Jānis Bērziņš
Lai gan prognozēt ir daļa no ekonomista profesijas, dažreiz šo prognožu uzticamība ir vai nu pārspīlēta, vai vairāk balstīta uz subjektīviem viedokļiem nekā uz realitāti. Tāpēc ekonomistu prognožu ticamība dažkārt var tikt salīdzināta ar ezotēriskiem pareģojumiem. Citiem vārdiem sakot, ir vienkāršāk izskaidrot to, kas noticis pagātnē, nekā prognozēt nākotni.
Ja runa ir par Latviju - vairāki speciālisti jau 2006. gadā brīdināja, ka ir gaidāma nopietna ekonomiskā krīze. Fakts, ka politiķi un citi «gudrinieki» to neņēma vērā, nepadara pašreizējo krīzi par pārsteigumu. Tā vienkārši ir vai nu nekompetence ekonomiskajos jautājumos, vai ekonomiskais populisms.
Ekonomiskā nākotne ir arī prognozējama. Latvijai tā ir skaidri definēta starptautiskā aizdevuma programmā: Latvijas ekonomika ir pieredzējusi smagu recesiju īstermiņā, un vairākus gadus nākotnē to sagaida lēna izaugsme. Tas arī nav pārsteigums, ņemot vērā, kādas ekonomiskās politikas mēs esam izvēlējušies. Taču atšķirībā no pagātnes nākotne ir maināma. Tas attiecas arī uz ekonomiku. Ja nekas nemainīsies, mūsu nākotnē šīs prognozes īstenosies. Tas nozīmē, ka daudz sliktāk kā tagad nebūs, bet mēs savā attīstībā arvien vairāk atpaliksim no kaimiņiem. Politiķiem un ierēdņiem ir iespējams aktīvi ietekmēt un mainīt šo bēdīgo prognozi uz veiksmīgu nākotni. Makroekonomiskā līmenī viss atkarīgs no viņiem.