Protams, uz turnīru braucām ar cerībām, taču neviens negaidīja šādu rezultātu. Liels paldies meitenēm, kas nepadevās un cīnījās līdz galam.» Čukste vadīja komandu arī 2005.gadā, kad pirmo reizi izdevās izcīnīt bronzu. «Medaļas nevar salīdzināt, jo abas ir īpašas. Toreiz gan bija neliela vilšanās, ka nesasniedzām finālu, bet tagad faktiski izspiedām maksimumu. Meitenes varbūt nebija individuāli tik spēcīgas, taču uzticēšanās trenerim un pašu gribasspēks nodrošināja šo panākumu.»
Finālmačā Spānijai izdevās starta izrāviens (23:8), taču spēlētāju maiņas sabojāja labi iesākto. Francijas komanda pārņēma vadību, un pēdējās minūtes kļuva par formalitāti - 74:52 (10:23, 32:28, 48:45).