Fiziskās apsardzes pakalpojumiem 80-85% izmaksu rada tieši darbaspēka izmaksas, tāpēc darbaspēka nodokļu nemaksāšana vai shēmošana var radīt zemu pakalpojuma cenu. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ēnu ekonomikas problēma apsardzes nozarē ir īpaši aktuāla. Teiksim, celtniecībā vai mežizstrādē materiālu iegāde un tehnikas izmaksas veido ievērojamu daļu no kopējām izmaksām, savukārt darbaspēka izmaksas nav tik būtiskas visas kopējās cenas veidošanā, kā tas ir apsardzes nozarē. Tāpēc celtniecībā vai mežizstrādē darbaspēka izmaksu samazināšana nerada lielu ietekmi uz gala cenu.
Vēl viens iemesls, kāpēc oficiāli daudziem parādās neliels atalgojums, ir tāds, ka daļa Latvijas iedzīvotāju nav ieinteresēti oficiāli saņemt lielas algas, jo viņiem ir finansiālas saistības - var būt kredīti, var būt arī nesen aktualizētais uzturlīdzekļu piedziņas jautājums. Tāpēc daudzi ieinteresēti norādīt, ka oficiāli saņem tikai minimālo algu. Tas gan neattiecas vien uz mūsu nozari, bet arī uz citām nozarēm un uz pilnīgi visu līmeņu darbiniekiem.
Pēdējā laikā apsardzes nozarē situācija uzlabojas un pelēkais sektors mazinās, vai arī situācija nemainās?
Es neko nevaru apgalvot, bet rodas iespaids, ka joprojām shēmošana notiek - vai nu maksājot aploksnē, vai arī nemaksājot par virsstundām, nemaksājot par nakts stundām. Pieļauju, ka tiek izmantoti visi legālie shēmošanas līdzekļi, lai samazinātu darbinieku algojumu un tādējādi arī pakalpojuma izmaksas.
Pozitīvi, ka ir īstenota sadarbība starp apsardzes nozares pārstāvjiem, Valsts ieņēmumu dienestu (VID), Valsts darba inspekciju un Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB). Sadarbības rezultātā situācija uzlabojas un noteikti ir labāka nekā pirms gadiem pieciem. Jāuzsver, ka patlaban atklāts dempings un ļoti zemas cenas iepirkumu konkursos parādās aizvien mazāk, lai gan zemākās cenas princips joprojām ir aktuāls. Līgumi, kas noslēgti par apsardzes pakalpojumiem, ļoti bieži ir ap minimālo cenu, reizēm mazliet virs, citreiz mazliet zem minimālās cenas, un tas nozīmē minimālo atalgojumu darbiniekiem. Daudzas valsts un pašvaldības iestādes apsargā apsardzes darbinieki, kuri saņem minimālo algu. Jāņem arī vērā, ka fiziskajā apsardzē, kurā tiek nodarbināts liels cilvēku skaits, ievērojami līdzekļi ieplūst tieši no publiskajiem iepirkumiem, un tas veido vidējo tirgus cenu un vidējo atalgojumu nozarē.
Runājot par publisko iepirkumu konkursiem - vai tad netiek pārbaudīts, ir pretendentiem nodokļu parādi un aizdomīgi shēmošanas darījumi vai nav to?
Jā, tiek pārbaudīts viss iespējamais gan par sodiem, gan par nodokļu parādiem, par darba likumdošanas ievērošanu. Valsts institūcijas, arī IUB, paveikušas lielu darbu, lai pēc iespējas situāciju uzlabotu. Par pašu iepirkumu procesu runājot, viss ir kārtība. Runa ir par principu izvēlēties lētāko pieejamo variantu. Var saprast pasūtītājus, ka viņi vēlas dot priekšroku pretendentam ar zemāko cenu, bet tas rada riskus pakalpojumu kvalitātei.
Tipiskais uzvarētājs publisko iepirkumu konkursā ir uzņēmums, kuram, vismaz virspusēji raugoties, ar nodokļu maksājumiem un normatīvo dokumentu prasību ievērošanu viss ir kārtībā, bet kurš piedāvā zemāko cenu?
Tieši tā.
Lai situāciju mainītu, jūsuprāt, būtu jāmainās pasūtītāju domāšanai, atsakoties no tā, ka tiek dota priekšroka lētākajam piedāvājumam?
