Deputātu akceptētā norma nozīmē, ka NRTP var tikt dota iespēja apturēt raidorganizāciju darbību uz laiku līdz pat septiņām dienām, ja tā kādā televīzijā vai radio NRTP konstatē slēpto politisko reklāmu vai, ja kāda raidorganizācija pārraida politisko reklāmu, lai gan noteiktajā termiņā nav NRTP iesniegusi reklāmu izvietošanas izcenojumus. Šis priekšlikums esot radies tāpēc, ka līdz šim nav bijušas būtiskas sankcijas raidorganizācijām, kas pieļauj pārkāpumus priekšvēlēšanu aģitācijā.
No vienas puses tas varētu disciplinēt raidorganizācijas, pieļauj S. Kārītis. Tomēr ir arī pretargumenti. Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka norāda, ka deputāti radījuši augsni, lai priekšvēlēšanu laikā ar NRTP palīdzību «ciniski cenzētu nevēlamus medijus». Turklāt aizliegums raidīt septiņas dienas medijiem radītu lielus zaudējumus, tāpēc šāds sitiens dažiem arī varot beigties traģiski. Neesot skaidrs, kas kompensētu raidorganizācijām radītos zaudējumus, ja tiesa atceltu NRTP lēmumu. Arī S. Kārītis uzskata, ka par raidorganizāciju darbības apturēšanu būtu jālemj tiesai, taču būtu jāmeklē mehānisms, kā lietas izskatīšanu paātrināt.
Medijiem varētu kaitēt arī aizliegums raidorganizācijām, kas laikus nav iesniegušas reklāmu izcenojumus, piedalīties politisko reklāmu tirgū. Laiks, līdz kuram izcenojumi jāiesniedz (150 dienas pirms vēlēšanām), jau pagājis, taču to nav izdarījušas vairākas lielas Latvijas radiostacijas. Ja normas stāsies spēkā ar atpakaļejošu datumu un periods netiks pagarināts, piemēram, līdz 100 dienām pirms vēlēšanām, vairākas lielās radiostacijas no politisko reklāmu tirgus tiks izslēgtas, norāda S. Kārītis.