Latvijā ir koalīcijas valdības un bez partiju konsultācijām, kurās tās vienojas arī par jomu sadali un ministru kandidātiem, nav iespējams izveidot Ministru kabinetu, kas saņem Saeimas vairākuma uzticību, piektdien Saeimas Juridiskās komisijas paplašinātajā sēdē norādīja vairāki deputāti. «Tas būs instruments, kas domāts spēcīgam un izlēmīgam premjeram,» sēdē sacīja prezidenta juridiskais padomnieks Reinis Bērziņš. Viņš arī uzsvēra, ka ekspertu darba grupa, kas sagatavoja priekšlikumus, nevēlas samazināt parlamentāras valsts lomu, bet stiprināt izpildvaru.
Komisija drīzumā lems par darba grupas vai apakškomisijas izveidi, lai izvērtētu Valsts prezidenta iesniegto iniciatīvu. Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) izteica vēlējumu šajās diskusijās nepaplašināt jautājumu loku, bet runāt tikai par prezidenta priekšlikumiem. Vairāki no tiem arī būtu atbalstāmi, piemēram, par parlamentāro sekretāru pilnvaru palielināšanu, deleģējot viņiem tiesības aizstāt ministru viņa prombūtnē, ko tagad dara citas jomas valdības loceklis. «Parlamentārie sekretāri ir augstu stāvošas politiskās amatpersonas, kas var uzņemties atbildību,» teica I. Čepāne. Andrejs Elksniņš (SC) tomēr nesolīja aprobežoties ar iesniegtajiem priekšlikumiem - tā kā tie paplašina arī prezidenta pilnvaras, Saskaņas centrs (SC) noteikti atkal aktualizēs jautājumu par visas tautas vēlētu prezidentu. R. Bērziņš norādīja, ka tas nav pretrunā ar prezidenta iniciatīvu. Tā arī paredz, ka neuzticību valdībai var izteikt tikai tad, kad ir izraudzīts jauns Ministru prezidents, kuru apstiprina vienlaikus ar neuzticības izteikšanu valdībai, kā tas ir vairākās valstīs, piemēram, Vācijā un Polijā.
Konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps, kurš bija prezidenta izveidotajā darba grupā, nepieciešamību nostiprināt izpildvaru saista ar gaidāmo Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā 2015. gadā. Tas nozīmē, ka Latvijas valdībai būs izvirzīti īpaši kritēriji un tajā nedrīkstētu būt ministri, kas labi nepārvalda svešvalodas un nespēj atbildēt uz ārvalstu žurnālistu jautājumiem. Tāpēc Valsts prezidentam ir jādod iespēja iesaistīties ministru izvēlē. Jau tagad ar prezidentu premjera kandidāts saskaņo pretendentus uz ārlietu un aizsardzības ministru krēsliem. Latvijas prezidentūra sāksies drīz pēc 12. Saeimas vēlēšanām, kad būs izraudzīta jaunā valdībā. Savukārt šī diskusija par vēlētājiem interesanto tematu notiks priekšvēlēšanu gadā, līdz ar vēl vienu - par Satversmes preambulu, kuru tās autors Egils Levits Juridiskās komisijas sēdē prezentēja pirms pāris nedēļām. Toreiz izskanēja bažas, vai šis jautājums netiks izmantots politiskajiem mērķiem, kas var radīt problēmas.