Kurā gadā Latvijā varētu būt vairāk dzimušo nekā mirušo?
SC. Jo ātrāk, jo labāk. Diemžēl dzīve ir tāda, ka tā nedod iespējas atrisināt rītdienu pie brokastu galda. Es uzskatu, ka tas ir liels pasākumu komplekss. Līdz ar to, to kompleksu realizējot, tas prasa laiku, resursus un visu pārējo.
ŠRP-LPP/LC. Ja ģimeņu atbalsta programma būs ilgtermiņā un neraustīs ik pa pāris gadiem, tad, kā rāda Igaunijas pieredze, divu Saeimu laikā varētu iziet pa nullēm.
ZZS. Es redzu, ka tādi pozitīvi uzlabojumi varētu būt no kāda 2014. gada vispār. Tā kā vēl paies kādi pieci gadi, kamēr varētu izlīdzināties dati.
ZRP. Viens ir dzimstība, kurā kādas pozitīvas tendences varētu būt triju gadu periodā. Tas otrs ir, par cik sabiedrība noveco, tad veselības jautājumi, lai paildzinātu dzīves ilgumu. Tas ir triju, piecu, desmit gadu jautājums.
VL-TB/LNNK. Manuprāt, tāda neitrāla un pat pozitīva bilance varētu būt sasniedzama jau 12. Saeimas laikā. Tā kā seši septiņi gadi.
Vienotība. Es saku, ka ar ļoti precīzi notēmētu politiku varētu cerēt, ka desmit gadu laikā šī bilance starp mirstošajiem un no jauna dzimstošajiem izlīdzinās. Bet tas ir ar ļoti apjomīgiem pasākumiem.
Kādi būtu trīs prioritārie pasākumi, lai veicinātu dzimstību?
SC. Galvenais tomēr ir filozofija. Proti, sabiedrības un valsts attieksme pret šo problēmu. Viens piemērs. Japāna un Ķīna. Ķīnā, kur nav demogrāfiskās problēmas, ir likums, kas ierobežo bērnu skaitu ģimenē. Japānā tieši otrādi - tur nav nekādu īpašu likumu, bet tur bērns ir sabiedrības uzmanības centrā. Tā filozofija, ka bērns ir kā svētība. Filozofijas maiņa ir diezgan ilgstošs process. Mediju uzdevums, politiķu uzdevums ir likt bērnu uzmanības centrā. Tas nozīmē, ja mēs runājam par bērnudārziem, tā ir programma, kur mums ir jāzina, cik mums tas ir vajadzīgs, kādiem jābūt apstākļiem. Ja mēs runājam par skolām, šeit ir atsevišķa problēma. Ja mēs runājam par bērnu pabalstiem, māmiņu algām, tā ir trešā pozīcija. Un tā tālāk, bet uzmanības centrā ir jābūt pašam bērnam.
ŠRP-LPP/LC. Pirmais ir finansiālā atbalsta pakete, kas ietver gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu, 25% par katru bērnu, kas ietver arī bērnu kopšanas pabalsta vai tā saucamās māmiņu algas pārskatīšanu, iespējams, pagarināšanu vai sadalīšanu līdz 1,5 vai 2 gadiem līdz tam laikam, kad viņš var sākt iet bērnudārzā. Otrs virziens ir daudzbērnu ģimeņu atbalsta programma, jo neapšaubāmi trešais bērns dod šo pozitīvo pieaugumu. Šeit gan pašvaldības, gan valsts varētu izstrādāt dažādas atbalsta programmas. Trešais virziens, to varētu saukt - aborta vietā dzīvība, jo, ja mēs kādus 14 tūkstošus bērnu nogalinām abortos, tad tas parāda, ka tas bērniņš ir ieņemts. Ja tos mēs spētu saglabāt, tad mums uzreiz vienā gadā būtu pozitīvā bilance. Tas nozīmē, ka šeit vajadzētu daudz strādāt ar prevenciju, proti, gan ultrasonogrāfiju lietot, gan izskaidrot topošajām māmiņām par tām iespējām, atbalsta mehānismiem.
ZZS. Pirmais - Skandināvijas modelis, kad vecākiem jādod iespēja apvienot darbu ar ģimenes dzīvi. Tas tiešām ir saistīs ar pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamību. Varbūt ne tieši bērnudārzi, ja pašvaldības nevar pašas uzbūvēt vai nodrošināt bērnudārzus, tad ir daudzi citi alternatīvi pakalpojumi - pieskatīšanas centri, privātie bērnudārzi, auklītes. Otrs, ja mēs runājam par reproduktīvo veselību, Igaunijas pieredze rāda - tiklīdz kā sākās valsts atbalsts reproduktīvajai veselībai, mākslīgajai apaugļošanai, kas vidēji ģimenei izmaksātu apmēram 2,5 tūkstošus latu, dzimstība diezgan strauji pieauga. Trešais - nodokļu atvieglojumi. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir tas, par kuru mēs runājam, pakāpeniski palielinot nepaliekamo minimumu līdz 50% no minimālā atalgojuma.
ZRP. Pats pirmais - drošība par bērnu nodrošināšanu un šo izmaksu samazināšanu, primārais ir bērnudārzs no pusotra gada vecuma. Šeit vēl precīzāk - vaučera princips, kad vecākiem ir garantēta vieta, bet viņi var izvēlēties, kurā bērnudārzā. Otrais ir stimulēt izvēli par labu otrajam un trešajam bērnam, kas ir pierādīta prakse citās valstīs. Efektīvi, piemēram, ja 36 mēnešu laikā piedzimst otrais vai trešais bērns, tad tiek garantēta vismaz tikpat liela māmiņu alga vai tēva alga ģimenē. Tas ir reāls stimuls, kas ir daudzviet palīdzējis. Trešais komplekss, kas ir saistīts ar iespēju savietot ģimeni un karjeru - fleksiblāk pieiet mājas nodarbinātībai, kas Latvijā ir salīdzinoši maz attīstīta.
VL-TB/LNNK. Pirmais ir bērnudārzi no pusotra gada vecuma. Otrs, noteikti ir jārunā par sekmīgas nodokļu sistēmas pilnveidošanu. Tā ir sociālās apdrošināšanas iemaksa jeb tautā sauktais sociālais nodoklis ar regresīvo likmi, varētu būt gan darba devējam, gan darba ņēmējam. Tādā situācijā darba devējs būtu ieinteresēts nodarbināt vecākus. Otrs, protams, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma pakāpeniska audzēšana. Trešais ir jautājums par uzņēmuma ienākuma nodokli. Trešais jautājums varētu būt tiesību došana pirmstermiņa pensijām par vienu gadu ātrāk par katru bērnu.
Vienotība. Pirmais: no pusotra gada vecuma bērnudārzu katram no vecākiem. Otrais: atbalsta mehānismi - vai tās ir māmiņu algas vai jau esošie ģimenes pabalsti, to mēs vēl precizēsim. Es un arī mūsu partija uzskata, ka 8 latus maksāt katram vecākam nav pareizi. Par māmiņu algu - mehānisms šobrīd ir diezgan sarežģīts. Uzskatu, ka šo mehānismu vajag vienkāršot - iet atpakaļ uz to, kāds tas bija, nenosakot griestus, bet ar vienu ļoti konkrētu domu, ka princips māmiņu algas izmaksai ir tai māmiņai, kura tajā brīdī ir pametusi darbu un reāli ar bērnu strādā. Trešā lieta pilnīgi noteikti ir ekonomikas attīstība.
Vai valstij būtu jāpiedalās pašvaldību līdzfinansēšanā bērnudārzu problēmu risināšanā?
SC. Savā laikā, kad bija runa par mājokļu pabalstiem, bija pieņemts likums, kur valsts un pašvaldības uz paritātes principa nodarbojās ar šīs problēmas risināšanu. Es uzskatu, un tā ir mana dziļa pārliecība, ka tādai pieejai jābūt arī citās vietās, tai skaitā bērnudārzu uzturēšanā un celtniecībā.
ŠRP-LPP/LC. Vajadzētu palielināt valsts atbalstu, jo ir ļoti viegli pieņemt lēmumu, lai pašvaldība to nodrošina. Pašreiz valsts un pašvaldība sadarbojas piecgadīgo un sešgadīgo apmācībā. Šāds modelis varētu tikt attīstīts katru gadu, pieliekot klāt algas jeb mērķdotācijas bērnudārziem. Respektīvi, valsts maksā algas, pašvaldība nodrošina infrastruktūru, ēkas, komunālos un tamlīdzīgi.
ZZS. Tieši tas, ko es vēlējos teikt, ka jāņem vēra piecgadīgo un sešgadīgo modelis, kur ir šī sadarbība starp valsti un pašvaldību, un jāievieš princips «nauda seko bērnam».
ZRP. Es domāju, ka mūsu domas lielā mērā tiešām sakrīt. Vairāk bērnudārzu nozīmē vairāk pedagogu. To daļu turpina finansēt valsts, savukārt infrastruktūru vairāk pašvaldība. Ne tikai pašos bērnudārzos, bet, kā jau mēs minējam, ir arī šie dienas centri un daļēja laika aprūpes centri.
VL-TB/LNNK. Es pilnībā nepiekrītu, ka nauda seko bērnam, jo no tā lielākās ieguvējas ir blīvi apdzīvotās teritorijas. Tāpēc man šķiet, ka šī sistēma «nauda seko bērnam», protams, ir jāapvieno ar reģionālu valsts attīstības indeksu. Valstij ir jāpiedalās, bet tomēr lielākais uzsvars ir, lai stabilizētu atpalikušākos reģionus.
Vienotība. Līdzīgi kā citā infrastruktūrā, valstij tomēr ir jāpiedalās arī izglītības sistēmas infrastruktūrā, ņemot to no bērnudārziem līdz augstskolām. Arī uzskatu, ka ne tikai infrastruktūras, bet arī atalgojuma sistēmas sakārtošanā valstij lielāks plecs būs jāpieliek.
Trīs konkrēti priekšlikumi, kā veicināt tautiešu atgriešanos Latvijā. Vai arī nepazaudēt saikni ar viņiem
SC. Veicināt atgriezties ir ļoti labi, bet atgriezīsies tikai tad, kad būs attiecīgi apstākļi. Es domāju, ka uzturēt saikni ir vissvarīgāk. Pirmkārt, ārzemēs ir savas kopienas ar labām tradīcijām, tādas kā latviešu biedrības Kanādā, Amerikā, Vācijā un citās valstīs. Tas ir jāuztur, un tas ir jāattīsta. [Tas nozīmē arī kaut kādu papildu finansējumu? - red.] Neapšaubāmi, par baltu velti nekas nenotiek.
ŠRP-LPP/LC. Jau pirms gadiem četriem pieciem sāka veidoties atbalsta programmas ar tautiešiem caur integrācijas sekretariātu. Es domāju, ka tas būtu jāatjauno gan nodrošinot svētdienas skolas, gan valodas skoliņas, gan arī dažādas kultūras piedāvājuma programmas. Un tad, kad dzīve uzlabojas, varētu domāt par tādu atbalsta programmu, kā šos cilvēkus aicināt mājās. Vēl pasākums, kas neprasa līdzekļus, bet, kas ir ļoti steidzami jārisina, ir dubultpilsonības piešķiršana ikvienam pilsoņa bērnam, kas ir piedzimis svešumā.
ZZS. Tie mehānismi īstenībā ir tie paši. Tā ir saiknes uzturēšana. Es kā galveno gribētu minēt šo dubultpilsonības jautājumu, jo tā faktiski ir spēcīgākā saikne, kas ļaus tiem bērniņiem, kuri ir piedzimuši ārvalstīs, un ģimenēm pēc gadiem 10 domāt par to, ka ir vērts atgriezties. Citādā ziņā tā saiknes uzturēšana šobrīd informācijas tehnoloģiju laikmetā notiek pati par sevi. Otrs ir darbvietas, jo vienīgais motivators, kādēļ lai viņi atgrieztos valstī, ir, lai ģimene var normāli strādāt un atļauties bērna izglītību, dzīvesvietu, suni un ceļojumu.
ZRP. Viens - šī saikne ar tiem, kas ir tur, visefektīvāk ir iespējama caur izglītības un zinātnes jomu, skolas vecuma bērniem piedāvājot vasaras nometnes šeit, Latvijā. Tādā veidā saglabājot ciešākas saites un kādu laiku pavadot šeit, izkopjot savu valodu. Otrs ir, izveidojot konkurētspējīgu izglītību, spēt pievilināt cilvēkus atpakaļ studēt Latvijā. Trešais ir sākuma atbalsts biznesam tad, kad viņi atgriežas šeit. Viens piemērs, ko mēs esam līdzīgi ierosinājuši par ilgstošajiem bezdarbniekiem, ir sociālā nodokļa atlaide pirmajā gadā. Dubultpilsonība pats par sevi.