Jā, turklāt tā nav tikai mūsu nozares problēma. Labi, ka daudzas valsts un pašvaldību iestādes jau tagad dod priekšroku nevis konkursa pretendentam, kas piedāvā viszemāko cenu, bet tam, kurš piedāvā saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Tas ļauj nedaudz atkāpties no tā, ka vienmēr izvēlas zemāko cenu, bet nosaka arī to, ka maz ticams, ka varētu uzvarēt piedāvājums, kam ir visaugstākā cena, divreiz augstāka par pašu zemāko. Zinu, ka dažviet Eiropā publisko iepirkumu konkursos pastāv princips - uzreiz attiekties no piedāvājuma ar visaugstāko cenu un no piedāvājuma ar viszemāko cenu, pēc tam izvērtēt visus atlikušos piedāvājumus.
Gribu vēlreiz uzsvērt, kopumā Latvijā situācija publisko iepirkumu jomā - gan attiecībā uz apsardzes nozares, gan citu nozaru pakalpojumiem - uzlabojas. Tomēr situācija vēl joprojām nav ideāla un tendence izvēlēties pēc iespējas lētāko variantu pastāv.
Piekrītat tam, ka uzņēmēji aizvien intensīvāk meklē variantus, kā apsargu klātbūtni aizstāt ar moderniem tehnoloģiskajiem apsardzes risinājumiem?
Jā, tāda tendence ir. Tieši privātais sektors, apzinoties fiziskās apsardzes pakalpojumu dārdzību un to, ka, lai dabūtu motivētu darbinieku un labu pakalpojuma kvalitāti, jāiegulda vērā ņemami līdzekļi, daudz intensīvāk nekā publiskais sektors meklē dažādus variantus apsardzes optimizēšanai, piemēram, izpēta tehniskās signalizācijas un videonovērošanas risinājumus un cenšas samazināt apsardzes darbinieku skaitu. Piemēram, daudzās banku filiālēs vairs neatrodas apsargi, bet ieviesti tehnoloģiski, moderni apsardzes risinājumi. Savukārt valsts iestādes vēl aizvien izvēlas algot lielu skaitu apsardzes darbinieku, nevis ieviest tehnoloģiskos apsardzes risinājumus. Tādējādi valsts iestādes un kopumā publiskais sektors nodarbina ievērojamu daļu apsardzes nozarē strādājošo, un tieši publiskais sektors ietekmē vidējo atalgojumu apsardzes nozarē un šīs profesijas prestižu, kā arī jauniešu vēlmi strādāt šajā specialitātē un komersantu vēlmi investēt savu darbinieku profesionālajā kvalifikācijā.
Cik strauji tendence, ka apsargu klātbūtni aizvien vairāk aizstāj tehnoloģijas, varētu attīstīties?
Te vērts atskatīties pagātnē. Tendence, ka uzņēmumi masveidā sāka domāt par to, ka apsardzes darbiniekus varētu aizstāt ar tehnoloģijām, kļuva labi pamanāma ekonomiskās krīzes laikā pirms gadiem pieciem. Krīzes laikā bija populāri optimizēt izmaksas, kas saistītas ar apsardzi, un privātais sektors daudzviet attiecās no apsardzes darbiniekiem, pārejot uz automatizētiem apsardzes risinājumiem. Patlaban pāreja no apsardzes darbinieku algošanas uz tehnoloģijām saistīta ar to, ka tehnoloģijas strauji attīstās, kļūst aizvien modernākas, uzticamākas un daudzveidīgākas. Arī daudzos no tiem uzņēmumiem, kuri apsardzes darbinieku algošanu krīzes laikā neaizstāja ar tehnoloģijām, tuvākajos piecos gados gaidāmas pārmaiņas, atsakoties no apsargu klātbūtnes un pārejot uz moderno tehnoloģiju risinājumiem. Attiecībā uz cilvēku nodarbinātību un bezdarba draudiem, tas, protams, skan briesmīgi, bet neko nevar darīt - tehnoloģiju attīstības process kļūst aizvien straujāks, turklāt ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē.
No praktiskā viedokļa vērtējot, teiksim, ir birojs, kurā pa nakti darbinieki neuzturas. Drošāk ir, ja birojā pa nakti atrodas apsargs vai ja ir ierīkots aprīkojums ar modernām apsardzes tehnoloģijām?
No profesionālā viedokļa un arī loģiskāk, ja ir ierīkota signalizācija un attālināta videonovērošana. Tas ir efektīvāk, lētāk un saprotamāk biroja darbiniekiem nekā apsarga algošana un uzturēšanās birojā. Princips ir vienkāršs - apsardzes darbinieku nepārtraukta klātbūtne vajadzīga tur, kur problēmu gadījumā var būt nepieciešama tūlītēja iejaukšanās.
