Nepieciešams «draivs»
Pirmdien vēlā vakarā medijiem izplatītais R. Ķīļa paziņojums par disciplinārlietas ierosināšanu pret M. Gruškevicu un viņa vietnieci Ingu Štāli un par M. Gruškevica rotēšanu uz kādu citu iestādi ir jādala divās daļās. Proti, pat ja nebūtu disciplinārlietas, M. Gruškevics tiktu rotēts, jo IZM «nepieciešams valsts sekretārs ar citu īpašību kopumu», otrdien paziņoja R. Ķīlis. IZM esot nepieciešama būtiski citāda personālpolitika, motivācijas process, «draivs», atzīst ministrs. «Man nepieciešams ļoti aktīvs cilvēks, kurš negaida, kā beigsies reorganizācija, bet rīkojas,» viņš saka.
Atsevišķs jautājums esot uzsāktā disciplinārlieta. Nozīmīgākie no pārkāpumiem saistoties ar lēmumiem par datoru un multimediju tehnikas iepirkumu, kura līgumcena ir deviņi miljoni latu no Eiropas fondu naudas. Projekts, kas paredz skolas apgādāt ar datoriem, aizsācies jau ar kādreizējās e-lietu ministres Inas Gudeles paziņojumu pirms piecarpus gadiem, ka iecerēts divos gados katru Latvijas skolotāju nodrošināt ar portatīvo datoru. Divi gadi sen pagājuši, projekts piedzīvojis dažādas buksēšanas pakāpes, bet beidzot nonācis līdz datoru piegādei. Te arī radušās problēmas, jo M. Gruškevics esot divās vēstulēs saskaņojis pārmaiņas piegādes procesā, kas neatbilst iepirkuma līguma nosacījumiem. Iespējams, nozīmīgākās M. Gruškevica sākotnēji saskaņotās izmaiņas saistās ar piegādātāja, proti, uzņēmuma Lattelecom, piedāvājumu novecojošos datoru modeļus aizstāt ar jauniem. Tie izmaksātu tikpat, bet neatbilda iepirkuma specifikācijai. Jaunāka modeļa datoru piegādāšana R. Ķīļa ieskatā ir «saprātīga», bet problēma esot tā, ka netika ievērota procedūra: «Vajadzēja kvalificētu tehnisku ekspertīzi, kas saka, ka tie datori, kas tiek piedāvāti, ir tādi paši pēc specifikācijām, tikai jaunāki.» Bez pienācīgas saskaņošanas citu datoru piegāde radīja risku, ka datortehnikas iepirkums būtu jāsedz no valsts budžeta. M. Gruškevics stāsta, ka atbilde no Finanšu ministrijas liecina - šādas izmaiņas var veikt vienīgi tad, ja iespējams pierādīt, ka tirgū vairs nav specifikācijai atbilstoša datora modeļa. Pārmetumiem par padoto nepienācīgu uzraudzību M. Gruškevics gan nepiekrīt.
Otrs R. Ķīļa pārmetums Gruškevicam ir par bezdarbību norēķinu veikšanā pret būvuzņēmēju, kas veic Aizkraukles profesionālās vidusskolas renovāciju. Vēl pēc tam, kad IZM atstādināja skolas direktoru un pārņēma tā pilnvaras, esot turpinājusies bezdarbība, kas rezultējusies 600 tūkstošu latu līgumsodā. Lietas materiāli nodoti izvērtēšanai Ģenerālprokuratūrā.
R. Ķīlis vēl nemin, uz kuru iestādi plānots rotēt M. Gruškevicu, arī pats ierēdnis pagaidām neapstiprina piekrišanu, kamēr nav zināms, uz kurieni viņu pārcels. Jebkurā gadījumā ierēdni drīkst pārrotēt tikai uz līdzvērtīgu amatu. Tiesa, disciplinārlietas izmeklēšana turpināsies un disciplinārsodu, ja tādu piemēros, M. Gruškevics varēšot saņemt arī jaunajā amatā.
Amatam vara
M. Gruškevics IZM strādā vairāk nekā 12 gadu, aptuveni pusi no šī laika ir tās valsts sekretārs. Ar izglītības nozari ierēdnis bijis saistīts visu līdzšinējo karjeru, jo viņa pirmais darbs bijis Liepājas Izglītības pārvaldē un nākamais «lēciens» bijis uz IZM laikā, kad ministre bija liepājniece Silva Golde. M. Gruškevics IZM valsts sekretāra amatā stājās laikā, kad šim amatam bija nelāgs fons. Vairāki bijušie IZM valsts sekretāri amatu pameta, iesaistīti skandālos un pat tiesvedības procesos. Būtiski, ka šajā amatā koncentrējas diezgan liela vara, jo ar IZM ir saistīti lieli iepirkumi, struktūrfondu līdzekļi, kapitālsabiedrības.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Ingrīda Mikiško un Rektoru padomes priekšsēdis Arvīds Barševskis par M. Gruškevicu izsakās pozitīvi, novērtējot viņa kompetenci, kas uzkrāta, ilgi strādājot IZM. Arī iepriekšējais izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks izsakās pēc principa «vai nu labu, vai neko» un norāda, ka viņu vērtējis kā pietiekami augsta līmeņa speciālistu. Kāda bijusī M. Gruškevica padotā gan norāda, ka viņš ministriju esot vadījis diezgan vāji, neesot sekmējis darbinieku motivāciju un izaugsmi. Turklāt tieši saistībā ar iepirkumiem viņai esot bijis jāsaskaras ar dīvainiem valsts sekretāra norādījumiem, kas radīja aizdomas par mēģinājumu konkursā dot priekšroku konkrētam pretendentam. M. Gruškevics to noliedz un uzsver, ka tieši centies veidot maksimāli caurspīdīgu iepirkumu procedūru.
Gruškevics bija viens no Tautas partijas dibinātājiem un arī augstajā amatā tika iecelts, kad valdību vadīja TP līderis Aigars Kalvītis. Bija redzams, ka M. Gruškevicam ir labas attiecības ar toreizējo premjera biroju un tā darbinieku Oskaru Balodi viņš vēlāk pieņēma darbā IZM. Ar O. Balodi arī saistīts viens no skaļākajiem skandāliem M. Gruškevica darbībā, jo viņš kopā ar vēl vienu ministrijas ierēdni 2008. gadā par valsts naudu devās komandējumā uz Kanādu laikā, kad tur notika pasaules čempionāts hokejā.
Savulaik Diena, rakstot par ambiciozo ierēdni, lika virsrakstu «Ministri mainās, Gruškevics paliek», tā raksturojot viņa spēju pārdzīvot tik daudzus ministrus. Neraugoties uz vairākkārt uzvirmojušajām runām par ierēdņa iespējamo aizrotēšanu un ministru atšķirīgo partijisko piederību, M. Gruškevicam tomēr izdevās noturēties IZM vadībā. Iepriekš, skaidrojot šo fenomenu, ierēdņa pazinēji Dienai norādīja uz ierēdņa labi izkopto spēju veidot attiecības ar tiem, kas viņam var būt noderīgi.
R. Ķīlis ir Gruškevica desmitais ministrs. Gluži kā savdabīga jubileja. Un tieši desmitajam ministram būs izdevies pārtraukt augstā ierēdņa karjeru ministrijā.