VL-TB/LNNK. Pirmais nosacījums, protams, ir dubultā pilsonība ārzemēs un trimdā dzimušiem bērniem ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, NATO dalībvalstīm. Lai novērstu asimilācijas draudus, mēs uzskatām, ka ar valsts atbalstu un ne tikai valsts jāveido latviešu kultūras centri, svētdienas skolas, latviešu biedrības. Trešais - atbalsta programmas komercdarbības sākšanai cilvēkiem, kuri atgriežas Latvijā un ir uzkrājuši zināmu kapitālu.
Vienotība. Trīs galvenās lietas - ekonomika, ekonomika un trešā ir ekonomika. Sakārtojoties ekonomikai, īpaši, ja tuvāko triju gadu laikā izdosies panākt kārtīgu uzrāvienu gan ražojošo nozaru attīstībā, gan arī varbūt pakalpojumu jomā, es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šie cilvēki, kas tiešām ir bagāti ar pieredzi un iniciatīvu, gan paši spēs šeit daudz ko veidot, gan tas, ja algu līmenis šeit izlīdzināsies, šiem cilvēkiem neapšaubāmi labākā vieta, kur turpināt dzīvi, būtu dzimtene, nevis kaut kur ārpusē.
Vai jāmīkstina Latvijas imigrācijas politika, lai piesaistītu darbaspēku?
SC. Migrācijas problēma ir loti svarīga un ļoti aktuāla šobrīd. Darbaspēka struktūra ir tāda, ka mums šodien nav tādas specialitātes kā kuģu būvētāji, metinātāji, profesionāli celtnieki un tā tālāk un tā joprojām. Lai šodien uzturētu mūsu veco paaudzi, mums ir nepieciešams darbaspēks. Tāpēc runāt par to, ka migrācijas politika šodien varbūt ir, varbūt tai nav jābūt, ir ļoti tuvredzīgi. Es piedāvāju paplašināt iespējas darba devējiem aicināt darbā nepieciešamo darbaspēku. Arī no trešajām valstīm.
ŠRP-LPP/LC. Es domāju, ka šis jautājums nav tik aktuāls. Bet, protams, ja domājam par sociālo budžetu vai pensijām, kur būtu optimāli četri strādājošie uz vienu pensionāru, tad šīs problēmas ir jārisina. Šos jautājumus labāk risināt caur izglītības piedāvājumu. Proti, dot lielāku autonomiju augstskolām, lai tās var piesaistīt ārzemju studentus. Līdz ar to, ja viņiem dotu iespēju šeit palikt, it sevišķi tajās nozarēs, kas mums būtu vajadzīgas, tā būtu daudz efektīvāka politika, nekā meklēt lētu darbaspēku kaut kur pasaulē.
ZZS. Mūsu prioritāte ir gatavot savu vietējo darbaspēku. Kā to izdarīt - attīstīt profesionālo izglītību, pirmkārt, lai 70% jauniešu izvēlētos mācīties profesionālajās izglītības iestādēs, nevis akadēmisko izglītību, kas būtu normāls īpatsvars atšķirībā no 30, 40%, kā mums ir šobrīd, kas ir tādas padomju laika sistēmas sekas. Tādā veidā mēs risināsim šī ne mazkvalificētā, bet tomēr ne inženiera līmeņa darbaspēku.
ZRP. Imigrācija nav aktuāls jautājums šobrīd, tā vietā absolūta prioritāte ir reemigrācijas veicināšana. Ja šobrīd mums ir 12% bezdarbs, mums ir ļoti daudz iekšējo resursu, kur vēl strādāt. Pašlaik ļoti pat sakrīt, jo ir 12% iedzīvotāju, kas apsver iespēju doties uz ārzemēm. Augot ekonomikai, mūsu pašu cilvēkiem būs kur strādāt.
VL-TB/LNNK. Man šķiet, ka to var un vajag pat ierobežot, ja runā par migrāciju no trešajām pasaules valstīm. Ja runā par augsti kvalificētu darbaspēku, tad darba devējs maksā nodevu un piesaista. Vai tas ir kuģa remontnieks vai vēl kāds, bet par zemi kvalificētu darbaspēku nevar būt pilnīgi nekādas runas. Tās ir milzīgas sociālās problēmas valstij nākotnē, milzīgas. Ja kāds tuvredzīgi uz to skatās kā uz glābiņu, tad es aicinu paskatīties uz Vāciju, Franciju, galu galā - arī uz Lielbritāniju.
Vienotība. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka tas nav 2012., 2013. gada jautājums. Bet piecu gadu kontekstā pilnīgi noteikti darbaspēka migrācijas jautājumi atkal Latvijā būs vieni no aktuālākajiem.
Kurā gadā Latvijā varētu būt vairāk dzimušo nekā mirušo?
SC. Jo ātrāk, jo labāk. Diemžēl dzīve ir tāda, ka tā nedod iespējas atrisināt rītdienu pie brokastu galda. Es uzskatu, ka tas ir liels pasākumu komplekss. Līdz ar to, to kompleksu realizējot, tas prasa laiku, resursus un visu pārējo.
ŠRP-LPP/LC. Ja ģimeņu atbalsta programma būs ilgtermiņā un neraustīs ik pa pāris gadiem, tad, kā rāda Igaunijas pieredze, divu Saeimu laikā varētu iziet pa nullēm.
ZZS. Es redzu, ka tādi pozitīvi uzlabojumi varētu būt no kāda 2014. gada vispār. Tā kā vēl paies kādi pieci gadi, kamēr varētu izlīdzināties dati.
ZRP. Viens ir dzimstība, kurā kādas pozitīvas tendences varētu būt triju gadu periodā. Tas otrs ir, par cik sabiedrība noveco, tad veselības jautājumi, lai paildzinātu dzīves ilgumu. Tas ir triju, piecu, desmit gadu jautājums.
VL-TB/LNNK. Manuprāt, tāda neitrāla un pat pozitīva bilance varētu būt sasniedzama jau 12. Saeimas laikā. Tā kā seši septiņi gadi.
Vienotība. Es saku, ka ar ļoti precīzi notēmētu politiku varētu cerēt, ka desmit gadu laikā šī bilance starp mirstošajiem un no jauna dzimstošajiem izlīdzinās. Bet tas ir ar ļoti apjomīgiem pasākumiem.
Kādi būtu trīs prioritārie pasākumi, lai veicinātu dzimstību?
SC. Galvenais tomēr ir filozofija. Proti, sabiedrības un valsts attieksme pret šo problēmu. Viens piemērs. Japāna un Ķīna. Ķīnā, kur nav demogrāfiskās problēmas, ir likums, kas ierobežo bērnu skaitu ģimenē. Japānā tieši otrādi - tur nav nekādu īpašu likumu, bet tur bērns ir sabiedrības uzmanības centrā. Tā filozofija, ka bērns ir kā svētība. Filozofijas maiņa ir diezgan ilgstošs process. Mediju uzdevums, politiķu uzdevums ir likt bērnu uzmanības centrā. Tas nozīmē, ja mēs runājam par bērnudārziem, tā ir programma, kur mums ir jāzina, cik mums tas ir vajadzīgs, kādiem jābūt apstākļiem. Ja mēs runājam par skolām, šeit ir atsevišķa problēma. Ja mēs runājam par bērnu pabalstiem, māmiņu algām, tā ir trešā pozīcija. Un tā tālāk, bet uzmanības centrā ir jābūt pašam bērnam.
ŠRP-LPP/LC. Pirmais ir finansiālā atbalsta pakete, kas ietver gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu, 25% par katru bērnu, kas ietver arī bērnu kopšanas pabalsta vai tā saucamās māmiņu algas pārskatīšanu, iespējams, pagarināšanu vai sadalīšanu līdz 1,5 vai 2 gadiem līdz tam laikam, kad viņš var sākt iet bērnudārzā. Otrs virziens ir daudzbērnu ģimeņu atbalsta programma, jo neapšaubāmi trešais bērns dod šo pozitīvo pieaugumu. Šeit gan pašvaldības, gan valsts varētu izstrādāt dažādas atbalsta programmas. Trešais virziens, to varētu saukt - aborta vietā dzīvība, jo, ja mēs kādus 14 tūkstošus bērnu nogalinām abortos, tad tas parāda, ka tas bērniņš ir ieņemts. Ja tos mēs spētu saglabāt, tad mums uzreiz vienā gadā būtu pozitīvā bilance. Tas nozīmē, ka šeit vajadzētu daudz strādāt ar prevenciju, proti, gan ultrasonogrāfiju lietot, gan izskaidrot topošajām māmiņām par tām iespējām, atbalsta mehānismiem.
ZZS. Pirmais - Skandināvijas modelis, kad vecākiem jādod iespēja apvienot darbu ar ģimenes dzīvi. Tas tiešām ir saistīs ar pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamību. Varbūt ne tieši bērnudārzi, ja pašvaldības nevar pašas uzbūvēt vai nodrošināt bērnudārzus, tad ir daudzi citi alternatīvi pakalpojumi - pieskatīšanas centri, privātie bērnudārzi, auklītes. Otrs, ja mēs runājam par reproduktīvo veselību, Igaunijas pieredze rāda - tiklīdz kā sākās valsts atbalsts reproduktīvajai veselībai, mākslīgajai apaugļošanai, kas vidēji ģimenei izmaksātu apmēram 2,5 tūkstošus latu, dzimstība diezgan strauji pieauga. Trešais - nodokļu atvieglojumi. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir tas, par kuru mēs runājam, pakāpeniski palielinot nepaliekamo minimumu līdz 50% no minimālā atalgojuma.
ZRP. Pats pirmais - drošība par bērnu nodrošināšanu un šo izmaksu samazināšanu, primārais ir bērnudārzs no pusotra gada vecuma. Šeit vēl precīzāk - vaučera princips, kad vecākiem ir garantēta vieta, bet viņi var izvēlēties, kurā bērnudārzā. Otrais ir stimulēt izvēli par labu otrajam un trešajam bērnam, kas ir pierādīta prakse citās valstīs. Efektīvi, piemēram, ja 36 mēnešu laikā piedzimst otrais vai trešais bērns, tad tiek garantēta vismaz tikpat liela māmiņu alga vai tēva alga ģimenē. Tas ir reāls stimuls, kas ir daudzviet palīdzējis. Trešais komplekss, kas ir saistīts ar iespēju savietot ģimeni un karjeru - fleksiblāk pieiet mājas nodarbinātībai, kas Latvijā ir salīdzinoši maz attīstīta.
VL-TB/LNNK. Pirmais ir bērnudārzi no pusotra gada vecuma. Otrs, noteikti ir jārunā par sekmīgas nodokļu sistēmas pilnveidošanu. Tā ir sociālās apdrošināšanas iemaksa jeb tautā sauktais sociālais nodoklis ar regresīvo likmi, varētu būt gan darba devējam, gan darba ņēmējam. Tādā situācijā darba devējs būtu ieinteresēts nodarbināt vecākus. Otrs, protams, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma pakāpeniska audzēšana. Trešais ir jautājums par uzņēmuma ienākuma nodokli. Trešais jautājums varētu būt tiesību došana pirmstermiņa pensijām par vienu gadu ātrāk par katru bērnu.
Vienotība. Pirmais: no pusotra gada vecuma bērnudārzu katram no vecākiem. Otrais: atbalsta mehānismi - vai tās ir māmiņu algas vai jau esošie ģimenes pabalsti, to mēs vēl precizēsim. Es un arī mūsu partija uzskata, ka 8 latus maksāt katram vecākam nav pareizi. Par māmiņu algu - mehānisms šobrīd ir diezgan sarežģīts. Uzskatu, ka šo mehānismu vajag vienkāršot - iet atpakaļ uz to, kāds tas bija, nenosakot griestus, bet ar vienu ļoti konkrētu domu, ka princips māmiņu algas izmaksai ir tai māmiņai, kura tajā brīdī ir pametusi darbu un reāli ar bērnu strādā. Trešā lieta pilnīgi noteikti ir ekonomikas attīstība.
Vai valstij būtu jāpiedalās pašvaldību līdzfinansēšanā bērnudārzu problēmu risināšanā?
SC. Savā laikā, kad bija runa par mājokļu pabalstiem, bija pieņemts likums, kur valsts un pašvaldības uz paritātes principa nodarbojās ar šīs problēmas risināšanu. Es uzskatu, un tā ir mana dziļa pārliecība, ka tādai pieejai jābūt arī citās vietās, tai skaitā bērnudārzu uzturēšanā un celtniecībā.
ŠRP-LPP/LC. Vajadzētu palielināt valsts atbalstu, jo ir ļoti viegli pieņemt lēmumu, lai pašvaldība to nodrošina. Pašreiz valsts un pašvaldība sadarbojas piecgadīgo un sešgadīgo apmācībā. Šāds modelis varētu tikt attīstīts katru gadu, pieliekot klāt algas jeb mērķdotācijas bērnudārziem. Respektīvi, valsts maksā algas, pašvaldība nodrošina infrastruktūru, ēkas, komunālos un tamlīdzīgi.
ZZS. Tieši tas, ko es vēlējos teikt, ka jāņem vēra piecgadīgo un sešgadīgo modelis, kur ir šī sadarbība starp valsti un pašvaldību, un jāievieš princips «nauda seko bērnam».
