Pirms spēles treneri starp uzdevumiem izcēluši agresīvu spēli aizsardzībā, nepieciešamību uzvarēt cīņā par atlēkušajām bumbām un uzsvaru uz ātrajiem uzbrukumiem. Laukumā gan pilnībā izdevās izpildīt tikai otro uzstādījumu. Tieši sekmīgā cīņa zem groziem (atlēkušajās bumbās 45:29) ļāva rīdziniekiem lielāko daļu spēles neatlaist pretinieku pārlieku tālu. Spēle uzbrukumā piekliboja. Lai gan kļūdu nebija daudz, uzbrukumi veidojās lēni un samocīti, pietrūka ātruma, asuma un precizitātes. No tālienes pirmais precīzais metiens padevās vien otrajā ceturtdaļā ar devīto piegājienu. Kopumā VEF Rīga realizēja tikai divus no 21 trīspunktnieka. Spožāka aina nebija arī groza tuvumā, kur regulāri izcelties spēja tikai pāris spēlētāju.
Spēles gaitā VEF Rīga komandai izdevās uzlabot sniegumu aizsardzībā, kas pirmā puslaika beigās un otrā sākumā ļāva veikt 27:10 izrāvienu un iegūt lielāko pārsvaru spēlē. «Šķita, ka spēle ievirzās mums labvēlīgā gultnē, taču jāpaslavē pretinieki, kas nenolaida rokas, atrada mūsu aizsardzības atslēgu un ne tikai samazināja starpību, bet pat izvirzījās vadībā. Mums vēlreiz nācās mainīt spēles plānu,» cīņas gaitu analizēja Butauts. Pēdējā ceturtdaļā rīdziniekiem izdevās vēlreiz «aizslēgt» savu grozu - Azovmaš basketbolistiem izdevās tikai trīs precīzi metieni. Iespējams, īsu spēlētāju rotāciju izmantojošajiem pretiniekiem par sevi lika manīt arī nogurums, un tas pavēra rīdziniekiem iespējas veidot ātros uzbrukumus un spēles beigas sagaidīt ar komfortablu pārsvaru.
Arī savā otrajā spēlē VEF Rīga kreklā starp komandas līderiem bija bosniešu uzbrucējs Kenans Bajramovičs, kurš bez 17 punktiem izcīnīja arī 12 atlēkušās bumbas, četras reizes pārķēra piespēles un izprovocēja piecus pārkāpumus. Otrs jaunpienācējs Deriks Nikss reizumis iekrita aizsardzībā, taču bija nopietns spēks zem groza uzbrukumā un cīņā par atlēkušajām bumbām. Viņam samērā neilgā laikā (16:25 minūtes) izdevās gūt 12 punktus un izcīnīt tikpat atlēkušo bumbu.
Diemžēl mazāk iespēju, nekā cerēts, tika dots komandas jaunajiem spēlētājiem, kuru iespēlēšanu VEF Rīga vadība izvirzīja starp prioritātēm pirms sezonas. Anžejs Pasečņiks un Viktors Iļjins laukumā pavadīja simbolisku laiku, bet Jānis Bērziņš tā arī palika uz rezervistu soliņa. «Spēles gaita izvērtās tāda, ka Jānim un Anžejam vieta neatradās, taču šie spēlētāji ir VEF nākotne, un esmu pārliecināts, ka nākamajās spēlēs viņi piedalīsies un, cerams, dos savu ieguldījumu komandā,» Butauts skaidroja, ka Mariupolē viņam laukumā bija nepieciešami pieredzējušie spēlētāji.
Treneri var saprast, jo pēc zaudējumiem pirmajās divās spēlēs bija ļoti svarīgi beidzot gūt panākumu, lai jau turnīra sākumā neapraktu izredzes izcīnīt dalību izslēgšanas spēlēs. Nākamajā svētdienā jāspēlē pret vienu no turnīra favorītiem - Maskavas apgabala Khimki. Pirms tam gan trešdien jāspēlē Tallinā Eiropas kausa ietvaros.