Piemēram, lielveikalā, kur jāreaģē uz preces zādzību no plaukta?
Jā, piemēram, veikalos. Tāpat arī ir noliktavu kompleksi, kur jākontrolē kravu plūsmas un vajadzīga apsarga klātbūtne. Ir arī rūpnieciska rakstura objekti, kuros tehnoloģijas nevar aizstāt apsargu klātbūtni, jo nepieciešamās tehnoloģijas, ņemot vērā objektu specifiku, var būt dārgas un sarežģītas. Svarīgs ir balanss starp izmaksām, ērtībām un efektivitāti.
Uz apsardzes nozari attiecas jaunie Eiropas Savienības (ES) nosacījumi. Ko tieši tie paredz?
Jaunie ES nosacījumi, kuri stājās spēkā pērnā gada nogalē un kuriem noteikts pārejas periods līdz 2017. gadam, galvenokārt attiecas uz tehniskajiem apsardzes pakalpojumiem, kā arī nedaudz uz inkasāciju. Tas, ka prasības apsardzes komersantiem tiek pielīdzinātas ES standartiem, nosaka to, ka daudziem komersantiem, kuri tehniskos apsardzes pakalpojumus grib sniegt, jāveic būtiskas investīcijas savas infrastruktūras sakārtošanā, lai pakalpojums būtu kvalitatīvs un drošs. Iepriekš tik stingru, vienotu prasību nebija un komersanti, kuri nevēlējās investēt savu pakalpojumu kvalitātē un sava biznesa infrastruktūrā, varēja to vienkārši nedarīt.
Kā apsardzes nozari ietekmē kriminogēnā situācija?
Pēdējā laikā zādzību skaits strauji nepieaug, tāpēc daudzi uzņēmēji neredz nepieciešamību maksāt milzīgas summas par apsardzes pakalpojumiem. Runājot par situāciju Latvijā kopumā, mūsu valstij raksturīgi, ka dažādās pilsētās un reģionos kriminogēnā situācija ir visai atšķirīga. Varētu sadalīt tā - ir lielās pilsētas, ir piepilsētas un ir lauku reģioni. Pierīgā, piemēram, ir ļoti daudz privātmāju, kurās dzīvo samērā turīgi cilvēki un izvēlas dažādus apsardzes risinājumus. Lauku iedzīvotāji apsardzes pakalpojumus izvēlas ļoti reti. Dažviet laukos cilvēki joprojām, ejot uz veikalu, kā arī pa nakti neslēdz ciet durvis, jo neizjūt zādzību radītus draudus. Mēs pēc intereses par apsardzes pakalpojumiem jūtam, kāda kurā vietā un kurā gadalaikā ir kriminogēnā situācija. Ja ziemas vidū pēkšņi sāk zvanīt un pasūtīt signalizāciju vairāki cilvēki no viena un tā paša mazdārziņu rajona, tad skaidrs - šajā mazdārziņu rajonā sākušās problēmas ar zādzībām. Ja kāda pilsētas rajona iedzīvotāji neizrāda nekādu interesi par signalizāciju ierīkošanu dzīvokļos, var secināt - konkrētajā rajonā problēmu ar dzīvokļu uzlaušanu un apzagšanu nav.
Es arī uzskatu, ka apsardzes tirgus sprādzienveida attīstība nav iespējama, jo gan tās privātpersonas, gan tās juridiskās personas, kurām apsardzes pakalpojumi ir vajadzīgi, jau tos iegādājušās, un patlaban apsardzes uzņēmumu vidū notiek cīņa par esošo klientu pārdali, nevis par jaunu klientu piesaisti.
Pieaugot iedzīvotāju labklājībai, - teorētiski pieļausim, ka Latvijas sabiedrības pārticība augs, - varētu parādīties vairāk klientu no privātā sektora, respektīvi, vairāk cilvēku gribēs ierīkot signalizāciju savā mājoklī?
Labklājības līmeņa izmaiņām nenoliedzami ir ietekme uz apsardzes biznesu. Atceros, kad sākās ekonomiskā krīze, apsīka pieprasījums pēc apsardzes ierīkošanas privātmājās, jo cilvēki vienkārši jaunās mājās tobrīd neievācās. Patlaban interese par apsardzes risinājumiem privātmājām ir ievērojami lielāka nekā pirms pieciem gadiem. Savukārt dzīvokļu signalizāciju tirgus ir apstājies, kas norāda uz to, ka visi, kuriem signalizācijas iegāde dzīvokļiem bija aktuāla, to jau iegādājušies.