ZRP. Es domāju, ka mūsu domas lielā mērā tiešām sakrīt. Vairāk bērnudārzu nozīmē vairāk pedagogu. To daļu turpina finansēt valsts, savukārt infrastruktūru vairāk pašvaldība. Ne tikai pašos bērnudārzos, bet, kā jau mēs minējam, ir arī šie dienas centri un daļēja laika aprūpes centri.
VL-TB/LNNK. Es pilnībā nepiekrītu, ka nauda seko bērnam, jo no tā lielākās ieguvējas ir blīvi apdzīvotās teritorijas. Tāpēc man šķiet, ka šī sistēma «nauda seko bērnam», protams, ir jāapvieno ar reģionālu valsts attīstības indeksu. Valstij ir jāpiedalās, bet tomēr lielākais uzsvars ir, lai stabilizētu atpalikušākos reģionus.
Vienotība. Līdzīgi kā citā infrastruktūrā, valstij tomēr ir jāpiedalās arī izglītības sistēmas infrastruktūrā, ņemot to no bērnudārziem līdz augstskolām. Arī uzskatu, ka ne tikai infrastruktūras, bet arī atalgojuma sistēmas sakārtošanā valstij lielāks plecs būs jāpieliek.
Trīs konkrēti priekšlikumi, kā veicināt tautiešu atgriešanos Latvijā. Vai arī nepazaudēt saikni ar viņiem
SC. Veicināt atgriezties ir ļoti labi, bet atgriezīsies tikai tad, kad būs attiecīgi apstākļi. Es domāju, ka uzturēt saikni ir vissvarīgāk. Pirmkārt, ārzemēs ir savas kopienas ar labām tradīcijām, tādas kā latviešu biedrības Kanādā, Amerikā, Vācijā un citās valstīs. Tas ir jāuztur, un tas ir jāattīsta. [Tas nozīmē arī kaut kādu papildu finansējumu? - red.] Neapšaubāmi, par baltu velti nekas nenotiek.
ŠRP-LPP/LC. Jau pirms gadiem četriem pieciem sāka veidoties atbalsta programmas ar tautiešiem caur integrācijas sekretariātu. Es domāju, ka tas būtu jāatjauno gan nodrošinot svētdienas skolas, gan valodas skoliņas, gan arī dažādas kultūras piedāvājuma programmas. Un tad, kad dzīve uzlabojas, varētu domāt par tādu atbalsta programmu, kā šos cilvēkus aicināt mājās. Vēl pasākums, kas neprasa līdzekļus, bet, kas ir ļoti steidzami jārisina, ir dubultpilsonības piešķiršana ikvienam pilsoņa bērnam, kas ir piedzimis svešumā.
ZZS. Tie mehānismi īstenībā ir tie paši. Tā ir saiknes uzturēšana. Es kā galveno gribētu minēt šo dubultpilsonības jautājumu, jo tā faktiski ir spēcīgākā saikne, kas ļaus tiem bērniņiem, kuri ir piedzimuši ārvalstīs, un ģimenēm pēc gadiem 10 domāt par to, ka ir vērts atgriezties. Citādā ziņā tā saiknes uzturēšana šobrīd informācijas tehnoloģiju laikmetā notiek pati par sevi. Otrs ir darbvietas, jo vienīgais motivators, kādēļ lai viņi atgrieztos valstī, ir, lai ģimene var normāli strādāt un atļauties bērna izglītību, dzīvesvietu, suni un ceļojumu.
ZRP. Viens - šī saikne ar tiem, kas ir tur, visefektīvāk ir iespējama caur izglītības un zinātnes jomu, skolas vecuma bērniem piedāvājot vasaras nometnes šeit, Latvijā. Tādā veidā saglabājot ciešākas saites un kādu laiku pavadot šeit, izkopjot savu valodu. Otrs ir, izveidojot konkurētspējīgu izglītību, spēt pievilināt cilvēkus atpakaļ studēt Latvijā. Trešais ir sākuma atbalsts biznesam tad, kad viņi atgriežas šeit. Viens piemērs, ko mēs esam līdzīgi ierosinājuši par ilgstošajiem bezdarbniekiem, ir sociālā nodokļa atlaide pirmajā gadā. Dubultpilsonība pats par sevi.
VL-TB/LNNK. Pirmais nosacījums, protams, ir dubultā pilsonība ārzemēs un trimdā dzimušiem bērniem ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, NATO dalībvalstīm. Lai novērstu asimilācijas draudus, mēs uzskatām, ka ar valsts atbalstu un ne tikai valsts jāveido latviešu kultūras centri, svētdienas skolas, latviešu biedrības. Trešais - atbalsta programmas komercdarbības sākšanai cilvēkiem, kuri atgriežas Latvijā un ir uzkrājuši zināmu kapitālu.
Vienotība. Trīs galvenās lietas - ekonomika, ekonomika un trešā ir ekonomika. Sakārtojoties ekonomikai, īpaši, ja tuvāko triju gadu laikā izdosies panākt kārtīgu uzrāvienu gan ražojošo nozaru attīstībā, gan arī varbūt pakalpojumu jomā, es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šie cilvēki, kas tiešām ir bagāti ar pieredzi un iniciatīvu, gan paši spēs šeit daudz ko veidot, gan tas, ja algu līmenis šeit izlīdzināsies, šiem cilvēkiem neapšaubāmi labākā vieta, kur turpināt dzīvi, būtu dzimtene, nevis kaut kur ārpusē.
Vai jāmīkstina Latvijas imigrācijas politika, lai piesaistītu darbaspēku?
SC. Migrācijas problēma ir loti svarīga un ļoti aktuāla šobrīd. Darbaspēka struktūra ir tāda, ka mums šodien nav tādas specialitātes kā kuģu būvētāji, metinātāji, profesionāli celtnieki un tā tālāk un tā joprojām. Lai šodien uzturētu mūsu veco paaudzi, mums ir nepieciešams darbaspēks. Tāpēc runāt par to, ka migrācijas politika šodien varbūt ir, varbūt tai nav jābūt, ir ļoti tuvredzīgi. Es piedāvāju paplašināt iespējas darba devējiem aicināt darbā nepieciešamo darbaspēku. Arī no trešajām valstīm.
ŠRP-LPP/LC. Es domāju, ka šis jautājums nav tik aktuāls. Bet, protams, ja domājam par sociālo budžetu vai pensijām, kur būtu optimāli četri strādājošie uz vienu pensionāru, tad šīs problēmas ir jārisina. Šos jautājumus labāk risināt caur izglītības piedāvājumu. Proti, dot lielāku autonomiju augstskolām, lai tās var piesaistīt ārzemju studentus. Līdz ar to, ja viņiem dotu iespēju šeit palikt, it sevišķi tajās nozarēs, kas mums būtu vajadzīgas, tā būtu daudz efektīvāka politika, nekā meklēt lētu darbaspēku kaut kur pasaulē.
ZZS. Mūsu prioritāte ir gatavot savu vietējo darbaspēku. Kā to izdarīt - attīstīt profesionālo izglītību, pirmkārt, lai 70% jauniešu izvēlētos mācīties profesionālajās izglītības iestādēs, nevis akadēmisko izglītību, kas būtu normāls īpatsvars atšķirībā no 30, 40%, kā mums ir šobrīd, kas ir tādas padomju laika sistēmas sekas. Tādā veidā mēs risināsim šī ne mazkvalificētā, bet tomēr ne inženiera līmeņa darbaspēku.
ZRP. Imigrācija nav aktuāls jautājums šobrīd, tā vietā absolūta prioritāte ir reemigrācijas veicināšana. Ja šobrīd mums ir 12% bezdarbs, mums ir ļoti daudz iekšējo resursu, kur vēl strādāt. Pašlaik ļoti pat sakrīt, jo ir 12% iedzīvotāju, kas apsver iespēju doties uz ārzemēm. Augot ekonomikai, mūsu pašu cilvēkiem būs kur strādāt.
VL-TB/LNNK. Man šķiet, ka to var un vajag pat ierobežot, ja runā par migrāciju no trešajām pasaules valstīm. Ja runā par augsti kvalificētu darbaspēku, tad darba devējs maksā nodevu un piesaista. Vai tas ir kuģa remontnieks vai vēl kāds, bet par zemi kvalificētu darbaspēku nevar būt pilnīgi nekādas runas. Tās ir milzīgas sociālās problēmas valstij nākotnē, milzīgas. Ja kāds tuvredzīgi uz to skatās kā uz glābiņu, tad es aicinu paskatīties uz Vāciju, Franciju, galu galā - arī uz Lielbritāniju.
Vienotība. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka tas nav 2012., 2013. gada jautājums. Bet piecu gadu kontekstā pilnīgi noteikti darbaspēka migrācijas jautājumi atkal Latvijā būs vieni no aktuālākajiem.
Kurā gadā Latvijā varētu būt vairāk dzimušo nekā mirušo?
SC. Jo ātrāk, jo labāk. Diemžēl dzīve ir tāda, ka tā nedod iespējas atrisināt rītdienu pie brokastu galda. Es uzskatu, ka tas ir liels pasākumu komplekss. Līdz ar to, to kompleksu realizējot, tas prasa laiku, resursus un visu pārējo.
ŠRP-LPP/LC. Ja ģimeņu atbalsta programma būs ilgtermiņā un neraustīs ik pa pāris gadiem, tad, kā rāda Igaunijas pieredze, divu Saeimu laikā varētu iziet pa nullēm.
ZZS. Es redzu, ka tādi pozitīvi uzlabojumi varētu būt no kāda 2014. gada vispār. Tā kā vēl paies kādi pieci gadi, kamēr varētu izlīdzināties dati.
ZRP. Viens ir dzimstība, kurā kādas pozitīvas tendences varētu būt triju gadu periodā. Tas otrs ir, par cik sabiedrība noveco, tad veselības jautājumi, lai paildzinātu dzīves ilgumu. Tas ir triju, piecu, desmit gadu jautājums.
VL-TB/LNNK. Manuprāt, tāda neitrāla un pat pozitīva bilance varētu būt sasniedzama jau 12. Saeimas laikā. Tā kā seši septiņi gadi.
Vienotība. Es saku, ka ar ļoti precīzi notēmētu politiku varētu cerēt, ka desmit gadu laikā šī bilance starp mirstošajiem un no jauna dzimstošajiem izlīdzinās. Bet tas ir ar ļoti apjomīgiem pasākumiem.
Kādi būtu trīs prioritārie pasākumi, lai veicinātu dzimstību?
SC. Galvenais tomēr ir filozofija. Proti, sabiedrības un valsts attieksme pret šo problēmu. Viens piemērs. Japāna un Ķīna. Ķīnā, kur nav demogrāfiskās problēmas, ir likums, kas ierobežo bērnu skaitu ģimenē. Japānā tieši otrādi - tur nav nekādu īpašu likumu, bet tur bērns ir sabiedrības uzmanības centrā. Tā filozofija, ka bērns ir kā svētība. Filozofijas maiņa ir diezgan ilgstošs process. Mediju uzdevums, politiķu uzdevums ir likt bērnu uzmanības centrā. Tas nozīmē, ja mēs runājam par bērnudārziem, tā ir programma, kur mums ir jāzina, cik mums tas ir vajadzīgs, kādiem jābūt apstākļiem. Ja mēs runājam par skolām, šeit ir atsevišķa problēma. Ja mēs runājam par bērnu pabalstiem, māmiņu algām, tā ir trešā pozīcija. Un tā tālāk, bet uzmanības centrā ir jābūt pašam bērnam.
ŠRP-LPP/LC. Pirmais ir finansiālā atbalsta pakete, kas ietver gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu, 25% par katru bērnu, kas ietver arī bērnu kopšanas pabalsta vai tā saucamās māmiņu algas pārskatīšanu, iespējams, pagarināšanu vai sadalīšanu līdz 1,5 vai 2 gadiem līdz tam laikam, kad viņš var sākt iet bērnudārzā. Otrs virziens ir daudzbērnu ģimeņu atbalsta programma, jo neapšaubāmi trešais bērns dod šo pozitīvo pieaugumu. Šeit gan pašvaldības, gan valsts varētu izstrādāt dažādas atbalsta programmas. Trešais virziens, to varētu saukt - aborta vietā dzīvība, jo, ja mēs kādus 14 tūkstošus bērnu nogalinām abortos, tad tas parāda, ka tas bērniņš ir ieņemts. Ja tos mēs spētu saglabāt, tad mums uzreiz vienā gadā būtu pozitīvā bilance. Tas nozīmē, ka šeit vajadzētu daudz strādāt ar prevenciju, proti, gan ultrasonogrāfiju lietot, gan izskaidrot topošajām māmiņām par tām iespējām, atbalsta mehānismiem.
