Tagad strādāt sanākot retāk, jo Matijs ir aizņemts mācībās Rīgas Celtniecības koledžā, kur viņš apgūst arhitekta arodu. Citu starpā šo mācību iestādi puisis pirms četriem gadiem izvēlējās, pateicoties savam toreizējam darbam. «Tajā laikā skolēniem vasarās bija populāri strādāt celtniecībā, un tad arī man radās interese par arhitektūru,» saka Matijs.
Savu tagadējo piepelnīšanās veidu Matijs drīzāk uzskata par hobiju ar patīkamu blakusefektu, nevis nākotnes profesiju. «Šaubos, vai pēc 20 gadiem es vēl varēšu ložņāt pa jumtiem, tāpēc man vajag kādu stabilāku nodarbošanos. Šis darbs nav nopietns,» atzīst 19 gadus vecais puisis. Tomēr industriālais alpīnisms nav tikai īslaicīga piepelnīšanās, jo tas viņam ir devis iespēju apgūt komunikācijas prasmes un biznesa pamatiemaņas - šobrīd viņš zina, kā aprēķināt un paprasīt pienācīgu atalgojumu par padarīto. Nopelnīt ar to varot diezgan labi, jo par 100 kvadrātmetru liela jumta tīrīšanu Matijs var saņemt aptuveni Ls 100. «Tas gan paņem veselu dienu, un nākamajā rītā es nevaru pakustēties, bet salīdzinoši īsā laikā var nopelnīt diezgan daudz,» viņš norāda.
Tagad darba neesot tik daudz, kā tas bija, piemēram, 2011. gada sniegotajā ziemā. Turklāt šobrīd Matijs ir vairāk aizņemts mācībās, tādēļ darba devējam reizēm nākas atteikt. «Diemžēl pēdējā laikā arī konkurence ir pieaugusi un, pastāvīgi neesot apritē, kļūst aizvien grūtāk atrast objektus, kur piestrādāt,» Matijs saka. Vienlaikus puisis par darba trūkumu pārāk neskumst, jo šovasar viņam varbūt beidzot atradīsies laiks aizbraukt ceļojumā uz Zviedriju vai Somiju, lai baudītu šo valstu kalnus. Iepriekšējos gados Matijs darbā bija tik aizņemts, ka visu vasaru nācās pavadīt, kāpelējot tepat pa Rīgas jumtiem.