Ikgadējie akcijas Muzeju nakts pasākumi ar devīzi Zilā krāsa - jūra, piedaloties 133 muzejiem visā Latvijā, noslēgušies ar plašu interesi. Īpašā uzmanības centrā bija Rīgas birža, kas pulcēja nemainīgi garu rindu cauri Doma laukumam.
«Rūgts, rūgts!» Amatu ielas sākumā Rīgā sauc kāzinieki, pulcējušies aplī ap kādu jaunlaulāto pāri. Turpat blakus visas ielas garumā tirgojas ar māla izstrādājumiem, pinumiem, zāļu tējām. Vakara gaitā top skaidrs, ka šī bijusi viena no retajām vietām Rīgā, izņemot vēl grāmatnīcu Zvaigzne ABC Vaļņu ielā, kur visa vakara garumā varēja kaut ko arī iegādāties (protams, nerunājot par veikaliem un kafejnīcām).
«Cik tad tā ieeja maksā - 100 latu?» iesaucas kāds garāmgājējs, vērojot Rīgas biržā iekšā tikt gribētājus. Tiesa, mirkli pirms plkst. 18 rindā stāv vecāka gadagājuma cilvēki, arī pa kādai ģimenei. Dažs, laiku īsinot, lasa grāmatu, pārējie izskatās visai garlaikoti. Pie Biržas izejas otrpus ēkai dežurē apsargs, kurš kādai dāmai ilgi un pacietīgi skaidro, kāpēc viņu nevar ielaist «pa sētas durvīm», ja simtiem cilvēku godīgi stāv rindā.
Tikpat daudz gaidītāju ir arī pie Rīgas pils. Jāni un Evelīnu satieku turpat blakus kafejnīcā malkojam alu. Abi vēl nedomā par muzeju iekarošanu. Evelīna smejas, ka «varētu jau aizņemties kādu no rindas bērniem, lai tiktu iekšā ātrāk». Nekādu īpašo kārtību ģimenēm ar bērniem gan nemana. Irēna un Eva kopā ar ģimeni rindā stāv aptuveni stundu, viņas uz Muzeju nakti dodas ik gadu. Abas piemin niecīgās iespējas apskatīt pamata ekspozīcijas, ne tikai speciāli veidotas izstādes. «Pirmajos gados bija arī padomāts, ko darīt ārpusē, kamēr gaida. Kādu koncertiņu paklausīties, lai jautrāka gaidīšana,» saka Eva.
Blakus ieraugu uzrakstu «Bez rindas» un dodos uz Nacionālo vēstures muzeju, kurā iekārtota Japānas amatniecības izstāde. Audumi, tintes kāti, rīsa degvīna jeb sakē glāzes. To visu apmeklētāji iemūžina no visām pusēm, tikmēr es «iemūžinos» ar japāņu kimono jeb apgleznota kartona statīvā ar caurumu, kur galvu iebāzt.
Dāvis ir tepat no Rīgas - pa ceļam uz Motormuzeju apmaldījies Šmerļa mežā un pavadījis tur pusstundu. «Ja tevi interesē auto vēsture, tu dzīvē vari aptaustīt antīkos eksponātus, kam ir zīmīga loma šajā laikā,» muzeja iespaidos dalās Dāvis. Viņš atzīst, ka «varētu pasākumus laist visas dienas garumā, lai paspētu redzēt vairāk». Svētā Jāņa baznīcā vēroju speciāli šim vakaram krāšņi izgaismotu altāri, ko līdzīgu var piedzīvot kādā itāļu kapsētā ar baltiem marmora eņģelīšiem. Garīga atpūtas saliņa Vecrīgas vidū, kādu ikdienā neredzēt.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā - LMA Modes katedras studentu darbu skate ar visai pretenciozu nosaukumu Talantu jūra. «Prosto kostjumi (vienkārši tērpi - krievu val.),» secina kāda apmeklētāja. Tā jau skaisti - pavērot pasteļtoņos ieturētos, ikdienā nevalkājamos apģērbus un pieaicinātās apavu mākslinieces Elīnas Dobeles darinātos ZoFA apavus stikla vitrīnā. Ja nevar nopirkt, vismaz apskatīt muzejā, pie sevis nodomāju. Gājienu noslēdzu Arsenālā. Fotomākslas leģendas Egona Spura personālizstāde - pilnīgi par velti. Vestibilā - bērnu zīmējumi un reprodukcijas Spura izstādē. Sikspārnim līdzīgs ķēmiņš, filigrāni nostrādāti melnbalti zīmējumi ar iekšpagalmiem, portreti.
Vēsma Lēvalde, Dienas korespondente Liepājā, stāsta, ka pilsētā redzami gan vietējie, gan viesi. «Lielā tautas staigāšana. Patīkami pārsteidza, ka daudz cilvēku gāja no objekta uz objektu. Nebija arī lielu rindu kā pērn pie Karostas.» Grāmatnīcā Zvaigzne ABC līdzīgi kā Rīgā varējis nopirkt grāmatas ar 30 procentu atlaidi. Radošajā darbnīcā Tējas istaba bijusi īpaši jauka atmosfēra - iespēja vērot, kā top smilšu gleznas. «Satiku kādu īru ģimeni, kas ar milzu aizrautību izmantoja ērmriteņu nomu par 50 santīmiem,» stāsta Vēsma.