ZZS. Pirmais - Skandināvijas modelis, kad vecākiem jādod iespēja apvienot darbu ar ģimenes dzīvi. Tas tiešām ir saistīs ar pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamību. Varbūt ne tieši bērnudārzi, ja pašvaldības nevar pašas uzbūvēt vai nodrošināt bērnudārzus, tad ir daudzi citi alternatīvi pakalpojumi - pieskatīšanas centri, privātie bērnudārzi, auklītes. Otrs, ja mēs runājam par reproduktīvo veselību, Igaunijas pieredze rāda - tiklīdz kā sākās valsts atbalsts reproduktīvajai veselībai, mākslīgajai apaugļošanai, kas vidēji ģimenei izmaksātu apmēram 2,5 tūkstošus latu, dzimstība diezgan strauji pieauga. Trešais - nodokļu atvieglojumi. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir tas, par kuru mēs runājam, pakāpeniski palielinot nepaliekamo minimumu līdz 50% no minimālā atalgojuma.
ZRP. Pats pirmais - drošība par bērnu nodrošināšanu un šo izmaksu samazināšanu, primārais ir bērnudārzs no pusotra gada vecuma. Šeit vēl precīzāk - vaučera princips, kad vecākiem ir garantēta vieta, bet viņi var izvēlēties, kurā bērnudārzā. Otrais ir stimulēt izvēli par labu otrajam un trešajam bērnam, kas ir pierādīta prakse citās valstīs. Efektīvi, piemēram, ja 36 mēnešu laikā piedzimst otrais vai trešais bērns, tad tiek garantēta vismaz tikpat liela māmiņu alga vai tēva alga ģimenē. Tas ir reāls stimuls, kas ir daudzviet palīdzējis. Trešais komplekss, kas ir saistīts ar iespēju savietot ģimeni un karjeru - fleksiblāk pieiet mājas nodarbinātībai, kas Latvijā ir salīdzinoši maz attīstīta.
VL-TB/LNNK. Pirmais ir bērnudārzi no pusotra gada vecuma. Otrs, noteikti ir jārunā par sekmīgas nodokļu sistēmas pilnveidošanu. Tā ir sociālās apdrošināšanas iemaksa jeb tautā sauktais sociālais nodoklis ar regresīvo likmi, varētu būt gan darba devējam, gan darba ņēmējam. Tādā situācijā darba devējs būtu ieinteresēts nodarbināt vecākus. Otrs, protams, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma pakāpeniska audzēšana. Trešais ir jautājums par uzņēmuma ienākuma nodokli. Trešais jautājums varētu būt tiesību došana pirmstermiņa pensijām par vienu gadu ātrāk par katru bērnu.
Vienotība. Pirmais: no pusotra gada vecuma bērnudārzu katram no vecākiem. Otrais: atbalsta mehānismi - vai tās ir māmiņu algas vai jau esošie ģimenes pabalsti, to mēs vēl precizēsim. Es un arī mūsu partija uzskata, ka 8 latus maksāt katram vecākam nav pareizi. Par māmiņu algu - mehānisms šobrīd ir diezgan sarežģīts. Uzskatu, ka šo mehānismu vajag vienkāršot - iet atpakaļ uz to, kāds tas bija, nenosakot griestus, bet ar vienu ļoti konkrētu domu, ka princips māmiņu algas izmaksai ir tai māmiņai, kura tajā brīdī ir pametusi darbu un reāli ar bērnu strādā. Trešā lieta pilnīgi noteikti ir ekonomikas attīstība.
Vai valstij būtu jāpiedalās pašvaldību līdzfinansēšanā bērnudārzu problēmu risināšanā?
SC. Savā laikā, kad bija runa par mājokļu pabalstiem, bija pieņemts likums, kur valsts un pašvaldības uz paritātes principa nodarbojās ar šīs problēmas risināšanu. Es uzskatu, un tā ir mana dziļa pārliecība, ka tādai pieejai jābūt arī citās vietās, tai skaitā bērnudārzu uzturēšanā un celtniecībā.
ŠRP-LPP/LC. Vajadzētu palielināt valsts atbalstu, jo ir ļoti viegli pieņemt lēmumu, lai pašvaldība to nodrošina. Pašreiz valsts un pašvaldība sadarbojas piecgadīgo un sešgadīgo apmācībā. Šāds modelis varētu tikt attīstīts katru gadu, pieliekot klāt algas jeb mērķdotācijas bērnudārziem. Respektīvi, valsts maksā algas, pašvaldība nodrošina infrastruktūru, ēkas, komunālos un tamlīdzīgi.
ZZS. Tieši tas, ko es vēlējos teikt, ka jāņem vēra piecgadīgo un sešgadīgo modelis, kur ir šī sadarbība starp valsti un pašvaldību, un jāievieš princips «nauda seko bērnam».
ZRP. Es domāju, ka mūsu domas lielā mērā tiešām sakrīt. Vairāk bērnudārzu nozīmē vairāk pedagogu. To daļu turpina finansēt valsts, savukārt infrastruktūru vairāk pašvaldība. Ne tikai pašos bērnudārzos, bet, kā jau mēs minējam, ir arī šie dienas centri un daļēja laika aprūpes centri.
VL-TB/LNNK. Es pilnībā nepiekrītu, ka nauda seko bērnam, jo no tā lielākās ieguvējas ir blīvi apdzīvotās teritorijas. Tāpēc man šķiet, ka šī sistēma «nauda seko bērnam», protams, ir jāapvieno ar reģionālu valsts attīstības indeksu. Valstij ir jāpiedalās, bet tomēr lielākais uzsvars ir, lai stabilizētu atpalikušākos reģionus.
Vienotība. Līdzīgi kā citā infrastruktūrā, valstij tomēr ir jāpiedalās arī izglītības sistēmas infrastruktūrā, ņemot to no bērnudārziem līdz augstskolām. Arī uzskatu, ka ne tikai infrastruktūras, bet arī atalgojuma sistēmas sakārtošanā valstij lielāks plecs būs jāpieliek.
Trīs konkrēti priekšlikumi, kā veicināt tautiešu atgriešanos Latvijā. Vai arī nepazaudēt saikni ar viņiem
SC. Veicināt atgriezties ir ļoti labi, bet atgriezīsies tikai tad, kad būs attiecīgi apstākļi. Es domāju, ka uzturēt saikni ir vissvarīgāk. Pirmkārt, ārzemēs ir savas kopienas ar labām tradīcijām, tādas kā latviešu biedrības Kanādā, Amerikā, Vācijā un citās valstīs. Tas ir jāuztur, un tas ir jāattīsta. [Tas nozīmē arī kaut kādu papildu finansējumu? - red.] Neapšaubāmi, par baltu velti nekas nenotiek.
ŠRP-LPP/LC. Jau pirms gadiem četriem pieciem sāka veidoties atbalsta programmas ar tautiešiem caur integrācijas sekretariātu. Es domāju, ka tas būtu jāatjauno gan nodrošinot svētdienas skolas, gan valodas skoliņas, gan arī dažādas kultūras piedāvājuma programmas. Un tad, kad dzīve uzlabojas, varētu domāt par tādu atbalsta programmu, kā šos cilvēkus aicināt mājās. Vēl pasākums, kas neprasa līdzekļus, bet, kas ir ļoti steidzami jārisina, ir dubultpilsonības piešķiršana ikvienam pilsoņa bērnam, kas ir piedzimis svešumā.
ZZS. Tie mehānismi īstenībā ir tie paši. Tā ir saiknes uzturēšana. Es kā galveno gribētu minēt šo dubultpilsonības jautājumu, jo tā faktiski ir spēcīgākā saikne, kas ļaus tiem bērniņiem, kuri ir piedzimuši ārvalstīs, un ģimenēm pēc gadiem 10 domāt par to, ka ir vērts atgriezties. Citādā ziņā tā saiknes uzturēšana šobrīd informācijas tehnoloģiju laikmetā notiek pati par sevi. Otrs ir darbvietas, jo vienīgais motivators, kādēļ lai viņi atgrieztos valstī, ir, lai ģimene var normāli strādāt un atļauties bērna izglītību, dzīvesvietu, suni un ceļojumu.
ZRP. Viens - šī saikne ar tiem, kas ir tur, visefektīvāk ir iespējama caur izglītības un zinātnes jomu, skolas vecuma bērniem piedāvājot vasaras nometnes šeit, Latvijā. Tādā veidā saglabājot ciešākas saites un kādu laiku pavadot šeit, izkopjot savu valodu. Otrs ir, izveidojot konkurētspējīgu izglītību, spēt pievilināt cilvēkus atpakaļ studēt Latvijā. Trešais ir sākuma atbalsts biznesam tad, kad viņi atgriežas šeit. Viens piemērs, ko mēs esam līdzīgi ierosinājuši par ilgstošajiem bezdarbniekiem, ir sociālā nodokļa atlaide pirmajā gadā. Dubultpilsonība pats par sevi.
VL-TB/LNNK. Pirmais nosacījums, protams, ir dubultā pilsonība ārzemēs un trimdā dzimušiem bērniem ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, NATO dalībvalstīm. Lai novērstu asimilācijas draudus, mēs uzskatām, ka ar valsts atbalstu un ne tikai valsts jāveido latviešu kultūras centri, svētdienas skolas, latviešu biedrības. Trešais - atbalsta programmas komercdarbības sākšanai cilvēkiem, kuri atgriežas Latvijā un ir uzkrājuši zināmu kapitālu.
Vienotība. Trīs galvenās lietas - ekonomika, ekonomika un trešā ir ekonomika. Sakārtojoties ekonomikai, īpaši, ja tuvāko triju gadu laikā izdosies panākt kārtīgu uzrāvienu gan ražojošo nozaru attīstībā, gan arī varbūt pakalpojumu jomā, es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šie cilvēki, kas tiešām ir bagāti ar pieredzi un iniciatīvu, gan paši spēs šeit daudz ko veidot, gan tas, ja algu līmenis šeit izlīdzināsies, šiem cilvēkiem neapšaubāmi labākā vieta, kur turpināt dzīvi, būtu dzimtene, nevis kaut kur ārpusē.
Vai jāmīkstina Latvijas imigrācijas politika, lai piesaistītu darbaspēku?
SC. Migrācijas problēma ir loti svarīga un ļoti aktuāla šobrīd. Darbaspēka struktūra ir tāda, ka mums šodien nav tādas specialitātes kā kuģu būvētāji, metinātāji, profesionāli celtnieki un tā tālāk un tā joprojām. Lai šodien uzturētu mūsu veco paaudzi, mums ir nepieciešams darbaspēks. Tāpēc runāt par to, ka migrācijas politika šodien varbūt ir, varbūt tai nav jābūt, ir ļoti tuvredzīgi. Es piedāvāju paplašināt iespējas darba devējiem aicināt darbā nepieciešamo darbaspēku. Arī no trešajām valstīm.
ŠRP-LPP/LC. Es domāju, ka šis jautājums nav tik aktuāls. Bet, protams, ja domājam par sociālo budžetu vai pensijām, kur būtu optimāli četri strādājošie uz vienu pensionāru, tad šīs problēmas ir jārisina. Šos jautājumus labāk risināt caur izglītības piedāvājumu. Proti, dot lielāku autonomiju augstskolām, lai tās var piesaistīt ārzemju studentus. Līdz ar to, ja viņiem dotu iespēju šeit palikt, it sevišķi tajās nozarēs, kas mums būtu vajadzīgas, tā būtu daudz efektīvāka politika, nekā meklēt lētu darbaspēku kaut kur pasaulē.
ZZS. Mūsu prioritāte ir gatavot savu vietējo darbaspēku. Kā to izdarīt - attīstīt profesionālo izglītību, pirmkārt, lai 70% jauniešu izvēlētos mācīties profesionālajās izglītības iestādēs, nevis akadēmisko izglītību, kas būtu normāls īpatsvars atšķirībā no 30, 40%, kā mums ir šobrīd, kas ir tādas padomju laika sistēmas sekas. Tādā veidā mēs risināsim šī ne mazkvalificētā, bet tomēr ne inženiera līmeņa darbaspēku.
ZRP. Imigrācija nav aktuāls jautājums šobrīd, tā vietā absolūta prioritāte ir reemigrācijas veicināšana. Ja šobrīd mums ir 12% bezdarbs, mums ir ļoti daudz iekšējo resursu, kur vēl strādāt. Pašlaik ļoti pat sakrīt, jo ir 12% iedzīvotāju, kas apsver iespēju doties uz ārzemēm. Augot ekonomikai, mūsu pašu cilvēkiem būs kur strādāt.
VL-TB/LNNK. Man šķiet, ka to var un vajag pat ierobežot, ja runā par migrāciju no trešajām pasaules valstīm. Ja runā par augsti kvalificētu darbaspēku, tad darba devējs maksā nodevu un piesaista. Vai tas ir kuģa remontnieks vai vēl kāds, bet par zemi kvalificētu darbaspēku nevar būt pilnīgi nekādas runas. Tās ir milzīgas sociālās problēmas valstij nākotnē, milzīgas. Ja kāds tuvredzīgi uz to skatās kā uz glābiņu, tad es aicinu paskatīties uz Vāciju, Franciju, galu galā - arī uz Lielbritāniju.
Vienotība. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka tas nav 2012., 2013. gada jautājums. Bet piecu gadu kontekstā pilnīgi noteikti darbaspēka migrācijas jautājumi atkal Latvijā būs vieni no aktuālākajiem.
