Tomēr deklarēšanās idejas galvenie aizstāvji valsts amatpersonu un politiķu vidū kategoriski nepiekrīt kritikai, ka deklarēšanās sevi nav attaisnojusi mazās iedzīvotāju atsaucības dēļ. VID norāda, ka skaits vēl pieaugšot, piemēram, saņemot deklarācijas pa pastu, kā arī no cilvēkiem, kuri deklarēties nav varējuši laikā. Savukārt Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (Vienotība) uzsver, ka deklarāciju iesniedzējiem jāpieskaita vēl 60 000 valsts amatpersonu, kas savu mantu skaita regulāri katru gadu.
Deklarāciju iesniegšanai atvēlētais termiņš noslēdzās pagājušonedēļ, tomēr vēl līdz septembrim bez sankcijām tās varēs iesniegt cilvēki, kuri spēs pierādīt, ka kavējumam ir attaisnojošs iemesls. Arī labojumus deklarācijās varēs izdarīt līdz tam. Cilvēkiem, kuri pienākumu deklarēties nepildīs, varēs draudēt administratīvā atbildība - sods līdz 250 latiem, kā arī kriminālatbildība, ja tiks konstatēts, ka deklarācijas neiesniegšana bijusi ļaunprātīga. Attiecīgais krimināllikuma pants paredz cietumsodu līdz diviem gadiem vai naudas sodu līdz 16 minimālajām mēnešalgām.
VID tomēr nerīkošot «raganu medības», pētot dažādas datubāzes kā Kredītu reģistrs vai zemesgrāmata, un pārbaudot, vai visi tajās minētie cilvēki, kuriem bija jādeklarējas, to izdarījuši. «VID primārais mērķis nav sodīt, bet iegūt nodokļu administrēšanas darbam nepieciešamo informāciju, tādēļ katrs gadījums un piemērojamās sankcijas tiks vērtēts individuāli,» uzsver iestādes pārstāvji.
Jāpiebilst, ka līdz ar deklarēšanos bija paredzēta iespēja legalizēt ienākumus, par kuriem iepriekš nebija nomaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Šādu iespēju gan ir izmantojuši tikai 35 cilvēki, par ienākumiem kopumā ap 940 tūkstošiem latu, no kuriem valsts budžetā tagad nonāks ap 140 tūkstošiem. J. Reirs, kaut uzsver, ka arī tas ir labāk nekā neviens, neaizmirst piebilst, ka atļauja «legalizēties» nav bijusi Saeimas iniciatīva. Ar šo iniciatīvu klajā nāca Finanšu ministrija (FM) un ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Korna (Vienotība), Dienai norādīja, ka ar šādu rezultātu ir apmierināta. «Mēs nebijām cerējuši pilnīgi ne uz ko, nekādi ienākumi budžetā no tā nebija ieplānoti. Drīzāk tas bija žests no valsts puses, ka mēs dodam cilvēkiem iespēju nomaksāt nodokļus un pateikt - viss, turpmāk mēs dzīvosim godīgi. Un domāju, tie cilvēki, kas to nav izdarījuši, drīzumā varēs kost pirkstos un to nožēlot,» viņa teica, uzsverot, ka ar kopējo deklarēšanās gaitu ir apmierināta.
Sākumdeklarāciju iesniegšana bija vienreizējs pasākums, kuru idejas aizstāvji pasniedz kā «strīpas novilkšanu pār pagātni», lai nākotnē vairs nebūtu tik daudz neskaidrību par iedzīvotāju ienākumu izcelsmi. Tomēr amatpersonas neizslēdz iespēju, ka nākotnē privātpersonu deklarēšanās varētu kļūt par regulāru pasākumu. J. Reirs Dienai norādīja, ka šis jautājums jau vairakkārt aktualizējies viņa vadītajā Saeimas komisijā, un nākamās debates, kurās tikšot prasīts arī visu kompetento iestāžu viedoklis, paredzētas septembrī. K. Korna savukārt uzsvēra, ka «dažas dienas pēc tam, kad noslēdzies deklarāciju iesniegšanas termiņš par to ir pāragri runāt», bet piebilda, ka līdz septembrim FM jau redzēs, cik daudz labuma no deklarēšanās bijis. «Jebkurā gadījumā mans personīgais viedoklis ir - ja mēs kādreiz ieviesīsim regulāru deklarēšanos, to nevajadzētu darīt katru gadu, bet reizi trijos vai piecos,» viņa norādīja.