Šobrīd, kad uzņēmumi saskaras ar atbilstošu speciālistu trūkumu, būtu lieki domāt, ka darba tirgū cilvēki tiek diskriminēti pēc vecuma, norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle. Svarīgs rādītājs, atlasot darbiniekus, ir izglītības un pieredzes atbilstība uzņēmuma vajadzībām. A/s Latvijas finieris padomes priekšsēdis Juris Biķis ar preses pārstāves starpniecību pauž, ka jaunība, pieņemot cilvēkus darbā, ir drīzāk priekšrocība, nevis trūkums. «Ja tā ir vienīgā priekšrocība, tad, protams, cilvēkam ir grūtāk iegūt darbu uzņēmumā, jo ir vajadzīgas noteiktas zināšanas un prasmes, kuras uzkrāj darba pieredzē,» atzīst J. Biķis. Ar to bieži vien neiet spīdoši. Piemēram, šonedēļ preses konferencē LDDK a/s Latvenergo personāla direktore Inga Kola uzsvēra, ka nereti jauno darbinieku sagatavošanā pašam uzņēmumam ir jāiegulda pusgads.
Vairāki aptaujātie darba devēji atzīst, ka piedāvā iespējas strādāt arī jauniešiem bez darba pieredzes, bet tās mēdz būt zemāka līmeņa pozīcijas. To, ka labas iespējas ielikt kāju durvīs konkrētā darbavietā jauniešiem ir mācību prakses laikā, apstiprina SEB bankas personāla pārvaldes vadītājas Gunitas Meieres teiktais, jo daļa jauniešu par bankas darbiniekiem kļuvuši, izejot tur praksi. Tomēr, kā norāda Maxima Latvija personāla vadības departamenta direktore Līga Sleņģe, «daļai jauniešu ir nepamatotas ambīcijas, kas attiecas gan uz atalgojumu, gan ieņemamo amatu».
Tam piekrīt arī zemnieku saimniecības Ezerkauliņi vadītāja Kristīne Brunovska. Pēc viņas domām, bērniem jāļauj strādāt jau no 1. klases, jo pašreizējais saudzēšanas režīms novedot pie tā, ka pusaudža vecumā bērns jau vairs negrib strādāt.