Kurā gadā Latvijā varētu būt vairāk dzimušo nekā mirušo?
SC. Jo ātrāk, jo labāk. Diemžēl dzīve ir tāda, ka tā nedod iespējas atrisināt rītdienu pie brokastu galda. Es uzskatu, ka tas ir liels pasākumu komplekss. Līdz ar to, to kompleksu realizējot, tas prasa laiku, resursus un visu pārējo.
ŠRP-LPP/LC. Ja ģimeņu atbalsta programma būs ilgtermiņā un neraustīs ik pa pāris gadiem, tad, kā rāda Igaunijas pieredze, divu Saeimu laikā varētu iziet pa nullēm.
ZZS. Es redzu, ka tādi pozitīvi uzlabojumi varētu būt no kāda 2014. gada vispār. Tā kā vēl paies kādi pieci gadi, kamēr varētu izlīdzināties dati.
ZRP. Viens ir dzimstība, kurā kādas pozitīvas tendences varētu būt triju gadu periodā. Tas otrs ir, par cik sabiedrība noveco, tad veselības jautājumi, lai paildzinātu dzīves ilgumu. Tas ir triju, piecu, desmit gadu jautājums.
VL-TB/LNNK. Manuprāt, tāda neitrāla un pat pozitīva bilance varētu būt sasniedzama jau 12. Saeimas laikā. Tā kā seši septiņi gadi.
Vienotība. Es saku, ka ar ļoti precīzi notēmētu politiku varētu cerēt, ka desmit gadu laikā šī bilance starp mirstošajiem un no jauna dzimstošajiem izlīdzinās. Bet tas ir ar ļoti apjomīgiem pasākumiem.
Kādi būtu trīs prioritārie pasākumi, lai veicinātu dzimstību?
SC. Galvenais tomēr ir filozofija. Proti, sabiedrības un valsts attieksme pret šo problēmu. Viens piemērs. Japāna un Ķīna. Ķīnā, kur nav demogrāfiskās problēmas, ir likums, kas ierobežo bērnu skaitu ģimenē. Japānā tieši otrādi - tur nav nekādu īpašu likumu, bet tur bērns ir sabiedrības uzmanības centrā. Tā filozofija, ka bērns ir kā svētība. Filozofijas maiņa ir diezgan ilgstošs process. Mediju uzdevums, politiķu uzdevums ir likt bērnu uzmanības centrā. Tas nozīmē, ja mēs runājam par bērnudārziem, tā ir programma, kur mums ir jāzina, cik mums tas ir vajadzīgs, kādiem jābūt apstākļiem. Ja mēs runājam par skolām, šeit ir atsevišķa problēma. Ja mēs runājam par bērnu pabalstiem, māmiņu algām, tā ir trešā pozīcija. Un tā tālāk, bet uzmanības centrā ir jābūt pašam bērnam.
ŠRP-LPP/LC. Pirmais ir finansiālā atbalsta pakete, kas ietver gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu, 25% par katru bērnu, kas ietver arī bērnu kopšanas pabalsta vai tā saucamās māmiņu algas pārskatīšanu, iespējams, pagarināšanu vai sadalīšanu līdz 1,5 vai 2 gadiem līdz tam laikam, kad viņš var sākt iet bērnudārzā. Otrs virziens ir daudzbērnu ģimeņu atbalsta programma, jo neapšaubāmi trešais bērns dod šo pozitīvo pieaugumu. Šeit gan pašvaldības, gan valsts varētu izstrādāt dažādas atbalsta programmas. Trešais virziens, to varētu saukt - aborta vietā dzīvība, jo, ja mēs kādus 14 tūkstošus bērnu nogalinām abortos, tad tas parāda, ka tas bērniņš ir ieņemts. Ja tos mēs spētu saglabāt, tad mums uzreiz vienā gadā būtu pozitīvā bilance. Tas nozīmē, ka šeit vajadzētu daudz strādāt ar prevenciju, proti, gan ultrasonogrāfiju lietot, gan izskaidrot topošajām māmiņām par tām iespējām, atbalsta mehānismiem.
ZZS. Pirmais - Skandināvijas modelis, kad vecākiem jādod iespēja apvienot darbu ar ģimenes dzīvi. Tas tiešām ir saistīs ar pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamību. Varbūt ne tieši bērnudārzi, ja pašvaldības nevar pašas uzbūvēt vai nodrošināt bērnudārzus, tad ir daudzi citi alternatīvi pakalpojumi - pieskatīšanas centri, privātie bērnudārzi, auklītes. Otrs, ja mēs runājam par reproduktīvo veselību, Igaunijas pieredze rāda - tiklīdz kā sākās valsts atbalsts reproduktīvajai veselībai, mākslīgajai apaugļošanai, kas vidēji ģimenei izmaksātu apmēram 2,5 tūkstošus latu, dzimstība diezgan strauji pieauga. Trešais - nodokļu atvieglojumi. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir tas, par kuru mēs runājam, pakāpeniski palielinot nepaliekamo minimumu līdz 50% no minimālā atalgojuma.
ZRP. Pats pirmais - drošība par bērnu nodrošināšanu un šo izmaksu samazināšanu, primārais ir bērnudārzs no pusotra gada vecuma. Šeit vēl precīzāk - vaučera princips, kad vecākiem ir garantēta vieta, bet viņi var izvēlēties, kurā bērnudārzā. Otrais ir stimulēt izvēli par labu otrajam un trešajam bērnam, kas ir pierādīta prakse citās valstīs. Efektīvi, piemēram, ja 36 mēnešu laikā piedzimst otrais vai trešais bērns, tad tiek garantēta vismaz tikpat liela māmiņu alga vai tēva alga ģimenē. Tas ir reāls stimuls, kas ir daudzviet palīdzējis. Trešais komplekss, kas ir saistīts ar iespēju savietot ģimeni un karjeru - fleksiblāk pieiet mājas nodarbinātībai, kas Latvijā ir salīdzinoši maz attīstīta.
VL-TB/LNNK. Pirmais ir bērnudārzi no pusotra gada vecuma. Otrs, noteikti ir jārunā par sekmīgas nodokļu sistēmas pilnveidošanu. Tā ir sociālās apdrošināšanas iemaksa jeb tautā sauktais sociālais nodoklis ar regresīvo likmi, varētu būt gan darba devējam, gan darba ņēmējam. Tādā situācijā darba devējs būtu ieinteresēts nodarbināt vecākus. Otrs, protams, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma pakāpeniska audzēšana. Trešais ir jautājums par uzņēmuma ienākuma nodokli. Trešais jautājums varētu būt tiesību došana pirmstermiņa pensijām par vienu gadu ātrāk par katru bērnu.
Vienotība. Pirmais: no pusotra gada vecuma bērnudārzu katram no vecākiem. Otrais: atbalsta mehānismi - vai tās ir māmiņu algas vai jau esošie ģimenes pabalsti, to mēs vēl precizēsim. Es un arī mūsu partija uzskata, ka 8 latus maksāt katram vecākam nav pareizi. Par māmiņu algu - mehānisms šobrīd ir diezgan sarežģīts. Uzskatu, ka šo mehānismu vajag vienkāršot - iet atpakaļ uz to, kāds tas bija, nenosakot griestus, bet ar vienu ļoti konkrētu domu, ka princips māmiņu algas izmaksai ir tai māmiņai, kura tajā brīdī ir pametusi darbu un reāli ar bērnu strādā. Trešā lieta pilnīgi noteikti ir ekonomikas attīstība.
Vai valstij būtu jāpiedalās pašvaldību līdzfinansēšanā bērnudārzu problēmu risināšanā?
SC. Savā laikā, kad bija runa par mājokļu pabalstiem, bija pieņemts likums, kur valsts un pašvaldības uz paritātes principa nodarbojās ar šīs problēmas risināšanu. Es uzskatu, un tā ir mana dziļa pārliecība, ka tādai pieejai jābūt arī citās vietās, tai skaitā bērnudārzu uzturēšanā un celtniecībā.
ŠRP-LPP/LC. Vajadzētu palielināt valsts atbalstu, jo ir ļoti viegli pieņemt lēmumu, lai pašvaldība to nodrošina. Pašreiz valsts un pašvaldība sadarbojas piecgadīgo un sešgadīgo apmācībā. Šāds modelis varētu tikt attīstīts katru gadu, pieliekot klāt algas jeb mērķdotācijas bērnudārziem. Respektīvi, valsts maksā algas, pašvaldība nodrošina infrastruktūru, ēkas, komunālos un tamlīdzīgi.
ZZS. Tieši tas, ko es vēlējos teikt, ka jāņem vēra piecgadīgo un sešgadīgo modelis, kur ir šī sadarbība starp valsti un pašvaldību, un jāievieš princips «nauda seko bērnam».
ZRP. Es domāju, ka mūsu domas lielā mērā tiešām sakrīt. Vairāk bērnudārzu nozīmē vairāk pedagogu. To daļu turpina finansēt valsts, savukārt infrastruktūru vairāk pašvaldība. Ne tikai pašos bērnudārzos, bet, kā jau mēs minējam, ir arī šie dienas centri un daļēja laika aprūpes centri.
VL-TB/LNNK. Es pilnībā nepiekrītu, ka nauda seko bērnam, jo no tā lielākās ieguvējas ir blīvi apdzīvotās teritorijas. Tāpēc man šķiet, ka šī sistēma «nauda seko bērnam», protams, ir jāapvieno ar reģionālu valsts attīstības indeksu. Valstij ir jāpiedalās, bet tomēr lielākais uzsvars ir, lai stabilizētu atpalikušākos reģionus.
Vienotība. Līdzīgi kā citā infrastruktūrā, valstij tomēr ir jāpiedalās arī izglītības sistēmas infrastruktūrā, ņemot to no bērnudārziem līdz augstskolām. Arī uzskatu, ka ne tikai infrastruktūras, bet arī atalgojuma sistēmas sakārtošanā valstij lielāks plecs būs jāpieliek.
Trīs konkrēti priekšlikumi, kā veicināt tautiešu atgriešanos Latvijā. Vai arī nepazaudēt saikni ar viņiem
SC. Veicināt atgriezties ir ļoti labi, bet atgriezīsies tikai tad, kad būs attiecīgi apstākļi. Es domāju, ka uzturēt saikni ir vissvarīgāk. Pirmkārt, ārzemēs ir savas kopienas ar labām tradīcijām, tādas kā latviešu biedrības Kanādā, Amerikā, Vācijā un citās valstīs. Tas ir jāuztur, un tas ir jāattīsta. [Tas nozīmē arī kaut kādu papildu finansējumu? - red.] Neapšaubāmi, par baltu velti nekas nenotiek.
ŠRP-LPP/LC. Jau pirms gadiem četriem pieciem sāka veidoties atbalsta programmas ar tautiešiem caur integrācijas sekretariātu. Es domāju, ka tas būtu jāatjauno gan nodrošinot svētdienas skolas, gan valodas skoliņas, gan arī dažādas kultūras piedāvājuma programmas. Un tad, kad dzīve uzlabojas, varētu domāt par tādu atbalsta programmu, kā šos cilvēkus aicināt mājās. Vēl pasākums, kas neprasa līdzekļus, bet, kas ir ļoti steidzami jārisina, ir dubultpilsonības piešķiršana ikvienam pilsoņa bērnam, kas ir piedzimis svešumā.
ZZS. Tie mehānismi īstenībā ir tie paši. Tā ir saiknes uzturēšana. Es kā galveno gribētu minēt šo dubultpilsonības jautājumu, jo tā faktiski ir spēcīgākā saikne, kas ļaus tiem bērniņiem, kuri ir piedzimuši ārvalstīs, un ģimenēm pēc gadiem 10 domāt par to, ka ir vērts atgriezties. Citādā ziņā tā saiknes uzturēšana šobrīd informācijas tehnoloģiju laikmetā notiek pati par sevi. Otrs ir darbvietas, jo vienīgais motivators, kādēļ lai viņi atgrieztos valstī, ir, lai ģimene var normāli strādāt un atļauties bērna izglītību, dzīvesvietu, suni un ceļojumu.
ZRP. Viens - šī saikne ar tiem, kas ir tur, visefektīvāk ir iespējama caur izglītības un zinātnes jomu, skolas vecuma bērniem piedāvājot vasaras nometnes šeit, Latvijā. Tādā veidā saglabājot ciešākas saites un kādu laiku pavadot šeit, izkopjot savu valodu. Otrs ir, izveidojot konkurētspējīgu izglītību, spēt pievilināt cilvēkus atpakaļ studēt Latvijā. Trešais ir sākuma atbalsts biznesam tad, kad viņi atgriežas šeit. Viens piemērs, ko mēs esam līdzīgi ierosinājuši par ilgstošajiem bezdarbniekiem, ir sociālā nodokļa atlaide pirmajā gadā. Dubultpilsonība pats par sevi.
