Ukrainā dzimušais, Uzbekistānā uzaugušais un pirms gandrīz divdesmit gadiem uz Izraēlu emigrējušais M. Čornojs prasību pret O. Deripasku iesniedza jau 2006. gadā. Tajā miljardieris apgalvo, ka deviņdesmito gadu sākumā tieši viņš pašlaik vienu no Krievijas bagātākajiem cilvēkiem ievedis Krievijas alumīnija biznesā un abi bijuši partneri. 2001. gadā viņi viesnīcā Londonā esot parakstījuši vienošanos, ka M. Čornojam pienākas 13,2% Rusal akciju.
O. Deripaska noliedz šādu vienošanos, bet apstiprina, ka pirms 11 gadiem Londonā tikās ar M. Čornoju, lai samaksātu viņam 250 miljonus dolāru (142 miljoni latu), tā pārtraucot tā saucamo «jumta» līgumu jeb aizsardzību pret noziedzīgu grupējumu centieniem izspiest līdzekļus no Rusal, raksta Reuters.
Lietas izskatīšanas laikā tiks izjautāti vairāk nekā 70 liecinieku, M. Čornojs liecības sniegs ar videokonferenču starpniecību, jo izraēliešu uzņēmējs baidās, ka, ierodoties Lielbritānijā, viņu varētu izdot Spānijai, kas viņu tur aizdomās par naudas atmazgāšanu.
Šī lieta ir kārtējais strīds starp bagātniekiem no bijušās Padomju Savienības valstīm, ko izskata Anglijas tiesa. Pašlaik tiesa Londonā izskata emigrējušā krievu oligarha Borisa Berezovska prasību par piecu miljardu piedzīšanu (2,84 miljardi latu) no cita Krievijas lieluzņēmēja Romāna Abramoviča, bet kazahu bagātnieks Muhtars Abljazovs tiesājas ar sev kādreiz piederējušo Krievijas banku VTB.