«Ja būtu jādod atzīme demogrāfijas atbalstam no valsts puses, esam izkļuvuši no neapmierinoša vērtējuma, taču atzīmi labi vēl sasnieguši neesam,» Dienai norāda konferences organizētājs Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK). To, ka valsts politika dzimstību veicina vāji, apliecina arī aptaujas. I. Parādnieks uzsver, ka vēlamais bērnu skaits ģimenēs esot 2,3 līdz 2,5 bērni, bet reālie rādītāji nepārsniedz 1,4 bērnus. Liela nozīme demogrāfijas attīstībā ir ne tikai pabalstiem, bet arī prognozējamībai valsts nodokļu politikā. Deputāts teic, ka pat izmaiņas mikrouzņēmumu nodoklī, kas tieši nav saistīts ar dzimstību, demogrāfijas attīstību bremzē: «Cilvēki redz, kā mainās nodokļu likmes, un tas viņos nerada pārliecību par stabilu un prognozējamu nākotni.»
Demogrāfs Ilmārs Mežs konferencē norādīja, ka patlaban ģimenes, kas izvēlējušās otro vai trešo bērnu, nereti spiestas saskarties ar pārmetumiem par sliktajiem dzīves apstākļiem, tajā pašā laikā neviens no nabadzības riska viņiem izkļūt nepalīdz. Viņš arī prognozēja, ka Latvijas iedzīvotāju skaits 2060. gadā varētu būt mazāks par 1,25 miljoniem, piebilstot, ka, piemēram, Igaunijas valdība sniedz saviem iedzīvotājiem lielāku atbalstu demogrāfijas attīstībai.
Nozīmīgu artavu Igaunijas demogrāfijā devusi 2003. gadā aizsāktā politika, tās laikā pieņemts vecāku pabalsta likums, kas gadu pēc bērna dzimšanas vecākiem ļauj saņemt pabalstu, ņemot vērā pēdējā gada ienākumus. «Ja 2002. gadā dzimstības līmenis bija 15 000 jaundzimušo, gadu vēlāk jau 18 000,» atklāj kaimiņvalsts demogrāfs Jāka Uibu. Tomēr šāds atbalsta mehānisms pēdējos gados vairs nedod cerēto rezultātu, un demogrāfs atzīst, ka arī kaimiņvalstī dzimstības veicināšanas likums ir novecojis. «Arī mums dzimstības līmenis sarūk, tāpēc ir nepieciešami jauni pasākumi,» uzsver J. Uibu. Viņaprāt, nepieciešams izveidot īpašu iedzīvotāju ministru, kas nodarbotos ar šiem jautājumiem. Igaunijā tāds bijis, bet pirms četriem gadiem valdība no tā atteikusies.
Šajā konferencē sagatavotos priekšlikumus plānots apkopot un iesniegt Labklājības ministrijā. Nākamnedēļ ministrija par šiem pašiem jautājumiem organizē divu dienu konferenci, un ierosinājumi, iespējams, kalpos kā argumentēts materiāls, ko iestrādāt likumos.