Vecumu virs 20 gadiem tā sauktajos treknajos gados sasniedza sievietes, kuras dzima astoņdesmitajos gados. Statistikas dati liecina, ka astoņdesmitajos dzimušo bērnu skaits dažus gadus pārsniedza 40 000. Tātad tanī laikā dzima gandrīz divreiz vairāk bērnu nekā tagad. Tāpēc bērnu dzimstībai treknajos gados, pēc demogrāfijas eksperta Ilmāra Meža domām, vajadzēja būt pat lielākai, nekā tā bija. «Vecumā no 20 līdz 25 gadiem vislielākā bērnu radīšanas aktivitāte. Taču mums knapi izmocīja 20 000,» norāda I. Mežs.
Vēl būtisks aspekts bērnu dzimstības kāpumā I. Meža un arī demogrāfijas ekspertes Pārslas Eglītes skaitījumā bija tas, ka vecāki, plānojot bērnu, jutās droši par nākotni, tajā skaitā par darbu un finansiālo pusi. Līdz ar krīzi ekonomikā nedrošība ir būtiski pieaugusi. «Cilvēki baidās zaudēt darbu un par bērniem nedomā,» uzskata I. Mežs. Patlaban dzimstība sarūk, lai gan māmiņalgu tētis vai mamma, kurš gadu veltī bērniņa kopšanai, var saņemt tāpat kā līdz šim. Proti, algas apmērā, ko cilvēks saņēma uz rokas pie nosacījuma, ja maksāti visi nodokļi. Ierobežojumi pabalstam ar šo gadu ieviesti vien vecākiem, kuri strādā.
Māmiņalga tika ieviesta 2005. gada sākumā. Sākotnēji tika noteikta maksimālā summa - 392 lati mēnesī, ko maksāja, līdz bērniņš sasniedza gada vecumu. 2008. gada sākumā šie griesti tika atcelti.