14 simtdaļas lielo zemes gabaliņu silikātķieģeļu namu ielokā viņa iegādājusies pirms septiņiem gadiem, samainot trīsistabu dzīvokli pret nelielu mājiņu un krūmiem aizaugušu zemes pleķīti. Visi darbi veikti pašas rokām. «Tā veidojās dārzs. Vairāk ar lielu darbu, ne ar lielu naudu,» smaida Aleksandra.
Dārzs kā lupatdeķis
«Tas te ir slotzars, ļoti skaists, man ir gan stateniskais, gan klājeniskais,» Aleksandra rāda akācijai līdzīgu krūmiņu ar zeltainiem ziediņiem. Katrai puķītei ir savs stāsts. Blakus smalkām ārzemju puķēm vecu vecās, latgaliski mīļās peonijas, dievkociņi un ozolītes, indīgā driģene. Pirmo gadu uzziedējusi citronliāna.
«Bērni izauga, es paliku viena, arī komunālie maksājumi pieauga. Labi, ka laikus aizgāju, tagad varbūt jau būtu izlikta par parādiem. Te viss bija aizaudzis, nācās vispirms cirst krūmus un lauzt celmus. Plāna nebija, kur kādu gabalu izraku, tur iekārtoju. Pa gabaliņam, kā deķi. Zeme arī te nebija laba, apakšā smilts, vajadzēja vest melnzemi, mēslojumu. Braukāju pa puķu draugu saietiem, skatījos skaistos dārzus, no katra kādu ideju smēlos.» Katru pavasari esot izveidota kāda jauna dobe, šogad pasūtīts jauns žogs un sākta būvēt lapene.
Mācās pati, māca citus
Aleksandras aizraušanās ir arī klūdziņu pīšana, keramika un biedrība Sniegaroze, kurā iesaistījušies Kārsavas dārzu audzētāji un floristi. Biedrība gan radusies pirms dārza - kad Aleksandra kļuvusi par bezdarbnieci un sākusi mācīties floristikas kursos. Tur iepazinusies ar Kārsavas un Malnavas mazpulku vadītāju Irēnu Gasuli, kura ierosinājusi nodibināt nevalstisko organizāciju, kas apvienotu puķkopjus un floristus. Pēc Aleksandras ierosmes tika rīkots konkurss par sakoptāko sētu Kārsavā. «Cilvēki jau parasti šādai skatei nepiesakās, kautrējas, tāpēc mēs izsludinājām akciju Skats no ielas, pašas gājām pa Kārsavu un skatījāmies, kā no ielas puses izskatās pagalmi, dārzi. Neizlaidām nevienu māju, atzīmējām tās, kuras labāk patika, tad jau uz turieni gājām kopā ar konkursa komisiju.»
Aleksandra stāsta, ka dārzeņi tiek audzēti bioloģiski, izmantojot pašas gatavoto zaļmēslojumu no nātrēm un strutenēm. «Pietiek vietas arī smukumam. Tomēr kādus salātus un dilles jau pie mājas vajag. Ir jau tādi, kas saka, pats labākais dārzs ir veikals Elvi, ne ravēt vajag, ne laistīt. Bet tos nu jau krīze izmācīs. Man salātos gan nātres, gan pienenītes iet iekšā.» Atsevišķs stūrītis atvēlēts garšaugiem, kur ir lakši, maurloki, estragons, vērmeles, raudenes, māteres, cigoriņi, lupstājs. Aug arī ogu krūmi un, protams, Kārsavas plūme. Šī šķirne Kārsavā lielā cieņā ir joprojām. Blakus plūmēm - divi bišu stropi, mazdēls mazpulkos iemācījies kopt bites, tagad pašiem ir savs medus. «Nevienu mirkli neesmu nožēlojusi, ka pārcēlos no dzīvokļa uz māju,» saka Aleksandra un uzdāvina man zaļi zeltainu dievkrēsliņa stādu.