VL-TB/LNNK. Pirmais nosacījums, protams, ir dubultā pilsonība ārzemēs un trimdā dzimušiem bērniem ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, NATO dalībvalstīm. Lai novērstu asimilācijas draudus, mēs uzskatām, ka ar valsts atbalstu un ne tikai valsts jāveido latviešu kultūras centri, svētdienas skolas, latviešu biedrības. Trešais - atbalsta programmas komercdarbības sākšanai cilvēkiem, kuri atgriežas Latvijā un ir uzkrājuši zināmu kapitālu.
Vienotība. Trīs galvenās lietas - ekonomika, ekonomika un trešā ir ekonomika. Sakārtojoties ekonomikai, īpaši, ja tuvāko triju gadu laikā izdosies panākt kārtīgu uzrāvienu gan ražojošo nozaru attīstībā, gan arī varbūt pakalpojumu jomā, es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šie cilvēki, kas tiešām ir bagāti ar pieredzi un iniciatīvu, gan paši spēs šeit daudz ko veidot, gan tas, ja algu līmenis šeit izlīdzināsies, šiem cilvēkiem neapšaubāmi labākā vieta, kur turpināt dzīvi, būtu dzimtene, nevis kaut kur ārpusē.
Vai jāmīkstina Latvijas imigrācijas politika, lai piesaistītu darbaspēku?
SC. Migrācijas problēma ir loti svarīga un ļoti aktuāla šobrīd. Darbaspēka struktūra ir tāda, ka mums šodien nav tādas specialitātes kā kuģu būvētāji, metinātāji, profesionāli celtnieki un tā tālāk un tā joprojām. Lai šodien uzturētu mūsu veco paaudzi, mums ir nepieciešams darbaspēks. Tāpēc runāt par to, ka migrācijas politika šodien varbūt ir, varbūt tai nav jābūt, ir ļoti tuvredzīgi. Es piedāvāju paplašināt iespējas darba devējiem aicināt darbā nepieciešamo darbaspēku. Arī no trešajām valstīm.
ŠRP-LPP/LC. Es domāju, ka šis jautājums nav tik aktuāls. Bet, protams, ja domājam par sociālo budžetu vai pensijām, kur būtu optimāli četri strādājošie uz vienu pensionāru, tad šīs problēmas ir jārisina. Šos jautājumus labāk risināt caur izglītības piedāvājumu. Proti, dot lielāku autonomiju augstskolām, lai tās var piesaistīt ārzemju studentus. Līdz ar to, ja viņiem dotu iespēju šeit palikt, it sevišķi tajās nozarēs, kas mums būtu vajadzīgas, tā būtu daudz efektīvāka politika, nekā meklēt lētu darbaspēku kaut kur pasaulē.
ZZS. Mūsu prioritāte ir gatavot savu vietējo darbaspēku. Kā to izdarīt - attīstīt profesionālo izglītību, pirmkārt, lai 70% jauniešu izvēlētos mācīties profesionālajās izglītības iestādēs, nevis akadēmisko izglītību, kas būtu normāls īpatsvars atšķirībā no 30, 40%, kā mums ir šobrīd, kas ir tādas padomju laika sistēmas sekas. Tādā veidā mēs risināsim šī ne mazkvalificētā, bet tomēr ne inženiera līmeņa darbaspēku.
ZRP. Imigrācija nav aktuāls jautājums šobrīd, tā vietā absolūta prioritāte ir reemigrācijas veicināšana. Ja šobrīd mums ir 12% bezdarbs, mums ir ļoti daudz iekšējo resursu, kur vēl strādāt. Pašlaik ļoti pat sakrīt, jo ir 12% iedzīvotāju, kas apsver iespēju doties uz ārzemēm. Augot ekonomikai, mūsu pašu cilvēkiem būs kur strādāt.
VL-TB/LNNK. Man šķiet, ka to var un vajag pat ierobežot, ja runā par migrāciju no trešajām pasaules valstīm. Ja runā par augsti kvalificētu darbaspēku, tad darba devējs maksā nodevu un piesaista. Vai tas ir kuģa remontnieks vai vēl kāds, bet par zemi kvalificētu darbaspēku nevar būt pilnīgi nekādas runas. Tās ir milzīgas sociālās problēmas valstij nākotnē, milzīgas. Ja kāds tuvredzīgi uz to skatās kā uz glābiņu, tad es aicinu paskatīties uz Vāciju, Franciju, galu galā - arī uz Lielbritāniju.
Vienotība. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka tas nav 2012., 2013. gada jautājums. Bet piecu gadu kontekstā pilnīgi noteikti darbaspēka migrācijas jautājumi atkal Latvijā būs vieni no aktuālākajiem.
Kurā gadā Latvijā varētu būt vairāk dzimušo nekā mirušo?
SC. Jo ātrāk, jo labāk. Diemžēl dzīve ir tāda, ka tā nedod iespējas atrisināt rītdienu pie brokastu galda. Es uzskatu, ka tas ir liels pasākumu komplekss. Līdz ar to, to kompleksu realizējot, tas prasa laiku, resursus un visu pārējo.
ŠRP-LPP/LC. Ja ģimeņu atbalsta programma būs ilgtermiņā un neraustīs ik pa pāris gadiem, tad, kā rāda Igaunijas pieredze, divu Saeimu laikā varētu iziet pa nullēm.
ZZS. Es redzu, ka tādi pozitīvi uzlabojumi varētu būt no kāda 2014. gada vispār. Tā kā vēl paies kādi pieci gadi, kamēr varētu izlīdzināties dati.
ZRP. Viens ir dzimstība, kurā kādas pozitīvas tendences varētu būt triju gadu periodā. Tas otrs ir, par cik sabiedrība noveco, tad veselības jautājumi, lai paildzinātu dzīves ilgumu. Tas ir triju, piecu, desmit gadu jautājums.
VL-TB/LNNK. Manuprāt, tāda neitrāla un pat pozitīva bilance varētu būt sasniedzama jau 12. Saeimas laikā. Tā kā seši septiņi gadi.
Vienotība. Es saku, ka ar ļoti precīzi notēmētu politiku varētu cerēt, ka desmit gadu laikā šī bilance starp mirstošajiem un no jauna dzimstošajiem izlīdzinās. Bet tas ir ar ļoti apjomīgiem pasākumiem.
Kādi būtu trīs prioritārie pasākumi, lai veicinātu dzimstību?
SC. Galvenais tomēr ir filozofija. Proti, sabiedrības un valsts attieksme pret šo problēmu. Viens piemērs. Japāna un Ķīna. Ķīnā, kur nav demogrāfiskās problēmas, ir likums, kas ierobežo bērnu skaitu ģimenē. Japānā tieši otrādi - tur nav nekādu īpašu likumu, bet tur bērns ir sabiedrības uzmanības centrā. Tā filozofija, ka bērns ir kā svētība. Filozofijas maiņa ir diezgan ilgstošs process. Mediju uzdevums, politiķu uzdevums ir likt bērnu uzmanības centrā. Tas nozīmē, ja mēs runājam par bērnudārziem, tā ir programma, kur mums ir jāzina, cik mums tas ir vajadzīgs, kādiem jābūt apstākļiem. Ja mēs runājam par skolām, šeit ir atsevišķa problēma. Ja mēs runājam par bērnu pabalstiem, māmiņu algām, tā ir trešā pozīcija. Un tā tālāk, bet uzmanības centrā ir jābūt pašam bērnam.
ŠRP-LPP/LC. Pirmais ir finansiālā atbalsta pakete, kas ietver gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu, 25% par katru bērnu, kas ietver arī bērnu kopšanas pabalsta vai tā saucamās māmiņu algas pārskatīšanu, iespējams, pagarināšanu vai sadalīšanu līdz 1,5 vai 2 gadiem līdz tam laikam, kad viņš var sākt iet bērnudārzā. Otrs virziens ir daudzbērnu ģimeņu atbalsta programma, jo neapšaubāmi trešais bērns dod šo pozitīvo pieaugumu. Šeit gan pašvaldības, gan valsts varētu izstrādāt dažādas atbalsta programmas. Trešais virziens, to varētu saukt - aborta vietā dzīvība, jo, ja mēs kādus 14 tūkstošus bērnu nogalinām abortos, tad tas parāda, ka tas bērniņš ir ieņemts. Ja tos mēs spētu saglabāt, tad mums uzreiz vienā gadā būtu pozitīvā bilance. Tas nozīmē, ka šeit vajadzētu daudz strādāt ar prevenciju, proti, gan ultrasonogrāfiju lietot, gan izskaidrot topošajām māmiņām par tām iespējām, atbalsta mehānismiem.
ZZS. Pirmais - Skandināvijas modelis, kad vecākiem jādod iespēja apvienot darbu ar ģimenes dzīvi. Tas tiešām ir saistīs ar pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamību. Varbūt ne tieši bērnudārzi, ja pašvaldības nevar pašas uzbūvēt vai nodrošināt bērnudārzus, tad ir daudzi citi alternatīvi pakalpojumi - pieskatīšanas centri, privātie bērnudārzi, auklītes. Otrs, ja mēs runājam par reproduktīvo veselību, Igaunijas pieredze rāda - tiklīdz kā sākās valsts atbalsts reproduktīvajai veselībai, mākslīgajai apaugļošanai, kas vidēji ģimenei izmaksātu apmēram 2,5 tūkstošus latu, dzimstība diezgan strauji pieauga. Trešais - nodokļu atvieglojumi. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir tas, par kuru mēs runājam, pakāpeniski palielinot nepaliekamo minimumu līdz 50% no minimālā atalgojuma.
ZRP. Pats pirmais - drošība par bērnu nodrošināšanu un šo izmaksu samazināšanu, primārais ir bērnudārzs no pusotra gada vecuma. Šeit vēl precīzāk - vaučera princips, kad vecākiem ir garantēta vieta, bet viņi var izvēlēties, kurā bērnudārzā. Otrais ir stimulēt izvēli par labu otrajam un trešajam bērnam, kas ir pierādīta prakse citās valstīs. Efektīvi, piemēram, ja 36 mēnešu laikā piedzimst otrais vai trešais bērns, tad tiek garantēta vismaz tikpat liela māmiņu alga vai tēva alga ģimenē. Tas ir reāls stimuls, kas ir daudzviet palīdzējis. Trešais komplekss, kas ir saistīts ar iespēju savietot ģimeni un karjeru - fleksiblāk pieiet mājas nodarbinātībai, kas Latvijā ir salīdzinoši maz attīstīta.
VL-TB/LNNK. Pirmais ir bērnudārzi no pusotra gada vecuma. Otrs, noteikti ir jārunā par sekmīgas nodokļu sistēmas pilnveidošanu. Tā ir sociālās apdrošināšanas iemaksa jeb tautā sauktais sociālais nodoklis ar regresīvo likmi, varētu būt gan darba devējam, gan darba ņēmējam. Tādā situācijā darba devējs būtu ieinteresēts nodarbināt vecākus. Otrs, protams, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma pakāpeniska audzēšana. Trešais ir jautājums par uzņēmuma ienākuma nodokli. Trešais jautājums varētu būt tiesību došana pirmstermiņa pensijām par vienu gadu ātrāk par katru bērnu.
Vienotība. Pirmais: no pusotra gada vecuma bērnudārzu katram no vecākiem. Otrais: atbalsta mehānismi - vai tās ir māmiņu algas vai jau esošie ģimenes pabalsti, to mēs vēl precizēsim. Es un arī mūsu partija uzskata, ka 8 latus maksāt katram vecākam nav pareizi. Par māmiņu algu - mehānisms šobrīd ir diezgan sarežģīts. Uzskatu, ka šo mehānismu vajag vienkāršot - iet atpakaļ uz to, kāds tas bija, nenosakot griestus, bet ar vienu ļoti konkrētu domu, ka princips māmiņu algas izmaksai ir tai māmiņai, kura tajā brīdī ir pametusi darbu un reāli ar bērnu strādā. Trešā lieta pilnīgi noteikti ir ekonomikas attīstība.
Vai valstij būtu jāpiedalās pašvaldību līdzfinansēšanā bērnudārzu problēmu risināšanā?
SC. Savā laikā, kad bija runa par mājokļu pabalstiem, bija pieņemts likums, kur valsts un pašvaldības uz paritātes principa nodarbojās ar šīs problēmas risināšanu. Es uzskatu, un tā ir mana dziļa pārliecība, ka tādai pieejai jābūt arī citās vietās, tai skaitā bērnudārzu uzturēšanā un celtniecībā.
ŠRP-LPP/LC. Vajadzētu palielināt valsts atbalstu, jo ir ļoti viegli pieņemt lēmumu, lai pašvaldība to nodrošina. Pašreiz valsts un pašvaldība sadarbojas piecgadīgo un sešgadīgo apmācībā. Šāds modelis varētu tikt attīstīts katru gadu, pieliekot klāt algas jeb mērķdotācijas bērnudārziem. Respektīvi, valsts maksā algas, pašvaldība nodrošina infrastruktūru, ēkas, komunālos un tamlīdzīgi.
ZZS. Tieši tas, ko es vēlējos teikt, ka jāņem vēra piecgadīgo un sešgadīgo modelis, kur ir šī sadarbība starp valsti un pašvaldību, un jāievieš princips «nauda seko bērnam».
