Daļēja vai pilnīga attālināta strādāšana ar katru gadu Latvijas uzņēmumos kļūst arvien populārāka, jo sevišķi starp radošo darbu veicējiem un nozarēs, kur nodrošinājums ar attiecīgajām tehnoloģijām ir pašsaprotama lieta. «IT jomā tā ir visai izplatīta prakse, jo te jau ir tas priekšstats un izpratne, ka tā var strādāt - klientus taču apkalpojam attālināti,» saka Sandra. Arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieku nesen veikta aptauja rāda, ka strādāt attālināti gatavi daudzi Latvijas iedzīvotāji, un tas varētu sniegt savu artavu arī reģionu attīstībā.
Gatavi, gaida iespēju
Projekta MICROPOL - attālinātā darba centri ārpus metropoļu reģioniem gaitā veiktās aptaujas rezultāti tika prezentēti decembra vidū, un tie atklāj Latvijas iedzīvotāju viedokli par gatavību strādāt attālināti, neatrodoties darbavietā. Aptaujā piedalījās 1335 respondenti, un lielākā daļa - 81% - būtu gatavi strādāt attālināti, ja šāda iespēja viņiem tiktu piedāvāta, turklāt starp galvaspilsētas, novadu un lielo pilsētu iedzīvotāju viedokļiem atšķirību nav. Attālināto darbu kā iespēju savu novadu attīstībai saskata ievērojams skaits aptaujā ietverto izlases pašvaldību - Limbažu un Balvu - iedzīvotāju.
«Situācijā, kad tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, radot iespēju strādāt jebkurā vietā un laikā, arvien uzlabojas iedzīvotāju e-prasmes, uzņēmēji dibina kompānijas, kas darbojas interneta vidē, un pat valsts sektors komunicē ar pilsoņiem, izmantojot elektronisko sakaru līdzekļus, attālinātais darbs var būt instruments jaunu darbavietu radīšanai laukos un samazinātu iedzīvotāju skaita aizplūšanu no reģioniem,» pētījuma aktualitāti pamato RTU Tautsaimniecības un reģionālās ekonomikas institūta pētniece un MICROPOL projekta koordinatore Iveta Baltiņa.
Tāpat minētās aptaujas rezultāti liecina, ka iedzīvotāji būtu gatavi attālināti strādāt ne tikai no mājām, bet arī izmantojot telecentru - telpas tuvu dzīvesvietai, kurās tiek nodrošināta individuāla darbavieta ar aprīkojumu (datoru, internetu, biroja tehniku), sanāksmju un tikšanās telpa, kā arī iespējas satikt cilvēkus, kas veic līdzīgu darbu. Lielāku interesi un gatavību izmantot telecentra iespējas pauž bezdarbnieki (26%) un studenti (14%). Līdzīgi kā citās valstīs, pētnieki piedāvā šādas attālinātās darbavietas veidot, piemēram, reģionu bibliotēkās, kurās jau ir izveidota atbilstoša infrastruktūra un apstākļi, bet kā nākamo soli iesāktajā MICROPOL projektā plāno aptaujāt uzņēmējus, ko viņi domā par šādu risinājumu ieviešanu, izaicinājumiem un šķēršļiem.
Mājās paveic vairāk
Sandras izvēle strādāt pa daļai attālināti saistīta ar vēlmi ietaupīt ceļa izdevumus, jo vienā virzienā no mājām uz darbu vai otrādi viņai jābrauc pusotra stunda. «Mani darba pienākumi pamatā ir dažādas aktivitātes Pārdošanas nodaļai un piedāvājumu sagatavošana klientiem, lai mēs varētu iegūt realizējamos IT projektus. Darbs vairāk ir pie datora, nevis aci pret aci ar klientiem, tāpēc strādāt no mājām ir iespējams,» Sandra stāsta. Viņa teic, ka attālinātā darba plusi un mīnusi atkarīgi no veicamā uzdevuma un situācijas, tomēr daudzos gadījumos mājās izdarīt var pat vairāk nekā uz vietas uzņēmumā, jo atmosfēra ir mierīgāka. «Birojā zvana telefons, kolēģi nāk aprunāties, tas sit ārā no darāmā.» Ar darbabiedriem Sandra nepieciešamības gadījumā sazinās sazvanoties vai skaipā, tomēr norāda - palaikam ar kolēģiem vajadzīgas arī klātienes sapulces, tāpēc uz 100% attālinātu darbu viņa savā pašreizējā amatā tomēr neparakstītos.
Uzmanība var «aizpeldēt»
Vai, strādājot no mājām, nerodas problēmas ar disciplīnu? Sandra smejas, ka 2-2,5 gados, kopš viņa šādi strādā, to jautājuši daudzi. «Tas laikam atkarīgs no rakstura. Es esmu ļoti atbildīgs cilvēks. Ja man ir dota šāda iespēja strādāt no mājām, cenšos to attaisnot, citādi man tas arī var tikt liegts. Konkrēti ar darba devēju to neesam atrunājuši, bet pieļauju, ka tā tas varētu būt,» Sandra saka.
Tajā pašā laikā ASV karjeras portāls CareerBuilder.com, 2011. gadā aptaujājot attālinātā darba veicējus, noskaidrojis, ka ar disciplīnu, strādājot no mājām, daudziem nemaz tik gludi neiet. 37% respondentu norādījuši, ka visproduktīvākie viņi tomēr jūtas darbavietā, 29% tādi jūtas, strādājot no mājām, bet 34% uzskata, ka visur jūtas vienlīdz produktīvi. Ja darbinieks strādā no mājām, par viņa visbiežākajiem uzmanības novērsējiem parasti kļūst sīki mājas darbiņi (tos kā disciplīnas grāvējus min 31% attālināto darbinieku), televīzija (26%), mājdzīvnieki (23%), internets (18%) un bērni (15%).