ZRP. Es domāju, ka mūsu domas lielā mērā tiešām sakrīt. Vairāk bērnudārzu nozīmē vairāk pedagogu. To daļu turpina finansēt valsts, savukārt infrastruktūru vairāk pašvaldība. Ne tikai pašos bērnudārzos, bet, kā jau mēs minējam, ir arī šie dienas centri un daļēja laika aprūpes centri.
VL-TB/LNNK. Es pilnībā nepiekrītu, ka nauda seko bērnam, jo no tā lielākās ieguvējas ir blīvi apdzīvotās teritorijas. Tāpēc man šķiet, ka šī sistēma «nauda seko bērnam», protams, ir jāapvieno ar reģionālu valsts attīstības indeksu. Valstij ir jāpiedalās, bet tomēr lielākais uzsvars ir, lai stabilizētu atpalikušākos reģionus.
Vienotība. Līdzīgi kā citā infrastruktūrā, valstij tomēr ir jāpiedalās arī izglītības sistēmas infrastruktūrā, ņemot to no bērnudārziem līdz augstskolām. Arī uzskatu, ka ne tikai infrastruktūras, bet arī atalgojuma sistēmas sakārtošanā valstij lielāks plecs būs jāpieliek.
Trīs konkrēti priekšlikumi, kā veicināt tautiešu atgriešanos Latvijā. Vai arī nepazaudēt saikni ar viņiem
SC. Veicināt atgriezties ir ļoti labi, bet atgriezīsies tikai tad, kad būs attiecīgi apstākļi. Es domāju, ka uzturēt saikni ir vissvarīgāk. Pirmkārt, ārzemēs ir savas kopienas ar labām tradīcijām, tādas kā latviešu biedrības Kanādā, Amerikā, Vācijā un citās valstīs. Tas ir jāuztur, un tas ir jāattīsta. [Tas nozīmē arī kaut kādu papildu finansējumu? - red.] Neapšaubāmi, par baltu velti nekas nenotiek.
ŠRP-LPP/LC. Jau pirms gadiem četriem pieciem sāka veidoties atbalsta programmas ar tautiešiem caur integrācijas sekretariātu. Es domāju, ka tas būtu jāatjauno gan nodrošinot svētdienas skolas, gan valodas skoliņas, gan arī dažādas kultūras piedāvājuma programmas. Un tad, kad dzīve uzlabojas, varētu domāt par tādu atbalsta programmu, kā šos cilvēkus aicināt mājās. Vēl pasākums, kas neprasa līdzekļus, bet, kas ir ļoti steidzami jārisina, ir dubultpilsonības piešķiršana ikvienam pilsoņa bērnam, kas ir piedzimis svešumā.
ZZS. Tie mehānismi īstenībā ir tie paši. Tā ir saiknes uzturēšana. Es kā galveno gribētu minēt šo dubultpilsonības jautājumu, jo tā faktiski ir spēcīgākā saikne, kas ļaus tiem bērniņiem, kuri ir piedzimuši ārvalstīs, un ģimenēm pēc gadiem 10 domāt par to, ka ir vērts atgriezties. Citādā ziņā tā saiknes uzturēšana šobrīd informācijas tehnoloģiju laikmetā notiek pati par sevi. Otrs ir darbvietas, jo vienīgais motivators, kādēļ lai viņi atgrieztos valstī, ir, lai ģimene var normāli strādāt un atļauties bērna izglītību, dzīvesvietu, suni un ceļojumu.
ZRP. Viens - šī saikne ar tiem, kas ir tur, visefektīvāk ir iespējama caur izglītības un zinātnes jomu, skolas vecuma bērniem piedāvājot vasaras nometnes šeit, Latvijā. Tādā veidā saglabājot ciešākas saites un kādu laiku pavadot šeit, izkopjot savu valodu. Otrs ir, izveidojot konkurētspējīgu izglītību, spēt pievilināt cilvēkus atpakaļ studēt Latvijā. Trešais ir sākuma atbalsts biznesam tad, kad viņi atgriežas šeit. Viens piemērs, ko mēs esam līdzīgi ierosinājuši par ilgstošajiem bezdarbniekiem, ir sociālā nodokļa atlaide pirmajā gadā. Dubultpilsonība pats par sevi.
VL-TB/LNNK. Pirmais nosacījums, protams, ir dubultā pilsonība ārzemēs un trimdā dzimušiem bērniem ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, NATO dalībvalstīm. Lai novērstu asimilācijas draudus, mēs uzskatām, ka ar valsts atbalstu un ne tikai valsts jāveido latviešu kultūras centri, svētdienas skolas, latviešu biedrības. Trešais - atbalsta programmas komercdarbības sākšanai cilvēkiem, kuri atgriežas Latvijā un ir uzkrājuši zināmu kapitālu.
Vienotība. Trīs galvenās lietas - ekonomika, ekonomika un trešā ir ekonomika. Sakārtojoties ekonomikai, īpaši, ja tuvāko triju gadu laikā izdosies panākt kārtīgu uzrāvienu gan ražojošo nozaru attīstībā, gan arī varbūt pakalpojumu jomā, es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šie cilvēki, kas tiešām ir bagāti ar pieredzi un iniciatīvu, gan paši spēs šeit daudz ko veidot, gan tas, ja algu līmenis šeit izlīdzināsies, šiem cilvēkiem neapšaubāmi labākā vieta, kur turpināt dzīvi, būtu dzimtene, nevis kaut kur ārpusē.
Vai jāmīkstina Latvijas imigrācijas politika, lai piesaistītu darbaspēku?
SC. Migrācijas problēma ir loti svarīga un ļoti aktuāla šobrīd. Darbaspēka struktūra ir tāda, ka mums šodien nav tādas specialitātes kā kuģu būvētāji, metinātāji, profesionāli celtnieki un tā tālāk un tā joprojām. Lai šodien uzturētu mūsu veco paaudzi, mums ir nepieciešams darbaspēks. Tāpēc runāt par to, ka migrācijas politika šodien varbūt ir, varbūt tai nav jābūt, ir ļoti tuvredzīgi. Es piedāvāju paplašināt iespējas darba devējiem aicināt darbā nepieciešamo darbaspēku. Arī no trešajām valstīm.
ŠRP-LPP/LC. Es domāju, ka šis jautājums nav tik aktuāls. Bet, protams, ja domājam par sociālo budžetu vai pensijām, kur būtu optimāli četri strādājošie uz vienu pensionāru, tad šīs problēmas ir jārisina. Šos jautājumus labāk risināt caur izglītības piedāvājumu. Proti, dot lielāku autonomiju augstskolām, lai tās var piesaistīt ārzemju studentus. Līdz ar to, ja viņiem dotu iespēju šeit palikt, it sevišķi tajās nozarēs, kas mums būtu vajadzīgas, tā būtu daudz efektīvāka politika, nekā meklēt lētu darbaspēku kaut kur pasaulē.
ZZS. Mūsu prioritāte ir gatavot savu vietējo darbaspēku. Kā to izdarīt - attīstīt profesionālo izglītību, pirmkārt, lai 70% jauniešu izvēlētos mācīties profesionālajās izglītības iestādēs, nevis akadēmisko izglītību, kas būtu normāls īpatsvars atšķirībā no 30, 40%, kā mums ir šobrīd, kas ir tādas padomju laika sistēmas sekas. Tādā veidā mēs risināsim šī ne mazkvalificētā, bet tomēr ne inženiera līmeņa darbaspēku.
ZRP. Imigrācija nav aktuāls jautājums šobrīd, tā vietā absolūta prioritāte ir reemigrācijas veicināšana. Ja šobrīd mums ir 12% bezdarbs, mums ir ļoti daudz iekšējo resursu, kur vēl strādāt. Pašlaik ļoti pat sakrīt, jo ir 12% iedzīvotāju, kas apsver iespēju doties uz ārzemēm. Augot ekonomikai, mūsu pašu cilvēkiem būs kur strādāt.
VL-TB/LNNK. Man šķiet, ka to var un vajag pat ierobežot, ja runā par migrāciju no trešajām pasaules valstīm. Ja runā par augsti kvalificētu darbaspēku, tad darba devējs maksā nodevu un piesaista. Vai tas ir kuģa remontnieks vai vēl kāds, bet par zemi kvalificētu darbaspēku nevar būt pilnīgi nekādas runas. Tās ir milzīgas sociālās problēmas valstij nākotnē, milzīgas. Ja kāds tuvredzīgi uz to skatās kā uz glābiņu, tad es aicinu paskatīties uz Vāciju, Franciju, galu galā - arī uz Lielbritāniju.
Vienotība. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka tas nav 2012., 2013. gada jautājums. Bet piecu gadu kontekstā pilnīgi noteikti darbaspēka migrācijas jautājumi atkal Latvijā būs vieni no aktuālākajiem.
Kurā gadā Latvijā varētu būt vairāk dzimušo nekā mirušo?
SC. Jo ātrāk, jo labāk. Diemžēl dzīve ir tāda, ka tā nedod iespējas atrisināt rītdienu pie brokastu galda. Es uzskatu, ka tas ir liels pasākumu komplekss. Līdz ar to, to kompleksu realizējot, tas prasa laiku, resursus un visu pārējo.
ŠRP-LPP/LC. Ja ģimeņu atbalsta programma būs ilgtermiņā un neraustīs ik pa pāris gadiem, tad, kā rāda Igaunijas pieredze, divu Saeimu laikā varētu iziet pa nullēm.
ZZS. Es redzu, ka tādi pozitīvi uzlabojumi varētu būt no kāda 2014. gada vispār. Tā kā vēl paies kādi pieci gadi, kamēr varētu izlīdzināties dati.
ZRP. Viens ir dzimstība, kurā kādas pozitīvas tendences varētu būt triju gadu periodā. Tas otrs ir, par cik sabiedrība noveco, tad veselības jautājumi, lai paildzinātu dzīves ilgumu. Tas ir triju, piecu, desmit gadu jautājums.
VL-TB/LNNK. Manuprāt, tāda neitrāla un pat pozitīva bilance varētu būt sasniedzama jau 12. Saeimas laikā. Tā kā seši septiņi gadi.
Vienotība. Es saku, ka ar ļoti precīzi notēmētu politiku varētu cerēt, ka desmit gadu laikā šī bilance starp mirstošajiem un no jauna dzimstošajiem izlīdzinās. Bet tas ir ar ļoti apjomīgiem pasākumiem.
Kādi būtu trīs prioritārie pasākumi, lai veicinātu dzimstību?
SC. Galvenais tomēr ir filozofija. Proti, sabiedrības un valsts attieksme pret šo problēmu. Viens piemērs. Japāna un Ķīna. Ķīnā, kur nav demogrāfiskās problēmas, ir likums, kas ierobežo bērnu skaitu ģimenē. Japānā tieši otrādi - tur nav nekādu īpašu likumu, bet tur bērns ir sabiedrības uzmanības centrā. Tā filozofija, ka bērns ir kā svētība. Filozofijas maiņa ir diezgan ilgstošs process. Mediju uzdevums, politiķu uzdevums ir likt bērnu uzmanības centrā. Tas nozīmē, ja mēs runājam par bērnudārziem, tā ir programma, kur mums ir jāzina, cik mums tas ir vajadzīgs, kādiem jābūt apstākļiem. Ja mēs runājam par skolām, šeit ir atsevišķa problēma. Ja mēs runājam par bērnu pabalstiem, māmiņu algām, tā ir trešā pozīcija. Un tā tālāk, bet uzmanības centrā ir jābūt pašam bērnam.
ŠRP-LPP/LC. Pirmais ir finansiālā atbalsta pakete, kas ietver gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu, 25% par katru bērnu, kas ietver arī bērnu kopšanas pabalsta vai tā saucamās māmiņu algas pārskatīšanu, iespējams, pagarināšanu vai sadalīšanu līdz 1,5 vai 2 gadiem līdz tam laikam, kad viņš var sākt iet bērnudārzā. Otrs virziens ir daudzbērnu ģimeņu atbalsta programma, jo neapšaubāmi trešais bērns dod šo pozitīvo pieaugumu. Šeit gan pašvaldības, gan valsts varētu izstrādāt dažādas atbalsta programmas. Trešais virziens, to varētu saukt - aborta vietā dzīvība, jo, ja mēs kādus 14 tūkstošus bērnu nogalinām abortos, tad tas parāda, ka tas bērniņš ir ieņemts. Ja tos mēs spētu saglabāt, tad mums uzreiz vienā gadā būtu pozitīvā bilance. Tas nozīmē, ka šeit vajadzētu daudz strādāt ar prevenciju, proti, gan ultrasonogrāfiju lietot, gan izskaidrot topošajām māmiņām par tām iespējām, atbalsta mehānismiem.
ZZS. Pirmais - Skandināvijas modelis, kad vecākiem jādod iespēja apvienot darbu ar ģimenes dzīvi. Tas tiešām ir saistīs ar pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamību. Varbūt ne tieši bērnudārzi, ja pašvaldības nevar pašas uzbūvēt vai nodrošināt bērnudārzus, tad ir daudzi citi alternatīvi pakalpojumi - pieskatīšanas centri, privātie bērnudārzi, auklītes. Otrs, ja mēs runājam par reproduktīvo veselību, Igaunijas pieredze rāda - tiklīdz kā sākās valsts atbalsts reproduktīvajai veselībai, mākslīgajai apaugļošanai, kas vidēji ģimenei izmaksātu apmēram 2,5 tūkstošus latu, dzimstība diezgan strauji pieauga. Trešais - nodokļu atvieglojumi. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir tas, par kuru mēs runājam, pakāpeniski palielinot nepaliekamo minimumu līdz 50% no minimālā atalgojuma.
ZRP. Pats pirmais - drošība par bērnu nodrošināšanu un šo izmaksu samazināšanu, primārais ir bērnudārzs no pusotra gada vecuma. Šeit vēl precīzāk - vaučera princips, kad vecākiem ir garantēta vieta, bet viņi var izvēlēties, kurā bērnudārzā. Otrais ir stimulēt izvēli par labu otrajam un trešajam bērnam, kas ir pierādīta prakse citās valstīs. Efektīvi, piemēram, ja 36 mēnešu laikā piedzimst otrais vai trešais bērns, tad tiek garantēta vismaz tikpat liela māmiņu alga vai tēva alga ģimenē. Tas ir reāls stimuls, kas ir daudzviet palīdzējis. Trešais komplekss, kas ir saistīts ar iespēju savietot ģimeni un karjeru - fleksiblāk pieiet mājas nodarbinātībai, kas Latvijā ir salīdzinoši maz attīstīta.
VL-TB/LNNK. Pirmais ir bērnudārzi no pusotra gada vecuma. Otrs, noteikti ir jārunā par sekmīgas nodokļu sistēmas pilnveidošanu. Tā ir sociālās apdrošināšanas iemaksa jeb tautā sauktais sociālais nodoklis ar regresīvo likmi, varētu būt gan darba devējam, gan darba ņēmējam. Tādā situācijā darba devējs būtu ieinteresēts nodarbināt vecākus. Otrs, protams, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma pakāpeniska audzēšana. Trešais ir jautājums par uzņēmuma ienākuma nodokli. Trešais jautājums varētu būt tiesību došana pirmstermiņa pensijām par vienu gadu ātrāk par katru bērnu.
Vienotība. Pirmais: no pusotra gada vecuma bērnudārzu katram no vecākiem. Otrais: atbalsta mehānismi - vai tās ir māmiņu algas vai jau esošie ģimenes pabalsti, to mēs vēl precizēsim. Es un arī mūsu partija uzskata, ka 8 latus maksāt katram vecākam nav pareizi. Par māmiņu algu - mehānisms šobrīd ir diezgan sarežģīts. Uzskatu, ka šo mehānismu vajag vienkāršot - iet atpakaļ uz to, kāds tas bija, nenosakot griestus, bet ar vienu ļoti konkrētu domu, ka princips māmiņu algas izmaksai ir tai māmiņai, kura tajā brīdī ir pametusi darbu un reāli ar bērnu strādā. Trešā lieta pilnīgi noteikti ir ekonomikas attīstība.
Vai valstij būtu jāpiedalās pašvaldību līdzfinansēšanā bērnudārzu problēmu risināšanā?
SC. Savā laikā, kad bija runa par mājokļu pabalstiem, bija pieņemts likums, kur valsts un pašvaldības uz paritātes principa nodarbojās ar šīs problēmas risināšanu. Es uzskatu, un tā ir mana dziļa pārliecība, ka tādai pieejai jābūt arī citās vietās, tai skaitā bērnudārzu uzturēšanā un celtniecībā.
ŠRP-LPP/LC. Vajadzētu palielināt valsts atbalstu, jo ir ļoti viegli pieņemt lēmumu, lai pašvaldība to nodrošina. Pašreiz valsts un pašvaldība sadarbojas piecgadīgo un sešgadīgo apmācībā. Šāds modelis varētu tikt attīstīts katru gadu, pieliekot klāt algas jeb mērķdotācijas bērnudārziem. Respektīvi, valsts maksā algas, pašvaldība nodrošina infrastruktūru, ēkas, komunālos un tamlīdzīgi.
ZZS. Tieši tas, ko es vēlējos teikt, ka jāņem vēra piecgadīgo un sešgadīgo modelis, kur ir šī sadarbība starp valsti un pašvaldību, un jāievieš princips «nauda seko bērnam».
ZRP. Es domāju, ka mūsu domas lielā mērā tiešām sakrīt. Vairāk bērnudārzu nozīmē vairāk pedagogu. To daļu turpina finansēt valsts, savukārt infrastruktūru vairāk pašvaldība. Ne tikai pašos bērnudārzos, bet, kā jau mēs minējam, ir arī šie dienas centri un daļēja laika aprūpes centri.
VL-TB/LNNK. Es pilnībā nepiekrītu, ka nauda seko bērnam, jo no tā lielākās ieguvējas ir blīvi apdzīvotās teritorijas. Tāpēc man šķiet, ka šī sistēma «nauda seko bērnam», protams, ir jāapvieno ar reģionālu valsts attīstības indeksu. Valstij ir jāpiedalās, bet tomēr lielākais uzsvars ir, lai stabilizētu atpalikušākos reģionus.
Vienotība. Līdzīgi kā citā infrastruktūrā, valstij tomēr ir jāpiedalās arī izglītības sistēmas infrastruktūrā, ņemot to no bērnudārziem līdz augstskolām. Arī uzskatu, ka ne tikai infrastruktūras, bet arī atalgojuma sistēmas sakārtošanā valstij lielāks plecs būs jāpieliek.
Trīs konkrēti priekšlikumi, kā veicināt tautiešu atgriešanos Latvijā. Vai arī nepazaudēt saikni ar viņiem
SC. Veicināt atgriezties ir ļoti labi, bet atgriezīsies tikai tad, kad būs attiecīgi apstākļi. Es domāju, ka uzturēt saikni ir vissvarīgāk. Pirmkārt, ārzemēs ir savas kopienas ar labām tradīcijām, tādas kā latviešu biedrības Kanādā, Amerikā, Vācijā un citās valstīs. Tas ir jāuztur, un tas ir jāattīsta. [Tas nozīmē arī kaut kādu papildu finansējumu? - red.] Neapšaubāmi, par baltu velti nekas nenotiek.
ŠRP-LPP/LC. Jau pirms gadiem četriem pieciem sāka veidoties atbalsta programmas ar tautiešiem caur integrācijas sekretariātu. Es domāju, ka tas būtu jāatjauno gan nodrošinot svētdienas skolas, gan valodas skoliņas, gan arī dažādas kultūras piedāvājuma programmas. Un tad, kad dzīve uzlabojas, varētu domāt par tādu atbalsta programmu, kā šos cilvēkus aicināt mājās. Vēl pasākums, kas neprasa līdzekļus, bet, kas ir ļoti steidzami jārisina, ir dubultpilsonības piešķiršana ikvienam pilsoņa bērnam, kas ir piedzimis svešumā.
ZZS. Tie mehānismi īstenībā ir tie paši. Tā ir saiknes uzturēšana. Es kā galveno gribētu minēt šo dubultpilsonības jautājumu, jo tā faktiski ir spēcīgākā saikne, kas ļaus tiem bērniņiem, kuri ir piedzimuši ārvalstīs, un ģimenēm pēc gadiem 10 domāt par to, ka ir vērts atgriezties. Citādā ziņā tā saiknes uzturēšana šobrīd informācijas tehnoloģiju laikmetā notiek pati par sevi. Otrs ir darbvietas, jo vienīgais motivators, kādēļ lai viņi atgrieztos valstī, ir, lai ģimene var normāli strādāt un atļauties bērna izglītību, dzīvesvietu, suni un ceļojumu.
ZRP. Viens - šī saikne ar tiem, kas ir tur, visefektīvāk ir iespējama caur izglītības un zinātnes jomu, skolas vecuma bērniem piedāvājot vasaras nometnes šeit, Latvijā. Tādā veidā saglabājot ciešākas saites un kādu laiku pavadot šeit, izkopjot savu valodu. Otrs ir, izveidojot konkurētspējīgu izglītību, spēt pievilināt cilvēkus atpakaļ studēt Latvijā. Trešais ir sākuma atbalsts biznesam tad, kad viņi atgriežas šeit. Viens piemērs, ko mēs esam līdzīgi ierosinājuši par ilgstošajiem bezdarbniekiem, ir sociālā nodokļa atlaide pirmajā gadā. Dubultpilsonība pats par sevi.
VL-TB/LNNK. Pirmais nosacījums, protams, ir dubultā pilsonība ārzemēs un trimdā dzimušiem bērniem ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, NATO dalībvalstīm. Lai novērstu asimilācijas draudus, mēs uzskatām, ka ar valsts atbalstu un ne tikai valsts jāveido latviešu kultūras centri, svētdienas skolas, latviešu biedrības. Trešais - atbalsta programmas komercdarbības sākšanai cilvēkiem, kuri atgriežas Latvijā un ir uzkrājuši zināmu kapitālu.
Vienotība. Trīs galvenās lietas - ekonomika, ekonomika un trešā ir ekonomika. Sakārtojoties ekonomikai, īpaši, ja tuvāko triju gadu laikā izdosies panākt kārtīgu uzrāvienu gan ražojošo nozaru attīstībā, gan arī varbūt pakalpojumu jomā, es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šie cilvēki, kas tiešām ir bagāti ar pieredzi un iniciatīvu, gan paši spēs šeit daudz ko veidot, gan tas, ja algu līmenis šeit izlīdzināsies, šiem cilvēkiem neapšaubāmi labākā vieta, kur turpināt dzīvi, būtu dzimtene, nevis kaut kur ārpusē.
Vai jāmīkstina Latvijas imigrācijas politika, lai piesaistītu darbaspēku?
SC. Migrācijas problēma ir loti svarīga un ļoti aktuāla šobrīd. Darbaspēka struktūra ir tāda, ka mums šodien nav tādas specialitātes kā kuģu būvētāji, metinātāji, profesionāli celtnieki un tā tālāk un tā joprojām. Lai šodien uzturētu mūsu veco paaudzi, mums ir nepieciešams darbaspēks. Tāpēc runāt par to, ka migrācijas politika šodien varbūt ir, varbūt tai nav jābūt, ir ļoti tuvredzīgi. Es piedāvāju paplašināt iespējas darba devējiem aicināt darbā nepieciešamo darbaspēku. Arī no trešajām valstīm.
ŠRP-LPP/LC. Es domāju, ka šis jautājums nav tik aktuāls. Bet, protams, ja domājam par sociālo budžetu vai pensijām, kur būtu optimāli četri strādājošie uz vienu pensionāru, tad šīs problēmas ir jārisina. Šos jautājumus labāk risināt caur izglītības piedāvājumu. Proti, dot lielāku autonomiju augstskolām, lai tās var piesaistīt ārzemju studentus. Līdz ar to, ja viņiem dotu iespēju šeit palikt, it sevišķi tajās nozarēs, kas mums būtu vajadzīgas, tā būtu daudz efektīvāka politika, nekā meklēt lētu darbaspēku kaut kur pasaulē.
ZZS. Mūsu prioritāte ir gatavot savu vietējo darbaspēku. Kā to izdarīt - attīstīt profesionālo izglītību, pirmkārt, lai 70% jauniešu izvēlētos mācīties profesionālajās izglītības iestādēs, nevis akadēmisko izglītību, kas būtu normāls īpatsvars atšķirībā no 30, 40%, kā mums ir šobrīd, kas ir tādas padomju laika sistēmas sekas. Tādā veidā mēs risināsim šī ne mazkvalificētā, bet tomēr ne inženiera līmeņa darbaspēku.
ZRP. Imigrācija nav aktuāls jautājums šobrīd, tā vietā absolūta prioritāte ir reemigrācijas veicināšana. Ja šobrīd mums ir 12% bezdarbs, mums ir ļoti daudz iekšējo resursu, kur vēl strādāt. Pašlaik ļoti pat sakrīt, jo ir 12% iedzīvotāju, kas apsver iespēju doties uz ārzemēm. Augot ekonomikai, mūsu pašu cilvēkiem būs kur strādāt.
VL-TB/LNNK. Man šķiet, ka to var un vajag pat ierobežot, ja runā par migrāciju no trešajām pasaules valstīm. Ja runā par augsti kvalificētu darbaspēku, tad darba devējs maksā nodevu un piesaista. Vai tas ir kuģa remontnieks vai vēl kāds, bet par zemi kvalificētu darbaspēku nevar būt pilnīgi nekādas runas. Tās ir milzīgas sociālās problēmas valstij nākotnē, milzīgas. Ja kāds tuvredzīgi uz to skatās kā uz glābiņu, tad es aicinu paskatīties uz Vāciju, Franciju, galu galā - arī uz Lielbritāniju.
Vienotība. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka tas nav 2012., 2013. gada jautājums. Bet piecu gadu kontekstā pilnīgi noteikti darbaspēka migrācijas jautājumi atkal Latvijā būs vieni no aktuālākajiem.